aizlīmēt
aizlīmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizlīmēju | aizlīmējam | aizlīmēju | aizlīmējām | aizlīmēšu | aizlīmēsim |
| 2. pers. | aizlīmē | aizlīmējat | aizlīmēji | aizlīmējāt | aizlīmēsi | aizlīmēsiet, aizlīmēsit |
| 3. pers. | aizlīmē | aizlīmēja | aizlīmēs | |||
Pavēles izteiksme: aizlīmē (vsk. 2. pers.), aizlīmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlīmējot (tag.), aizlīmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlīmētu
Vajadzības izteiksme: jāaizlīmē
1.Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Līmēt ciet.
1.2.Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevajadzētu gan pārcensties un aizlīmēt visu, jo telpas būs jāvēdina.
- Viņš meiteni iebāza bagāžniekā, aizlīmēja viņai muti, un viss.
- Pēc stundas viņš ievēroja, ka slēdzenes ir no jauna aizlīmētas.
- 18. Pēc tam vēlēšanu zīmi ieliek vēlēšanu aploksnē un šo aploksni aizlīmē.
- Tomēr pēc kāda laika tos aizlīmē vai pat no iekšpuses priekšā aizstumj plauktus...