Paplašinātā meklēšana
Meklējam ziedin.
Atrasts vārdos (30):
- ziedin:1
- ziedināt:1
- ziedinis:1
- dziedināt:2
- dziedināt:1
- apziedināt:1
- dziedinošs:1
- noziedināt:1
- saziedināt:1
- uzziedināt:1
- apdziedināt:1
- atdziedināt:1
- izdziedināt:1
- nodziedināt:1
- nodziedināt:2
- padziedināt:1
- padziedināt:2
- sadziedināt:2
- sadziedināt:1
- aizdziedināt:1
- dziedinātājs:1
- dziedinātājs:2
- dziedinātava:1
- dziedināties:1
- nedziedināms:1
- pārdziedināt:1
- piedziedināt:1
- uzziedināšana:1
- izdziedināties:1
- ūdensdziedinātava:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (93):
- dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
- reversibilitāte Apgriezeniskums; izārstējamība, izdziedināmība.
- svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- iepūšļāt Appūst, dziedināt pūšļojot.
- apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- apriebināt Apziest un apvārdot (dziedinot).
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- nostrīķēt Ar rokām veikt ķermeņa masāžu (lai dziedinātu noteiktas kaites).
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
- reģe Burve, pareģe, dziedinātāja.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
- aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem).
- piedziedināt Daudzkārt dziedināt, daļēji sadziedēt.
- dzijāt Dziedēt, dziedināt, sadzīt.
- dzijeklis Dziedināšanas līdzeklis, dziedēklis.
- dziedēklis Dziedināšanas līdzeklis.
- braucīšana Dziedināšanas veids, masēšana.
- papūlēt Dziedināt ar maģiju.
- mantāt Dziedināt ar maģiskām darbībām.
- mantēt Dziedināt ar maģiskām darbībām.
- izzālēt Dziedināt, ārstēt.
- izveseļot Dziedināt, izdziedēt.
- dzīdināt Dziedināt.
- dzīdīt Dziedināt.
- dziedējs Dziedinātājs; ārsts.
- dziedētava Dziedinātava, sanatorija.
- dziednīca Dziedinātava.
- ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem.
- sanatio Dziedniecība, dziedināšana.
- hīlers Dziednieks (angļu "to heal" - "dziedināt").
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis.
- eksorcisms Garu izdzīšana, apsēstības izdziedināšana.
- glāstīšana Glaudīšana, paijāšana, kurai, kā ticēja, ir nomierinoša un vienlaikus piesaistoša, arī dziedinoša iedarbība.
- Paiāns grieķu mitoloģijā - dievu dziednieks, kas izārstējis Aīdu un Areju; arī citu dziedinātāju dievu epitets.
- Panakeja Grieķu mitoloģijā - izdziedināšanas personifikācija, dziedināšanas dieva Asklēpija meita.
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
- Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus.
- izpūšļoties Ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu.
- mazgātājs īpaša dziedinātāja, kas ārstēja ar mazgāšanu
- atdot (atpakaļ) dzīvību izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
- izdzīdīt Izdziedināt, izdziedēt.
- izkaņģerēt Izdziedināt.
- izzālēties Izdziedināties.
- novārdoties Iziet vārdošanas procedūru, lai novērstu, atvairītu (slimību, ļaunumu), vai dziedinātu.
- padzīdēt Kādu brīdi dziedināt, ārstēt.
- padzīdināt Kādu brīdi dziedināt, ārstēt.
- Marija Magdalēna kristietības mitoloģijā sieviete no Galilejas, kuru bija apsēduši septiņi velni un kuru izdziedināja Jēzus Kristus.
- Diankehts Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievs - zintnieks un dziedinātājs.
- segtās platības mākslīgi izveidota vide kultūraugu audzēšanai, steidzināšanai un uzziedināšanai - siltumnīcas, lecektis, īslaicīgi segumi ar stacionāru vai pārvietojamu karkasu.
- paliatīvā aprūpe medicīnas, aprūpes, sociālā darba specifiska joma, kuras pamatā ir holistiska pieeja nedziedināmi slimu cilvēku aprūpē.
- jei Navahu mitoloģijā - dievības - pasaules radītājas, ko dziedināšanas rituālu piesauca maskās ģērbti šamaņi.
- padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
- inkurabls neizārstējams, nedziedināms.
- nedziedināms Nolieguma divdabis --> dziedināt.
- izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedināt.
- etnomedicīna Pētījumi par tautā izplatītajiem dziedināšanas paņēmieniem un priekšstatiem par veselību un slimību.
- Aušauts prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dziedināšanas dievs, kuru mēdz salīdzināt ar romiešu Eskulāpiju.
- appūst Pūšļojot dziedināt (slimu locekli, ķermeņa daļu); iedvest maģisku spēku (piemēram, zālēm, ūdenim).
- pūst Pūšļojot dziedināt; pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
- archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
- Ešmuns Rietumsemītu mitoloģijā - mirstošais un atdzimstošais augu valstības dievs, arī dievs - dziedinātājs, kam piemīt spēja pamodināt mirušos.
- Rašaps Rietumsemītu mitoloģijā - uguns un zibens dievs, kas ir ļauns pret cilvēkiem, uzsūta tiem sērgas, taču var arī izdziedināt.
- uztaisīt ūdeni sagatavot ūdeni, ar ko dziedināt.
- piedziedēt Sākt dziedināt, daļēji sadziedēt.
- Bānūžu svētavots sena kulta vieta Cēsu novda Taurenes pagastā pie Bānūžu ezera, šī avota ūdens senāk uzskatīts par dziedinošu.
- vaideloši Senprūšu un senleišu vidējā priesteru šķira, starp krīviem no vienas puses un dažādiem svētnīcu gaitniekiem no otras puses, kas sargājuši svēto uguni, ziedojuši dieviem, pareģojuši nākotni, noteikuši vietējo svētku laiku, dziedinājuši slimos.
- hiakinte Sīpolaugs, ko var uzziedināt kaut kurā laikā, arī ziemā.
- magnetopats Slimību dziedinātājs, kas uzdodas, ka darot to ar magnētisku spēku palīdzību.
- hospiss Slimnīca vai slimnīcas nodaļa nedziedināmi slimiem pacientiem.
- perkinisms Slimu vietu dziedināšana ar divām dažādu metālu adatām.
- Zamzams Svētā aka, kas atrodas līdzās Kaabai Mekas galvenās mošejas teritorijā, tās ūdenim piedēvētas brīnišķīgas spējas: tas dziedina slimos, remdē izsalkumu.
- Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja.
- Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls.
- paraspecifisks Tāds, kam piemīt papildu dziedinošas īpašības, izņemot specifiskās.
- glābīgs Tāds, kas izglābj, dziedinošs.
- ūdensdziednīca Ūdensdziedinātava.
- izdzīt Uzziedināt.
- savārdot Vārdojot piešķirt (kam dziedinošas spējas); apvārdot.
- novārdot Vārdojot radīt (kam) dziedinošas spējas.
- filozofu akmens viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
ziedin citās vārdnīcās:
MEV