Paplašinātā meklēšana
Meklējam vārga.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (44):
- vilkt garu ar lielām grūtībām spēt iztikt, izdzīvot; būt ļoti vārgam.
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- (tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- gurduļot Būt vārgam, slimīgam; gurdeļot.
- gurdeļot Būt vārgam, slimīgam.
- kiknīt Būt vārgam, vājam, tādam, kam drīz jāmirst.
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
- bālā grēfiene iedomīga, lepna, arī vārga sieviete.
- nokarcinēt Ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
- sastīdzēt Izaugt garam, tievam un vārgam (par augiem).
- ķeburkāja Kāds, kam vārgas vai sakropļotas kājas.
- ņaipste Kalsna un vārga sieviete.
- sagņugt kļūt greizam un vārgam.
- nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
- izpekstēt Kļūt vājam, kalsnam, vārgam un miegainam.
- šļurgt Kļūt vājam, vārgam.
- gņugt Kļūt vārgam un līkam.
- izpēkstēt Kļūt vārgam un slimam.
- ģiebt Kļūt vārgam, bālam.
- gurstēties kļūt vārgam, mirt.
- nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- panīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušam, arī nabadzīgam, trūcīgam.
- novārgt Kļūt vārgam, nespēcīgam.
- izvārguļot Kļūt vārgam, vārgulīgam, slimīgam.
- savājoties kļūt vārgam.
- novārgties Kļūt vārgam.
- sapūt kļūt vecam, vārgam, bezspēcīgam.
- sačākstēt Kļūt, parasti ļoti, neveselam, vārgam, arī, parasti ļoti, novājēt, izdilt.
- sagrabēt Kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku).
- sadilt Kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus.
- savārgt Kļūt, parasti ļoti, vārgam; arī saslimt.
- sanīkt Kļūt, parasti ļoti, vārgam; savārgt (1); arī saslimt.
- pāpe Lamuvārds (vārgam cilvēkam).
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
- pārgulēties Pārlieku guļot kļūt gļēvam, vārgam.
- čēga Slimīga, vārga būtne.
- saķeipt Slimojot pavisam vārgam kļūt.
- krebiķis Tāds, kami r vārgas kājas.
- klamburis Veca, vārga dzīva būtne; nolietots priekšmets.
- sprādzene Veca, vārga, nonīkusi dzīva būtne; sprāgonis.
- sprādzenis Veca, vārga, nonīkusi dzīva būtne.
vārga citās vārdnīcās:
MEV