Paplašinātā meklēšana
Meklējam aizgūt.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (51):
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām.
- aizgūšana Darbība, process --> aizgūt.
- klemst Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.
- telst Daudz un aizgūtnēm dzert.
- bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos.
- klempt Dzert (par dzīvniekiem), aizgūtnēm ēst, rīt.
- mina Grieķu svara mērs, 100 drahmas, 1/60 talanta; aizgūta no Orienta, Babilonijā tās svars - 505 g.
- japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso.
- paņemt Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu); aizgūt, arī piesavināties (ko).
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā); aizgūt.
- parafrāzēt Izmantot (tēmu, parasti aizgūtu), risinot (to) fantāzijas veidā.
- snapata kampējs aizgūtnēm.
- bricāt Kāri, aizgūtnēm (plūcot), ēst (parasti par dzīvniekiem, kas iekļuvuši labās ganībās, dārzā).
- bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni.
- stūcīt Kāri, aizgūtnēm ēst; grūst, stampāt.
- stūkāt Kāri, aizgūtnēm ēst; grūst, stampāt.
- stokāt Kāri, aizgūtnēm ēst.
- klemzēt Kārīgi, aizgūtnēm ēst, rīt.
- noklausīties Klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus).
- parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
- svešpilsētisks no ārienes aizgūts, kādā svešā pilsētā noskatīts.
- leksiskais aizguvums no citas valodas aizgūts vārds.
- tirēņi No grieķiem aizgūts etrusku nosaukums.
- svikļi No krievu valodas aizgūts cukurbiešu vārds.
- semītisms No semītu valodām aizgūts vārds vai izteiciens.
- švābi No vāciešiem aizgūts senģermāņu svēbu (svēvu) cilts vārds.
- atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna; atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā.
- patapināt Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām; izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- grāmatniecisks Pārņemts, aizgūts no grāmatām; grāmatām raksturīgs.
- aizguvums Paveikta darbība, rezultāts --> aizgūt.
- aizguve Process, darbība --> aizgūt.
- harūspiki Senajā Romā - zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu.
- aizgūties Strauji, aizrautīgi; aizgūtnēm.
- literati Šajā no latīņu valodas aizgūtajā vārdā angļu valodā vispārinoši (un reizēm nievājoši) dēvē izglītotus cilvēkus un erudītus.
- kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
- biblisks Tāds, kas ir aizgūts no Bībeles.
- mitoloģisks Tāds, kas ir aizgūts no mitoloģijas, tāds, kurā ir izmantota mitoloģija (piemēram, par mākslas darbu).
- antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
- aizgūts termins termins, kas terminoloģiskajā funkcijā aizgūts no citas valodas (to gramatiski pielāgojot pašu valodas sistēmai).
- devējvaloda valoda, no kuras citā valodā aizgūta kāda valodas vienība - vārds, vārdkopa, sintaktiska konstrukcija u. tml.; donorvaloda.
- donorvaloda valoda, no kuras citā valodā aizgūta kāda valodas vienība - vārds, vārdkopa, sintaktiska konstrukcija u. tml.; donorvaloda.
- arābisms Vārds vai teiciens, kas aizgūts no arābu valodas.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles, arī no citiem kristietības rakstiem.
- puskalks Vārds, kas darināts gan no tulkotiem, gan aizgūtiem vārddarināšanas elementiem.
- svešvārds Vārds, kas ir aizgūts no citas valodas.
- etimons Vārds, kas ir pamatā kādam atvasinājumam, aizgūtai vai vēlākai formai.
- amerikānisms Vārds, kas kādā valodā aizgūts no Amerikas angļu valodas (anglicisma paveids).
- hibrīds Vārds, kuru veido morfēmas vai vārdi, kas aizgūti no dažādām valodām.
- aizguvums Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas).
- viduslatīņu Viduslatīņu valoda - viduslaikos runātā latīņu valoda ar ķeltu, ģermāņu un romāņu valodās aizgūtiem elementiem.
aizgūt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV