aizspurgt
aizspurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizspurdzu, aizspurgstu | aizspurdzam, aizspurgstam | aizspurdzu | aizspurdzām | aizspurgšu | aizspurgsim |
| 2. pers. | aizspurdz, aizspurgsti | aizspurdzat, aizspurgstat | aizspurdzi | aizspurdzāt | aizspurgsi | aizspurgsiet, aizspurgsit |
| 3. pers. | aizspurdz, aizspurgst | aizspurdza | aizspurgs | |||
Pavēles izteiksme: aizspurdz, aizspurgsti (vsk. 2. pers.), aizspurdziet, aizspurgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizspurdzot, aizspurgstot (tag.), aizspurgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizspurgtu
Vajadzības izteiksme: jāaizspurdz, jāaizspurgst
aizspurkšēt apvidvārds
aizspurkšķēt apvidvārds
1.parasti formā: trešā persona Spurdzot attālināties; spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) – par putniem.
2.pārnestā nozīmē Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl pēc dažām nedēļām aizspurdza arī gandrīz puse jumta.
- Putni aizspurdz projām, bet mani gaida daži kilometri līdz vilcienam.
- Ieskrien trīs pusaugu meitenes, prasa ķirbju plāceni un aizspurdz, atpakaļ neatskatīdamās.
- Dažreiz pietika samaksāt, un cilvēks priecīgi “ aizspurdza” no iesēdētās vietas.
- Aizspurdz, spārniem nošvīkstot, aizkavējies svīru bariņš.