apkaunojums
apkaunojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | apkaunojums | apkaunojumi |
Ģen. | apkaunojuma | apkaunojumu |
Dat. | apkaunojumam | apkaunojumiem |
Akuz. | apkaunojumu | apkaunojumus |
Lok. | apkaunojumā | apkaunojumos |
Rezultāts → apkaunot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aviokompānija atvainojās pasažierei un viņas ģimenei par neērtībām un iespējamu apkaunojumu.
- Mana sākotnējā reakcija bija šoks un apkaunojums, es jutos salauzta.
- Tas liecināja par dusmām un apkaunojumu, kuru viņš meitenei radījis.
- — Apkaunojuma dusmas tašķās no manis kā šķidra krāsa no pindzeles.
- Tagad Augusts man ir svešinieks, bet es viņam — apkaunojums.