noviļināt1
noviļināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | noviļinu | noviļinām | noviļināju | noviļinājām | noviļināšu | noviļināsim |
2. pers. | noviļini | noviļināt | noviļināji | noviļinājāt | noviļināsi | noviļināsiet, noviļināsit |
3. pers. | noviļina | noviļināja | noviļinās |
Pavēles izteiksme: noviļini (vsk. 2. pers.), noviļiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noviļinot (tag.), noviļināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noviļinātu
Vajadzības izteiksme: jānoviļina
Izvilināt, noblēdīt.
Avoti: ME