Paplašinātā meklēšana

Meklējam veģ..

Vārdos nav.

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (203):

dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus.
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā.
dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas.
vairķermenis Auga veģetatīvā daļa, ar kuru tas vairojas.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
vasu sistēma auga virszemes veģetatīvās daļas.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai.
efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
takiraugsnes Augšņu tips, kas veidojies māla tuksnesī un pustuksnesī, lēzenos reljefa pazeminājumos, gandrīz bez veģetācijas.
spraudekļi Augu daļas to veģetatīvai vairošanai.
veģetatīvā pavairošana augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi.
laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās, raksturīgs aļģēm, sēnēm, ķērpjiem; taloms.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
potēšana Augu veģetatīvās pavairošanas veids - viena auga daļas (potzara) pieaudzēšana otram augam (potcelmam).
vairsīpoli Augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā.
beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā.
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus.
makromērs Blastomērs, kas rodas zigotas nevienmērīgas drostalošanās rezultātā un atrodas tās veģetatīvajā polā.
augt Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
trofoplazma Citoplazmas veģetatīvā, barojoša daļa.
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis.
ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes.
semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa.
veģetācija Darbība, process --> veģetēt (1).
efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā.
ģeofīti Daudzgadīgi augi, kam atjaunošanās pumpuri un orgāni veģetācijai nelabvēlīgā laikā atrodas augsnē.
vasarzaļie augi daudzgadīgie augi, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
somatogāmija Daudzu sēņu dzimumprocess, kur kopā saplūst divas veģetatīvas sēņotnes šūnas.
sorēdijas Dažu ķērpju veģetatīvās vairošanās orgāni, kas sastāv no vienas vai vairākām aļģes šūnām, kurām apkārt ir sēņotne.
apofīze Dažu sēņu un sūnu veģetatīvo audu paplašinājums.
kauzalģija Dedzinošas sāpes, kas nervu veģetatīvo šķiedru bojājumu dēļ rodas locekļos.
veģītis Dem. --> veģis.
magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas.
mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
sprisnys Ēdiens bez taukvielām, veģetārs ēdiens.
neiroektoderma Ektodermas daļa agrīnā embrionālā periodā, no kuras attīstās centrālā un veģetatīvā nervu sistēma, ietverot dažas neiroglijas šūnas.
bezdzimumvairošanās Filoģenētiski vecāka nekā dzimumvairošanās un vērojama gk. zemāk organizētām formām; galvenie veidi ir dalīšanās, pumpurošanās, sporoģenēze, veģetatīvā vairošanās.
frambezioma Frambēzijas primārais bojājums: liela papula, kuras virsmā ir veģetācijas, kas atgādina aveni.
pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
gadskārtas agrīnā koksne gaišā un irdenā koksnes gadskārtas iekšējā daļa, kas veidojusies veģetācijas perioda sākumā.
ganglioblokators Gangliju bloķētājs līdzeklis, kas kavē nervu impulsu vadīšanu veģetatīvajos ganglijos.
plazmodijs Gļotsēņu veģetatīvais ķermenis.
monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā.
prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem.
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
akineta Ilgspora, kas veidojusies no aļģes veģetatīvās šūnas.
citizīns Indīgs dažu zeltliju ģints sugu alkaloīds; stimulē, pēc tam paralizē veģetatīvās nervu sistēmas ganglijus.
pseidogāmija Īpašs sēņu vairošanās veids, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidomikse.
attīstīt Izveidot (veģetatīvos orgānus) - par augiem.
klonēšana Izvēlēta klona īpašībām ģenētiski identisku šūnu vai organismu veģetatīva pavairošana.
mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m.
autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija.
intrazonalitāte Kāda dabas komponenta (augsnes, veģetatīvā tipa, ģeogrāfiskās ainavas) atsevišķi ielāsmojumi vienā vai vairākās ģeogrāfiskajās zonās (piem., sfagnu purvi taigā un tundrā, solončaki tuksnesī); viens no azonalitātes veidiem.
karatau Kalnu grēdas un masīvi, kurus klāj stepes un pustuksnešu veģetācija.
trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids.
lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
gadrieva Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periodā; gadskārta.
gadriņķis Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periopdā; gadskārta; gadrieva.
gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
lītiskais kokteilis kokteilis, kas pagatavots no dažādiem zāļu līdzekļiem, kas bloķē veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas, kavē organisma homeostatiskās aizsargreakcijas un rada t. s. mākslīgās hibernācijas stāvokli.
nosusināto mežu augšanas gaita koku augšanas tempa maiņa pēc meža nosusināšanas, kas labvēlīgi ietekmē koku pieaugumu, kas konstatējama jau nākamajā veģetācijas periodā pēc grāvju izrakšanas.
