aizstaigāt
aizstaigāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizstaigāju | aizstaigājam | aizstaigāju | aizstaigājām | aizstaigāšu | aizstaigāsim |
| 2. pers. | aizstaigā | aizstaigājat | aizstaigāji | aizstaigājāt | aizstaigāsi | aizstaigāsiet, aizstaigāsit |
| 3. pers. | aizstaigā | aizstaigāja | aizstaigās | |||
Pavēles izteiksme: aizstaigā (vsk. 2. pers.), aizstaigājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizstaigājot (tag.), aizstaigāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizstaigātu
Vajadzības izteiksme: jāaizstaigā
Aiziet (parasti lēnām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad pastaigājos pa pilsētas ieliņām, aizstaigāju līdz Kolizejam un Vatikānam.
- Kājām aizstaigāts līdz Līdaces ezeram, Mežezeram, Jaujām, Jučiem.
- Kad viņš pirms prombraukšanas aizstaigā pie Elzas, Rēķiene viņu paslavē:
- Ja aprakts mežā pie nometnes, līdz tai vietai var aizstaigāt.
- Pagaidām lai novieto somas tepat šajā mājā un aizstaigā līdz krastmalai.