apvainoties
apvainoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apvainojos | apvainojamies | apvainojos | apvainojāmies | apvainošos | apvainosimies |
2. pers. | apvainojies | apvainojaties | apvainojies | apvainojāties | apvainosies | apvainosieties, apvainosities |
3. pers. | apvainojas | apvainojās | apvainosies |
Pavēles izteiksme: apvainojies (vsk. 2. pers.), apvainojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apvainojoties (tag.), apvainošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apvainotos
Vajadzības izteiksme: jāapvainojas
Justies apvainotam1, izjust apvainojumu.
PiemēriEs neapvainošos.
- Es neapvainošos.
- Es būtu varējis apvainoties, jo ne mamma, ne tētis līdz pat nākamajam rītam nepamanīja, ka manis nav.
- Viņa laikam apvainojās, atstāja tīru, sapostu māju, cienastu un aizgāja.
- Dartanjans briesmīgi apvainojās un, apsēdies vistālākajā virtuves stūrī, klusēja.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit