apkaunēties
apkaunēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkaunos | apkaunamies | apkaunējos | apkaunējāmies | apkaunēšos | apkaunēsimies |
| 2. pers. | apkaunies | apkaunaties | apkaunējies | apkaunējāties | apkaunēsies | apkaunēsieties, apkaunēsities |
| 3. pers. | apkaunas | apkaunējās | apkaunēsies | |||
Pavēles izteiksme: apkaunies (vsk. 2. pers.), apkaunieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkaunoties (tag.), apkaunēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkaunētos
Vajadzības izteiksme: jāapkaunas
Izjust kaunu; nokaunēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te pēkšņi es apkaunos par savu izkopto un datoriski automātisko irgošanos.
- Man trūka pierādījumu pretēja viedokļa pamatojumam, un es gluži vai apkaunējos.
- Jenerveins teju apkaunējās, ka bija pieļāvis šādu domu.
- Dominiks apkaunas un piebilst: “ Bet ko lai es pats viņai uzdāvinu?”
- Tīri vai apkaunējos par sevi, ka, iestigusi darbos, kopš agra pavasara nebiju apraudzījusi Elīzu.