apkaunot
apkaunot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkaunoju | apkaunojam | apkaunoju | apkaunojām | apkaunošu | apkaunosim |
| 2. pers. | apkauno | apkaunojat | apkaunoji | apkaunojāt | apkaunosi | apkaunosiet, apkaunosit |
| 3. pers. | apkauno | apkaunoja | apkaunos | |||
Pavēles izteiksme: apkauno (vsk. 2. pers.), apkaunojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkaunojot (tag.), apkaunošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkaunotu
Vajadzības izteiksme: jāapkauno
Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
Avoti: MLVV, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eiropas civilizāciju apkaunojošajai cilvēku upurēšanai ir jābeidzas," uzsvēra Ciprs.
- Ir dažas uzvaras, kuras apkauno uzvarētājus,” sacīja Marešala-Lepēna.
- Amatpersonas šādu abu komandu rīcību nosauca par apkaunojušu šim sporta veidam.
- Aptieku sieviete esot atstājusi " asarās, apkaunota un pazemota".
- „Sāpīgi apkaunojoši, viņa seja ir kā no nakts murgiem!