aizspruņģēt
aizspruņģēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizspruņģēju | aizspruņģējam | aizspruņģēju | aizspruņģējām | aizspruņģēšu | aizspruņģēsim |
| 2. pers. | aizspruņģē | aizspruņģējat | aizspruņģēji | aizspruņģējāt | aizspruņģēsi | aizspruņģēsiet, aizspruņģēsit |
| 3. pers. | aizspruņģē | aizspruņģēja | aizspruņģēs | |||
Pavēles izteiksme: aizspruņģē (vsk. 2. pers.), aizspruņģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizspruņģējot (tag.), aizspruņģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizspruņģētu
Vajadzības izteiksme: jāaizspruņģē
Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
Avoti: ViV