aizsprukt
aizsprukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsprūku | aizsprūkam | aizspruku | aizsprukām | aizsprukšu | aizspruksim |
| 2. pers. | aizsprūc | aizsprūkat | aizspruki | aizsprukāt | aizspruksi | aizspruksiet, aizspruksit |
| 3. pers. | aizsprūk | aizspruka | aizspruks | |||
Pavēles izteiksme: aizsprūc (vsk. 2. pers.), aizsprūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsprūkot (tag.), aizsprukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizspruktu
Vajadzības izteiksme: jāaizsprūk
Ātri aizbēgt; ātri aizslēpties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēdējā mirklī viņš mēģināja aizsprukt, tomēr nebija, kur atkāpties.
- – Tā ir vienkāršāk – ja kaut kas nepatīk, nekas netraucē aizsprukt.
- Ja būtu aizsprucis uz Viļņu, diezin vai varētu atkal ātri atkļūt šurp.
- Nočīkstināju gultas atsperes, un kaut kas strauji sakustējās un atmuguriski aizspruka projām.
- Bet arī nākamajai valdībai būs jāraugās, lai valsts ievēro Māstrihtas kritērijus, un no tā nekur neaizsprukt.