Paplašinātā meklēšana
Meklējam zvilināt.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (37):
- aizvilt Aizmānīt, aizvilināt.
- aizmānēt Aizmānīt; aizvilināt.
- aizmīlināt Aizvilināt glāstot, apmīļojot.
- aizluncināt Aizvilināt luncinoties.
- aizvilstelēt Aizvilināt vairākkārt vai vairākus.
- aizmeņģēt Aizvilināt, aiznest.
- aizdzīvināt Aizvilināt, ar viltu aizdabūt.
- atvilbināt Aizvilināt, atvilt.
- aizkārdināt Aizvilināt.
- aizmudrīt Aizvilināt.
- aizvābīt Aizvilināt.
- aizviļāt Aizvilināt.
- aizvilbināt Aizvilināt.
- aizvildīt Aizvilināt.
- aizvilstalēt Aizvilināt.
- izlīpināt Ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt.
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt.
- izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt (1).
- aizkrāpt Ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni).
- atvilt Ar viltu aizvilināt.
- atviļināt Atvilināt, aizvilināt, atsvešināt.
- atviļāt Atvilināt, aizvilināt.
- aizviļināt Ievilināt, aizvilināt.
- aizvilstīt Ievilināt, aizvilināt.
- izvilt Izmānīt (2), izvilināt (1).
- izvilbināt Izvilināt, ar viltu atņemt, nozagt.
- noviļināt Izvilināt, noblēdīt.
- izvillēt Izvilināt.
- Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies.
- izlabināt Labinot izvilināt.
- aizmaldināt Ļaut nokļūt kaut kur, nepareizi vadot; aizvilināt.
- aizmānīt Mānīt prom; ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izkoklēt Spēlējot kokli izvilināt laukā, ārā.
- uzkrāpt Uzmānīt, uzvilināt.
- uzviļināt Uzvilināt.
- uzvilstīt Uzvilināt.
- izviļāt Viltīgi izmānīt, izvilināt.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa zvilināt.