apmānīt
Lietojuma biežums :
apmānīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Apzināti maldināt; piemānīt.
Saistītās nozīmespiemānīt, apmuļķot, iebāzt maisā, paķert uz mušku.
1.1.Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
Stabili vārdu savienojumiApmānīt acis.
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri