apkaunojums
apkaunojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apkaunojums | apkaunojumi |
| Ģen. | apkaunojuma | apkaunojumu |
| Dat. | apkaunojumam | apkaunojumiem |
| Akuz. | apkaunojumu | apkaunojumus |
| Lok. | apkaunojumā | apkaunojumos |
Rezultāts → apkaunot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aviokompānija atvainojās pasažierei un viņas ģimenei par neērtībām un iespējamu apkaunojumu.
- Mana sākotnējā reakcija bija šoks un apkaunojums, es jutos salauzta.
- Tas liecināja par dusmām un apkaunojumu, kuru viņš meitenei radījis.
- — Apkaunojuma dusmas tašķās no manis kā šķidra krāsa no pindzeles.
- Tagad Augusts man ir svešinieks, bet es viņam — apkaunojums.