aizstabulēt
aizstabulēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizstabulēju | aizstabulējam | aizstabulēju | aizstabulējām | aizstabulēšu | aizstabulēsim |
| 2. pers. | aizstabulē | aizstabulējat | aizstabulēji | aizstabulējāt | aizstabulēsi | aizstabulēsiet, aizstabulēsit |
| 3. pers. | aizstabulē | aizstabulēja | aizstabulēs | |||
Pavēles izteiksme: aizstabulē (vsk. 2. pers.), aizstabulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizstabulējot (tag.), aizstabulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizstabulētu
Vajadzības izteiksme: jāaizstabulē
1.Apdullināt, pūšot stabuli.
2.Aizgādāt, aiztransportēt, aiznest.
3.Aizsūtīt kādu.
Avoti: EH