Paplašinātā meklēšana
Meklējam apmānīt.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (43):
- bāzt batonu ausī apmānīt, melot.
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
- pārvarēt apmānīt, pievilt.
- sastulbot Apmulsināt, apmānīt.
- samuldināt Apmuļķot, ar viltu apmānīt.
- obstaviķ Apspēlēt, apmānīt.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- burmanis Burvju mākslinieks, acu apmānītājs.
- māžoklis Burvju mākslinieks; acu apmānītājs.
- spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti.
- mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību.
- pūderēt smadzenes censties pārliecināt; censties apmānīt.
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
- Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
- izmugurot Izāzēt, izmuļķot, apmānīt, apvest ap stūri; izmugurēt.
- izmugurēt Izāzēt, izmuļķot, apmānīt, apvest ap stūri.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- blefs Izdomājums, lai kādu apmulsinātu vai apmānītu.
- piešūt bārdu (kādam) izjokot, apmānīt.
- izšmaukt Izmānīt, izkrāpt (ko); apmānīt, apkrāpt (kādu).
- izcūkāt Izmuļķot, apmānīt; ļauni izjokot.
- iztapot Izmuļķot; apmānīt.
- izmulsināt Izzobot, samulsināt, apmānīt; apmulsināt; neskaidri izteikt.
- duranuķ Melot, apmānīt.
- česaķ lohmatovo Melot, apmānīt.
- bāzt banānus ausī(s), arī spraust banānus ausīs melot; censties apmānīt.
- spraust batonus (ausīs), arī bāzt batonus (ausīs) melot; censties apmānīt.
- šāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- žāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- žeiksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- izzagt (arī izraut) aci (arī acis) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
- apdīrāt Piekrāpt, apmānīt.
- apjāt Piekrāpt, apmānīt.
- piedirst Piemānīt; apmānīt.
- piedrāzt Piemānīt; apmānīt.
- piejāt Piemānīt; apmānīt.
- apvārdot zobus pierunāt, iestāstīt (piemēram, lai apmānītu, pieglaimotos).
- apšķiebt Pievilt, apmānīt.
- pudrīt mozgas pūderēt smadzenes - censties pārliecināt; censties apmānīt.
- samarūdīt Sajaukt, samulsināt, apmānīt, "sagrozīt galvu".
- taisīt (arī rādīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
- rādīt (arī taisīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
apmānīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV