Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzticēt.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (38):
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
- karodznieks Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
- augurs Cilvēks, kas izliekas, ka viņam uzticēti sevišķi noslēpumi.
- nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
- žļurka Cilvēks, kuram nevar uzticēties.
- pusbēdas Dalītas bēdas, citam uzticētas bēdas.
- materiāli atbildīgā persona darbinieks, kas nes pilnu materiālo atbildību par zaudējumu, kas rodas, ja netiek saglabātas tam uzticētās materiālās vērtības.
- uzticams Divd. --> uzticēt.
- šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos.
- kommentūrs Garīga bruņinieku ordeņa loceklis, kuram uzticēta vairāku ordeņa muižu pārvaldīšana; komtūrs.
- izšķiešana Izšķērdēšana - pārkāpums, kad vainīgais piesavinās īpašumu, kas viņam ir uzticēts saskaņā ar vienošanos vai dienesta pienākumiem un par kuru viņš ir atbildīgs.
- deleģēt kādam uzticēt, nodot pilnvaras, tiesības, varu utt.
- paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
- piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu.
- laist gar kanti neatļauti dot projām darbā uzticētās materiālās vērtības, saņemot atlīdzību; neoficiāli pārdot.
- nestāstīt ne savam kreklam nestāstīt, neuzticēties nevienam.
- pārbaude, pieņemot darbā noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai; ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes.
- uz goda vārda paļaujoties uz kāda godīgumu, bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko)
- palaisties Paļauties (uz ko, kādu), arī uzticēties (kādam).
- pavildīties Paļauties, uzticēties.
- aizgādnis Persona, kam uzticēta aizgādnība (1).
- varas bezdarbība stāvoklis, kad amatpersona nav izpildījusi darbību, kas tai uzticēta kā dienesta pienākums.
- diskrēts Tāds (cilvēks), kam var uzticēties; tāds (cilvēks), kas neizpauž noslēpumus; uzticams.
- nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties; šaubīgs.
- neuzticams Tāds, kam nevar uzticēties (2), uz kuru nevar paļauties.
- uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
- nevīžīgs Tāds, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
- cenoze Tieksme uzticēties mērķu saskaņas gadījumā.
- nodot grožus (kādam, arī kāda rokās) uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- celt āzi par dārznieku uzticēt atbildīgu pienākumu neprašam.
- nodot stafeti uzticēt citam turpināt iesākto darbu, darbību.
- pārticēt uzticēt.
- līdzaizbildņi Vairāki aizbildņi, kuriem katram uzticēts pilnīgi atsevišķs darbības novads vai arī to atbildība ir solidāra.
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
- gņilojs Zinošs, pieredzējis, viltīgs, veikls, tāds, kam nevar uzticēties.
uzticēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV