Paplašinātā meklēšana
Meklējam zūra.
Atrasts vārdos (23):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (118):
- kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
- toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
- glazēšana ar iemērkšanu apdedzinātu keramikas izstrādājumu iemērc glazūras suspensijā.
- Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā.
- stils Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
- Cyanocorax caeruleus azūra zilkrauklis.
- beztonzūras Bez tonzūras.
- caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss).
- bezkrāsaina listra bismuta oksīda listra, kas veido ļoti spožu stikla vai glazūras virsmu.
- diafans Blāvs porcelāns bez glazūras.
- lielā cezūra cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
- mazā cezūra cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
- šķirtne Cezūra.
- bezsvina glazūra fritēta, svinu nesaturoša glazūra.
- svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga.
- jožiks Frizūra - īsi apgriezti mati.
- ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
- pāča frizūra, matu sakārtojums.
- matu kārtojums frizūra.
- frezūra Frizūra.
- friča Frizūra.
- fričene Frizūra.
- frišene Frizūra.
- frizoris Frizūra.
- frizūris Frizūra.
- priča Frizūra.
- pričene Frizūra.
- pričesons Frizūra.
- glavļits Galvenā literatūras pārvalde (no abreviatūras krievu valodā) Padomju Savienībā, iestāde, kas veica cenzūras funkcijas.
- peisāki garas matu šķipsnas kā tipiska ebreju frizūra.
- jēlglazūra Glazēšanai lietojama suspensija, ko iegūst, ūdenī nešķīstošas glazūras izejvielas ūdenī samaļot.
- vāpējums Glazūra (2).
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
- šķore Glazūra, vāpe.
- glazējums Glazūra.
- paļava Glazūra.
- otrā apdedzināšana glazūras uzkausēšana, izstrādājuma īpašību veidošana.
- irizācija glazūras vai stikla virsmas pārklāšana ar plānu varavīkšņainu metālu oksīdu kārtiņu.
- virsglazūra Gleznojums uz glazūras.
- zemglazūra Gleznojums zem glazūras.
- hiperhromatīns Hromatīna daļa, kas viegli krāsojas ar azūra krāsvielām.
- hialoserozīts Hronisks serozo plēvju iekaisums ar fibrinozu eksudātu, kas pārvēršas hialīnā, pieņemot glazūras izskatu; visbiežāk - uz aknām un liesas.
- mērlata Ierīce vertikālo attālumu no punkta līdz vizūras līnijai mērīšana.
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta.
- glazēšana ar apliešanu izžāvēta vai apdedzināta izstrādājuma, piemēram, flīžu, virspusi aplej ar glazūras suspensiju.
- kristallglazūras Keramikas izstrādājumu dekoratīvās glazūras ar sastāvu, kas atdziestot kristalizējas.
- iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
- eklērs Kūku veids - iegarens plaucētas mīklas veidojums ar krēma pildījumu un glazūras pārklājumu.
- buža Kupla frizūra.
- Malurus cyaneus lazūra māņķauķis.
- čolka Mati uz pieres (frizūras elements).
- ceks Matplaisas - sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī.
- sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu.
- Nādora Nāzūra, pilsēta Marokas ziemeļaustrumos, osta Vidusjūras krastā, 161700 iedzīvotāju (2014. g.).
- glazēšana neapdedzināta vai vienreiz apdedzināta keramiska izstrādājuma pārklāšana ar glazūras suspensiju vai smalki samaltu glazūras pulveri.
- aventurīna glazūra necaurspīdīga glazūra, kurā redzami sīki, mirdzoši dzelzs, vara vai hroma oksīdu, titāna vai cinka savienojumu kristāliņi.
- pīss Nevīžiga frizūra.
- vārnukāja No viena punkta izejošas trīs 0,5-0,9 m platas, 40-50 m garas stidziņas (vizūras), kas medniekam ļauj laikus ievērot tuvojošos dzīvnieku un droši izšaut.
- mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
- Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa.
- Antiba Pilsēta Francijā ("Antibes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
- Arla Pilsēta Francijā ("Arles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem.
- Obaņa Pilsēta Francijā ("Aubagne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kāņa Pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kannas Pilsēta Francijā ("Cannes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 73200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Karpantrā Pilsēta Francijā ("Carpentras"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kavaijona Pilsēta Francijā ("Cavaillon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Dragiņāna Pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Frēžī Pilsēta Francijā ("Fréjus"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 51800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gapa Pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gardāna Pilsēta Francijā ("Gardanne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Grasa Pilsēta Francijā ("Grasse"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jēra Pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Istre Pilsēta Francijā ("Istres"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 42500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lekannē Pilsēta Francijā ("La Cannet"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lasiota Pilsēta Francijā ("La Ciotat"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lagarda Pilsēta Francijā ("La Garde"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Laseina Pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Manoska Pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mariņāna Pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Martiga Pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mantona Pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Miramā Pilsēta Francijā ("Miramas"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Oranža Pilsēta Francijā ("Orange"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīza departamentā, 29100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senrafaela Pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Salondeprovansa Pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tulona Pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vallorīsa Pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vitrole Pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aviņona Pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Avignon"), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nica Pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem.
- Marseļa Pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju.
- uzvārīšanās plānsieniņu pūslīšu veidošanās uz emaljas vai glazūras virsmas.
- šļompa Podniecībā putra no rudzu miltiem, karupeļiem, ko lēja traukiem pirms glazūras likšanas, lai labāk turas.
- fritēta glazūra sakausēta un strauji (ūdenī) atdzesēta glazūra.
- frite Sakausēts sastāvdaļu maisījums keramikas glazūrai.
- grebene Sekstei līdzīga frizūra (parasti pankiem).
- tērps sensori uztveramo cilvēka ķermeņa pārveidojumu (piemēram, frizūras, grima, tetovējuma) un papildinājumu (piemēram, apģērba, apavu, aceņu, rotaslietu, somu u. c. aksesuāru) kopums.
- zēngalviņa Sieviešu frizūra, kurai raksturīgi īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
- glazūras šlikeris smalki samaltas fritētas vai nefritētas glazūras suspensija, ko izmanto keramikas izstrādājumu glazēšanai.
- pusvadoša glazūra speciāla tumšbrūna vai melna glazūra, ko izmanto augstsprieguma izolatoros.
- vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; glazūra (1).
- kūzerīte Stipri izspūrusi, izjukusi, sprogaina frizūra.
- šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, tankos, bruņumašīnās); ambrazūra.
- frāzējums Tāds skaņdarba atskaņojuma izkārtojums, lai varētu uztvert tā iedalījumu, periodus, cezūras u. tml.
- tonsura Tonzūra - katoļu garīdzniekiem 663. gadā (Toledas sinodē) noteikts izskūts plikums uz galvas, par zīmi, ka tas atsacījies no visām pasaulīgām lietām.
- tonsura Tonzūras izskūšanas ceremonija.
- vāpa Vāpe – glazūra.
- astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai.
- azurofils Viegli krāsojams ar azūra krāsām.
- podniecības glazūra viegli kūstoša glazūra (uzkausēšanas temperatūra nepārsniedz 1050 °C), ko lieto podniecības izstrādājumiem.
- šeitelis Vīriešu frizūra - celiņš malā, uz pieres apļveida matu vilnis.
- ezītis Vīriešu frizūra - īsi apgriezti mati.
- glazēšana apsmidzinot žāvētu vai apdedzinātu izstrādājumu apsmidzina ar glazūras suspensiju.
zūra citās vārdnīcās:
MEV