apvainojums
apvainojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apvainojums | apvainojumi |
| Ģen. | apvainojuma | apvainojumu |
| Dat. | apvainojumam | apvainojumiem |
| Akuz. | apvainojumu | apvainojumus |
| Lok. | apvainojumā | apvainojumos |
1.Vārds vai izteiciens, arī rīcība, izturēšanās, kas apvaino (1).
2.parasti formā: vienskaitlis Pārdzīvojums, ko izraisījusi pārestība, nepatiesi pārmetumi u. tml.; sarūgtinājums, apbēdinājums.
3.Paziņojums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kategoriski norobežojos no jebkādiem apvainojumiem,” – saka Tatjana Koķe.
- Latvijā — apmētāja ar sūdiem un izkliedza cilvēka cieņu aizskarošus apvainojumus.
- Atrašanas gadījumā autoriem draudēja apvainojumi pornogrāfisku materiālu izgatavošanā un sekojoša kriminālatbildība.
- Mētāties ar apvainojumiem un interpretācijas no viņu puses būtu liekulīgi."
- Šos apvainojumus biju dzirdējusi tik bieži, ka vairs nespēju raudāt.