aizgūt
aizgūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizgūstu | aizgūstam | aizguvu | aizguvām | aizgūšu | aizgūsim |
2. pers. | aizgūsti | aizgūstat | aizguvi | aizguvāt | aizgūsi | aizgūsiet, aizgūsit |
3. pers. | aizgūst | aizguva | aizgūs |
Pavēles izteiksme: aizgūsti (vsk. 2. pers.), aizgūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgūstot (tag.), aizgūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgūtu
Vajadzības izteiksme: jāaizgūst
1.Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
Stabili vārdu savienojumiAizgūts vārds.
- Aizgūts vārds vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārds, kas pārņemts no kādas citas valodas
2.apvidvārds Saraust, sagrābt.
5.apvidvārds Sāpīgi aiztikt gandrīz sadzijušu brūci.
Avoti: LLVV, MLVV, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parasti receptes tiek uzklausītas no citiem meistariem vai aizgūtas no interneta.
- Gaigals pastāstīja, ka šādu finansēšanas modeli IZM speciālisti aizguvuši Igaunijā.
- Arī no šī baltādainā repera Ralfs aizguvis noderīgas uzstāšanās nianses. "
- Iespējams, tas aizgūs arī " Hyundai" astoņpakāpju automātisko pārnesumkārbu.
- Tāpat no šīs kupejas " Juke-R" aizguvis arī citus mezglus.