Mentora metode koku potēšanas metode, pēc kuras ar attiecīgi izvēlētu potzaru panāk pārmaiņas augļu koku veģetatīvajā attīstībā.
mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles.
meža dabiskā atjaunošanās koku spēja ģeneratīvi un veģetatīvi vairoties, kas nodrošina mežaudžu ilgtspējīgu pastāvēšanu, kā arī ekoloģiski kvalitatīvu sukcesiju (secīgu biocenožu nomaiņu noteiktā teritorijā).
Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm.
viengadīgās puķes krāšņumaugi, kas vienā veģetācijas periodā iziet visas attīstības stadijas no sēklas dīgšanas līdz atražotām sēklām.
pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
pēcaudzēšana kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posmā, pēc vēlas sējas).
emīlija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe ar īsu veģetācijas periodu, zied jūlijā - septembrī ar sarkaniem, oranžiem vai dzelteniem ziedu kurvīšiem 1,5-2 cm diametrā.
veģe Kviešu maizes klaipiņš; smalkmaize; veģis.
izīdijas Ķērpju veģetatīvie vairošanās orgāni; sīki lapoņa virsmas izaugumi, ko veido sēnes hifas un starp tām esošās aļģes.
attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā.
divgadīgs augs lakstaugs, kura dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus; pirmajā veģetācijas vasarā tas veido tikai lapu rozeti un (vai) neziedošu stublāju un, pēc pārziemošanas uzzied nākamajā vasarā.
pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku; viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju; mistrā - nozīmīgākais augs.
alasi lēzeni, ieapaļi muldveida pazeminājumi mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajos atrodas mazi ezeri.
alass Lēzens, ieapaļš muldveida pazeminājums mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajā var atrasties mazi ezeri.
pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem).
mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm.
hifas Mikroskopiski šūnu pavedieni, kas veido sēņu veģetatīvo daļu - sēņotni jeb micēliju.
papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi.
prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
akinēti Nekustīgas aļģu šūnas ar biezu apvalku, kas izveidojas veģetatīvās vairošanās ceļā; izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem.
zarošanās nekustīgo daudzšūnu būtņu ķermeņa virsmas palielināšanās; jaunu dzinumu veidošanās no iepriekšējā veģetācijas perioda dzinumu pumpuriem.
saika neliels garens baltmaizes kukulītis; veģis.
remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
veģetatīvā neiroze neprecīzs apzīmējums visiem simptomu kompleksiem (sindromiem), kas saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas funkciju traucējumiem.
nolieksnis Noliektnis - auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
ziemināt Panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos.
lapkritis parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas
skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.).
dermatogramma Pareizāk elektrodermatogramma, elektrofizioloģijas metode veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa pētīšanai, nosakot ādas pretestību līdzstrāvai.
potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk.
snaudpumpuri Pasīvie veģetatīvie pumpuri, kas plaukst, ja fizioloģisku traucējumu pēc apturēta aktīvo pumpuru augšana.
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt(2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
sēklu plantācija pēc noteiktiem selekcijas principiem atlasītu un veģetatīvi pavairotu vienas sugas koku stādījums, ko audzē sēklu ieguvei.
uzpotēt Potējot savienot divu radniecīgu augu veģetatīvās daļas.
zemuzkalne Priekšējo smadzeņu daļa, kurā ir veģetatīvās nervu sistēmas augstākie centri, tajā veidojas emocijas un sajūtas par organisma stāvokli.
sterilizācija produkta karsēšana un izturēšana noteiktu laiku noteiktā temperatūrā virs 100 °C, kurā iet bojā sīkbūtņu veģetatīvās formas un sporas.
mikronukleuss Protozoju mazākais kodols, kuram atšķirībā no lielākā, veģetatīvā kodola piemīt vairošanās funkcija.
makronukleuss Protozoju veģetatīvais kodols, kuram atšķirībā no mikronukleusa piemīt vairošanās funkcija.
swamps Purvaini, ar dabisku veģetāciju apauguši, vēl nekultivēti zemi līdzenumi ASV dienvidaustrumu daļā.
remontantroze Roze, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
holinerģisks saistīts ar veģetatīvās nervu sistēmas parasimpātisko daļu, kurā galvenais neiromediators ir acetilholīns.
simpātisks Saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu, tai raksturīgs.
Tjuļeņija Sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas.
naktssals Salna - temperatūras krišanās zem nulles pēc Celsija skalas piezemes gaisa slānī, uz zemes virsas vai augiem to veģetācijas periodā.
norieši Saulrieteņi ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam veģetatīvi vairojoties jaunie augi viegli noriešas no vecajiem.
harmsils Sauss, karsts vējš Rietumtjanšanā, parasti pūš no kalna un tam ir fēna raksturs; vasarā pūš no dienvidiem un postoši ietekmē veģetāciju.
parasimpātisks Savienojumā "parasimpātiskais nervs": nervs, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus; savienojumā "parasimpātiskā nervu sistēma": veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus.
agroveģetācija Segetālā veģetācija - tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
vēlīnā koksne sekundārās koksnes gadskārtas daļa, kas veidojas veģetācijas perioda beigās un kurai salīdzinājumā ar agrīno koksni ir lielāks blīvums.
agrīnā koksne sekundārās koksnes gadskārtas daļa, kas veidojas veģetācijas perioda sākumā un kurai salīdzinājumā ar vēlīno koksni ir mazāks blīvums.
zemākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, aizmetņa tipa micēlijs (rizomicēlijs) vai labi attīstīts, zarains, šūnās nesadalīts micēlijs.
augstākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir zarains daudzšūnu micēlijs.
Pitagors Sengrieķu filozofs, mūziķis un matemātiķis (dzīvoja ap 570.-500. g. p. m. ē.), kurš mācīja, ka realitātes pamats ir skaitlis un ka matemātika sniedz ieskatu neredzamajā pasaulē; viņš mācīja par reinkarnāciju un ievēroja stingru veģetārismu.
dermatofīti Sēnītes, kam veģetatīvais ķermenis (micēlijs) sastāv no tieviem, zarotiem pavedieniem (hifām) un kas atšķiras no citām sēnītēm ar to, ka tām nav novērota dzimumvairošanās; ieperinoties ādā rada iekaisumu, matu lūšanu, atmiršanu.
zoosporangijs Sēņu un aļģu veģetatīvais orgāns, kurā veidojas zoosporas.
hitrīdijsēnes sēņu valsts nodalījums ("Chytridiomycota"); sēņu veģetatīvais ķermeis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs; vairojas dzimumiski un bezdzimumiski (ar zoosporām), gk. ir aļģu un sauszemes ziedaugu parazīti, retāk saprotrofi.
ganglioplēģija Simpātisko impulsu vadīšanas pārtraukšana vai vājināšana veģetatīvās nervu sistēmas ganglijos ar noteiktiem medikamentiem.
sīpoliņu dentārija sīpoliņu zobainīte ("Dentaria bulbifera"), rets augs lapu koku mežos ar veģetatīvās vairošanās pumpuriem lapu padusēs, izmanto ārstniecībā.
veģetatīvie paroksismi slimības izpausmes, kas rodas sakarā ar veģetatīvās nervu sistēmas augstākās daļas funkciju traucējumu: sāpes pakrūtē vai sirdī, elpošanas, sirdsdarbības traucējumi, reibonis.
Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības.
pseidomikse Somatogāmija - daudzu sēņu dzimumprocess, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidogāmija.
ruderālā veģetācija spontāni veidojies augu sabiedrību kopums teritorijā, kurā cilvēka darbības dēļ pilnīgi vai daļēji iznīcināta iepriekšējā augu sega; viens no sinatropās veģetācijas veidiem.
apogāmija Sporofīta rašanās no gametofīta veģetatīvajām šūnām vai arī no sporofīta, neveidojoties vai arī nesaplūstot gametām.
magone Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
ustilāga Šīs dzimtas ģints ("Ustilago"), kam sori un teliosporas veidojas gan veģetatīvajos gan ģeneratīvajos orgānos, bieži parazitē uz augiem, >370 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
bezgaļas Tāds (ēdiens), kas nesatur gaļu; arī veģetārs.
vasarējs Tāds (kultūraugs), kas attīstās un nogatavojas vienā veģetācijas periodā.
vasarzaļš Tāds, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
panautonoms Tāds, kas attiecas uz veģetatīvo nervu sistēmu (simpātisko un parasimpātisko).
muskarinolītisks Tāds, kas bloķē impulsu pārvadi no holīnerģiskā veģetatīvā nerva uz izpildorgānu.
gangliolītisks Tāds, kas iedarbojas uz impulsu pārvadi veģetatīvās nervu sistēmas nervu mezglos.
vasarzaļš Tāds, kas ir zaļš tikai vienu veģetācijas periodu (par augu lapām).
bezdzimuma Tāds, kas noris vai rodas bez dzimumšūnu saplūšanas; veģetatīvs.
stepe Tāds, kas parasti sastopams šāda veģetācijas tipa vidē (par savvaļas dzīvniekiem, augiem).
pirmsveģetācijas Tāds, kas pastāv, noris pirms veģetācijas sākuma.
remontants Tāds, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā (par augiem).
nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu; tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
divgadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu (par augiem).
trīsgadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas (par augiem).
viengadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru (par augiem).
segetālā veģetācija tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
spirodela Ūdensziedu dzimtas ģints ("Spirodela"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdeni brīvi peldoši ūdensaugi, kuru veģetatīvie orgāni reducēti par sīku, apaļu vai otrādi olveidīgu plakanu plātnīti, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vairvasiņa vairpumpuram un sīpoliņam līdzīgs veidojums ziedkopā vai lapas žāklē, no kura veģetatīvi attīstās jauns augs.
neīstā gadskārta vāji iezīmējusies un nepilnīgi izveidojusies gadskārta kokiem ar vainaga bojājumiem veģetācijas sezonā (kukaiņu nograuztas lapas vai skujas, apgriezts vai apdedzis vainags); pseidogadskārta.
sociācija veģetācijas klasifikācijas vienība, ko nodala pēc fitocenozes dominējošajām sugām; sīka, homogēna, dabā reāli eksistējoša vienība; piemēram, priežu mētrājā - šādas sociācijas: parastā priede-mellene-Šrēbera rūsaine, parastā priede-mellene-spīdīgā stāvaine.
mežastepe Veģetācijas komplekss, kurā atkarībā no reljefa un augsnes apstākļiem meža veģetācija mijas ar pļavustepes veģetāciju.
mežatundra Veģetācijas komplekss, kurā mijas meža un tundras veģetācija.
stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā; teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips.
taiga Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos); šāda veģetācijas tipa mežs.
agāmā vairošanās veģetatīvā vairošanās.
lapas pumpurs veģetatīvais pumpurs.
simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
parasimpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās iekšējo orgānu darbības regulēšanā (palēnina sirdsdarbību, stimulē gremošanas dziedzeru sekrēciju utt.), veicina potenciālās enerģijas uzkrāšanos.
veģetatīvās daļas veģetatīvie orgāni.
abstinences sindroms veģetatīvu, somatisku, neiroloģisku, psihisku traucējumu komplekss, kas rodas personai, kura atkarīga no psihoaktīvām vielām, pēc vielas lietošanas pārtraukšanas vai lietotās vielas daudzuma krasas samazināšanas.
barhans vēja sapūsta un veģetācijas nenostiprināta birstošu smilšu pusmēness vai sirpja formas kāpa tuksnešainā apvidū ar garu, lēzenu nogāzi vēja pusē un īsu, stāvu aizvēja nogāzi.
ganglioblokatori Vielas, kas bloķē holinoreceptorus veģetatīvās nervu sistēmas ganglijos, pārtraucot tajos impulsu pārvadi.
gangliotiskie līdzekļi vielas, kas bloķē veģetatīvo nervu ganglijus.
stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes.
terofīti Viengadīgi lakstaugi, kas veģetācijai nelabvēlīgā gadalaikā iet bojā, vairojas ar sēklām, kas viegli pārcieš salu, sausumu.
bezdzimumiskā vairošanās vienkāršākie vairošanās veidi, kas nav saistīti ar ģenētiskās informācijas apmaiņu: dalīšanās, pumpurošanās, sporoģenēze, veģetatīvā vairošanās.
daudzgadīgi augi visi kokaugi un lakstaugi, kas veģetē ilgāk nekā divus gadus.
reproduktīvais materiāls visi meža atjaunošanai izmantojamie kokaugu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas izejmateriāli: sēklas, sējeņi, stādi, dižstādi, spraudeņi, mietņi, stādeņi.
nezāļainība Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
sifonaļģes Zaļaļģu nodalījuma rinda, laponis cauruļveidīgs vai lodveidīgs, bez šķērssienām, protoplastā daudz kodolu un diskveida hromatoforu, vairojas veģetatīvi; briopsīdu rinda.
lapoņaugi Zemākie augi, kuru veģetatīvais ķermenis ir laponis.
auga vairošanās orgāni ziedi un augļi ar sēklām, kā arī veģetatīvie orgāni.
interkalārā ziedkopa ziedkopa, kas atrodas uz galvenās vasas, bet galotnes pumpurs turpina veģetatīvo augšanu (dažām miršu sugām).
skujkoku josla ziemeļu puslodes veģetācijas zona, kas atrodas starp arktisko tundru un lapu koku zonu mērenajā joslā.
neiroimunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī nervu sistēmas un imūnsistēmas savstarpējo ietekmi veselības saglabāšanā un slimību izcelsmē, veģetatīvās sistēmas nozīmi imūnatbildes īstenošanā u. c.
dabas resursu izpētes ZMP ZMP, ko izmanto Zemes virsmas novērojumiem no kosmosa dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpju tīrību, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, plašiem ugunsgrēkiem u. c.; šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa veģ..