cezūra
cezūra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cezūra | cezūras |
| Ģen. | cezūras | cezūru |
| Dat. | cezūrai | cezūrām |
| Akuz. | cezūru | cezūras |
| Lok. | cezūrā | cezūrās |
1.joma: filoloģija Ritmiska pauze vārsmā.
Stabili vārdu savienojumiLielā cezūra. Mazā cezūra.
- Lielā cezūra vārdkoptermins; joma: literatūrzinātne — cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās
- Mazā cezūra vārdkoptermins; joma: literatūrzinātne — cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra
2.joma: mūzika Robeža starp skaņdarba posmiem vai elementiem.
Avoti: LLVV, LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atstatumi starp viņa strofām ir speķainās rievas viņu sprandos, viņa panti — to uztūkušās lūpas, viņa cezūras — bedrītes viņu miesās, viņa dzēlības — to redzokļi.
- Mūzikas formās te vērojami dramaturģijā sakņoti iekšējo struktūru negludumi: uzbūvju neregularitāte, krasi blakusnostatījumi, negaidītas reminiscences, materiālu savstarpēja pāraugsme bez cezūrām.
- Tomēr „ cilvēces eksistencē pastāv liela traģiska cezūra”, kas, šķiet, nošķir matemātisko zinātni vai „ sava veida gaismas matēzi” no tā, ko Fuko poētiski nosauc par „ apžilbināto saprātu”, saprātu, ko apmulsinājusi žilbinošā zinātnes gaisma.
- Caur ritumu, pantu īsumu vai garumu, atskaņām, aliterāciju, cezūrām u.t.t., caur gluži mehāniskiem līdzekļiem, kuriem gar domām un jūtām nau nekādas daļas, izteic domu un jūtu saturu, t. i.
- Es neizjaucu latviešu tautasdziesmas cezūru vai ritmisko struktūru un visu pārējo.