apkaunojošs
apkaunojošs darbības vārds; formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | apkaunojošs | apkaunojoši |
Ģen. | apkaunojoša | apkaunojošu |
Dat. | apkaunojošam | apkaunojošiem |
Akuz. | apkaunojošu | apkaunojošus |
Lok. | apkaunojošā | apkaunojošos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
apkaunojoša | apkaunojošas |
apkaunojošas | apkaunojošu |
apkaunojošai | apkaunojošām |
apkaunojošu | apkaunojošas |
apkaunojošā | apkaunojošās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | apkaunojošais | apkaunojošie |
Ģen. | apkaunojošā | apkaunojošo |
Dat. | apkaunojošajam | apkaunojošajiem |
Akuz. | apkaunojošo | apkaunojošos |
Lok. | apkaunojošajā | apkaunojošajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
apkaunojošā | apkaunojošās |
apkaunojošās | apkaunojošo |
apkaunojošajai | apkaunojošajām |
apkaunojošo | apkaunojošās |
apkaunojošajā | apkaunojošajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
apkaunojoši apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Divd. → apkaunot.
2.Tāds, kas dara kaunu, apkauno; tāds, par ko jākaunas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Runa ir par neērtāko, apkaunojošāko sarunu tematu vīrietim - jūtām.
- Vienīgi Svētais Gars var izdzīt no mūsu sirds šo apkaunojošo netikumu.
- Un pats apkaunojošākais - es neesmu bijusi par Pienā un Kefīrā!
- Lai izvairītos no apkaunojošas situācijas, upuri krāpniekiem maksā prasīto naudu.
- Ak vai, mūsdienu apkaunojošai reliģijai, kas ir visbezdievīgākā un visnepateicīgākā!