apkaunināt
apkaunināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkauninu | apkauninām | apkaunināju | apkauninājām | apkaunināšu | apkaunināsim |
| 2. pers. | apkaunini | apkaunināt | apkaunināji | apkauninājāt | apkaunināsi | apkaunināsiet, apkaunināsit |
| 3. pers. | apkaunina | apkaunināja | apkauninās | |||
Pavēles izteiksme: apkaunini (vsk. 2. pers.), apkauniniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkauninot (tag.), apkaunināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkauninātu
Vajadzības izteiksme: jāapkaunina
Panākt, ka (kāds) izjūt kaunu; nokaunināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- izsauciens , lai apkauninātu kādu kiš miš maisījums
- Vai lai tavas bezjēgas valodas dēļ vīri klusē , ka tu vari izteikt apvainojumus , un nevaid , kas tevi apkaunina
- Protams, es neapgalvoju, ka arī Rietumvalstis būtu bez vainas - ASV protekcionisms, ES kopīgā lauksaimniecības politika ir apkauninoši.
- Kartāgietim nepastāv apkauninoša peļņa, taču romietim turpretī, nav nekā vairāk apkauninoša, nekā tikt uzpirktam vai bagātināties necienīgos veidos.
- Tikai nevarēju saprast, kāpēc viņa tā skatās tieši uz mani, kāpēc pieceļ kājās un ideoloģiski apklaudzina/apkaunina tieši mani.