Paplašinātā meklēšana
Meklējam uska.
Atrasts vārdos (161):
- uska:1
- Buska:2
- Buska:1
- guska:1
- kuska:1
- luska:1
- Puska:1
- ruska:1
- suska:1
- šuska:1
- bauska:1
- Bauska:1
- druska:1
- lauska:1
- Lauska:1
- pauska:3
- pauska:1
- pauska:2
- pluska:1
- rauska:1
- spuska:1
- šņuska:1
- vauska:1
- zauska:1
- žauska:1
- kuskad:1
- nuskas:1
- nuskat:1
- puskas:1
- suskas:1
- blauska:1
- bļauska:1
- brauska:1
- kaluska:1
- Lebuska:1
- plauska:2
- plauska:1
- šnauska:1
- šņauska:1
- zakuska:1
- auskara:1
- auskari:1
- bauskas:1
- Druskas:1
- muskals:1
- muskare:1
- muskats:2
- muskats:1
- pluskas:1
- puskaps:1
- ruskans:1
- Tuskara:1
- Bučauska:1
- kujauska:1
- propuska:1
- Pultuska:1
- raspuska:1
- sērmuska:1
- zomauska:1
- Fuskaldo:1
- luskains:1
- plauskas:1
- plauskas:2
- plauskas:3
- pluskata:1
- pļauskas:1
- puskaīka:1
- puskails:1
- puskaķis:1
- puskalks:1
- puskalns:1
- puskalps:1
- puskariņ:1
- puskausa:1
- puskauss:1
- truskans:1
- Beloruska:1
- Galgauska:1
- Zelgauska:1
- aluskanna:1
- auskariņš:1
- Fnjouskau:1
- muskarīns:1
- muskatels:1
- pluskains:1
- pluskatas:1
- puskaltis:1
- puskamana:1
- puskancis:1
- puskaraša:1
- puskarīte:1
- puskažoks:1
- sauskaule:1
- sauskauli:1
- sauskauls:1
- sauskauļi:1
- šņauskala:1
- tuskarora:1
- viduskais:1
- Grancauska:1
- kabalauska:1
- kabilauska:1
- Rava-Ruska:1
- Skarbauska:1
- Veselauska:1
- Bādmuskava:1
- dzeņauskas:1
- Haruskaibe:1
- Karuskaibe:1
- leduskalns:1
- muskardīna:1
- muskardine:1
- muskataugi:1
- muskatkoks:1
- muskatvīns:1
- Nitauskaja:1
- nomuskalēt:1
- pauskainis:1
- puskabenis:1
- puskadenca:1
- puskadence:1
- puskalniņā:1
- puskamzols:1
- puskaņepes:1
- puskapeika:1
- puskariete:1
- puskažauks:1
- sauskaulis:1
- Truskaveca:1
- Zaprauskas:1
- centerpuska:1
- džindžauska:1
- Kamatauskas:1
- muskatziedi:1
- pluskarains:1
- pluskatains:1
- pļuskavieši:1
- puķuskalbes:1
- puskažociņš:1
- puskažuciņš:1
- Ramkauskaja:1
- Sessauskaja:1
- Turlauskaja:1
- Vaidauskaja:1
- euskaldunaki:1
- meduskanniņa:1
- muskardinoze:1
- muskarīnisms:1
- muskateļvīns:1
- pluskatainis:1
- sauskaulains:1
- Lejastunguska:1
- Kuskatansingo:1
- leduskaramele:1
- muskatrieksts:1
- puskaponieris:1
- Oberbatauskaja:1
- muskarinolītisks:1
- Antigvokuskatlana:1
- Niederbartauskaja:1
- Žukstskaja-Penauskaja:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (807):
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
- dubļonka Aitādas puskažoks; plikādas puskažoks
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
- zarakanna Aluskauss
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Īslīči apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
- Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
- Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
- Vecsaule apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Dāviņi apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes
- Code apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 7 km no Bauskas, pagasta centrs
- Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
- Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
- Uzvara apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas
- Rītausmas apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Bērzkalni apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai
- Bārbele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā, 29 km no Bauskas, pagasta centrs
- Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Brunava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Augškalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Bardžūni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Grigani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Irbēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Kukuči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Rākani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Šķirāni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Stiļķene apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Tervidāni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Tunkūni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Valteķi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Zluktene apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Ārce apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Bangas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Mēmele apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Pumpēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Ciņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Dāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Guntas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Kundziņkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Rudzukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Strēļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Veizes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Brukna apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā
- Birzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Bukubirzs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Mazbirzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Mazkrievgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Pamūša apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Pograniča apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Taumaņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
- Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
- Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
- Dzimtmisa apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
- Airītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Juknišķi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Lielsvirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Rudeņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Viteikas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Bērzkalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Jāņukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
- Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
- Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
- Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
- Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
- Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
- Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
- Ceļmalnieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Kaģeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Līči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Likverteni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Mazbrukna apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Rīkani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Vidiņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Zulleni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
- Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
- Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
- Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
- Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
- Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā
- Musteri apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Viesturi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā), 13 km no Bauskas
- Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
- Ceraukste apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs
- Gaisma apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Bārbeles pagastā
- Ērgļi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Grenctāle apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
- Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
- Budberga apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune
- Jancikas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Liellauki apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Elektriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Codes pagastā
- Lambārte apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā
- Brunavišķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Krievgaļi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Pīrāgi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Dimzukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
- Pastališķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
- Ādžūni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā
- Ceplis apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Jumprava apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Strēlnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Putni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Skaistkalnes pagastā
- Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā
- Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā
- Jaunsaule apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Ozolaine apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Zvaigzne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
- Piebalgas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā
- Rimstavas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Aužeļi apdzīvota vieta (viensēta) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Mēmele apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Rundāle apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems
- Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.)
- Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.)
- Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
- Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
- Muscari armeniacum Armēnijas muskare
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
- šņapatas Atliekas, druskas, pabiras
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
- Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
- Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
- Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Bondaru ezers atrodas Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 1,5 ha; Lazauska ezers
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem
- ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2)
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
- Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- miristikācejas augu dzimta, pie kuras pieder muskatriekstu koki
- ausīši Auskari
- auškari Auskari
- oriņas Auskari
- orīnas Auskari
- oriņi Auskari
- auckelis Auskars
- auskara Auskars
- auskure Auskars
- auškuris Auskars
- Dunkurs Bārbeles ezera daļas nosaukums Bauskas novada Bārbeles pagastā
- ETA Basku separātistu organizācija - "Tēvzeme un brīvība" ("Euskadi Ta Askatasuna"), dib. 1955. g.
- Bauschkenborch Bauska
- Bauske Bauska
- Bauskenburg Bauska
- Bawsenburg Bauska
- Bowsenborch Bauska
- Birzes Bauskas novada apdzīvotās vietas "Dāviņi" bijušais nosaukums
- iecavnieki Bauskas novada apdzīvotās vietas "Iecava" iedzīvotāji
- Īslīce Bauskas novada apdzīvotās vietas "Rītausmas" bijušais nosaukums
- Švitene Bauskas novada apdzīvotās vietas "Svitene" bijušais nosaukums
- bārbelieši Bauskas novada Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārbele" iedzīvotāji
- Barbern Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums
- Barbernskaja Bauskas novada Bārbeles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums
- Augškaļņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Augškalni" nosaukuma variants
- bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji
- brunavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Brunava" iedzīvotāji
- budberģieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Budberga" iedzīvotāji
- Klicnere Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums
- Sarkanpanemūne Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" bijušais nosaukums
- ērglieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji
- grenstālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" (arī "Grenstāle") iedzīvotāji
- Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā
- grenctālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" iedzīvotāji
- Irbeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Irbēni" nosaukuma variants
- jātnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jātnieki" iedzīvotāji
- jodavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jodava" iedzīvotāji
- klicnerieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Klicnere" iedzīvotāji
- krišjānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Krišjāņi" iedzīvotāji
- kronieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņi" iedzīvotāji
- lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji
- panemunieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Panemune" iedzīvotāji
- Rākaņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rākani" nosaukuma variants
- rupulieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji
- rupuļnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji
- sarkanpanemūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanpanemūne" iedzīvotāji
- šķirānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" iedzīvotāji
- Šķireni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķirāni" nosaukuma variants
- tervidānieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" iedzīvotāji
- Tervedeni Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tervidāni" nosaukuma variants
- Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā
- tunkūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" iedzīvotāji
- zluktenieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zluktene" iedzīvotāji
- Budbergas pagasts Bauskas novada Brunavas pagasta nosaukums 1921.-1925. g.
- ārcenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ārce" iedzīvotāji
- ceraukstieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Ceraukste" iedzīvotāji
- danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji
- liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
- liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
- mūsenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
- mūsieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
- Cerraukstskaja Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Zerraustsche Bauskas novada Ceraukstes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji
- Gulbītes Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Ciņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
- codieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Code" iedzīvotāji
- dālinieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Dāliņi" iedzīvotāji
- derpelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Derpele" iedzīvotāji
- elektriķieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji
- elektriķis Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs
- Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā
- mēmelieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" iedzīvotāji
- reiznieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Reiznieki" iedzīvotāji
- Codenskaja Bauskas novada Codes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums
- birzieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Birzes" iedzīvotāji
- bodnieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Bodnieki" iedzīvotāji
- bruknieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Brukna" iedzīvotāji
- dāvinieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Dāviņi" iedzīvotāji
- lambārtieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Lambārte" iedzīvotāji
- paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji
- teņenieki Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji
- tenieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Teņas" iedzīvotāji
- ainavieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ainavas" iedzīvotāji
- brunavišķieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Brunavišķi" iedzīvotāji
- dvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dvari" iedzīvotāji
- gailīšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
- krievgalieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Krievgaļi" iedzīvotāji
- mūsenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
- mūsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mūsa" iedzīvotāji
- pācenieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pāce" iedzīvotāji
- pamūšnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pamūša" iedzīvotāji
- pīrādzieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji
- uzvarieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara" iedzīvotāji
- Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums
- virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
- viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji
- bērzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji
- dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji
- dzelzāmurieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji
- dzelzāmurnieki Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzāmurs" iedzīvotāji
- fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji
- pidriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Pidriķa" iedzīvotāji
- adžūnieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Adžūni" iedzīvotāji
- auzgalieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Ausgaļi" (arī "Auzgaļi") iedzīvotāji
- Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā
- bērzieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji
- bērzinieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji
- īslīcieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Īslīce" (tagad - "Rītausmas") iedzīvotāji
- jaunbaušķenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbauska" iedzīvotāji
- lībieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji
- pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
- pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
- rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausma" iedzīvotāji
- rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji
- Rītausma Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" nosaukuma variants
- strucenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Struki" iedzīvotāji
- vārpieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji
- viteicieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Viteikas" iedzīvotāji
- Bornsmuende Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums
- Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Bornsmindes pagasts Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
- Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
- garoznieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji
- jumpravieši Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Jumprava" iedzīvotāji
- mežotnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežotne" iedzīvotāji
- strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
- Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums
- Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- kaucmindieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji
- bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
- pilsrundālieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji
- pilsrundālnieki Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji
- Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums
- Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
- Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
- Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
- Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums
- Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums
- ezerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji
- nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji
- Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums
- pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
- vallieši Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Valle" iedzīvotāji
- briģieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Briģi" iedzīvotāji
- jaunsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaule" iedzīvotāji
- jaunzemieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemmuiža" iedzīvotāji
- kūdrieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
- likvertenieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Likverteni" iedzīvotāji
- mazsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Mazsaule" iedzīvotāji
- ozolainieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
- strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
- vecsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaule" iedzīvotāji
- zīlieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Zīles" iedzīvotāji
- Alt-Rahden Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums
- Alt-Radenskaja Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums krieviski
- klīvieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klīvi" iedzīvotāji
- laimieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
- piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji
- bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji
- pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji
- Amt-Bauske Bauskas pils, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji
- baušķenieki Bauskas pilsētas iedzīvotāji
- Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Līstāle, platība - 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.)
- Bāzele-pilsēta Bāzeles pilsētas kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Bāzele, platība - 37 kvadrātkilometri, 189800 iedzīvotāju (2009.)
- Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- drečkas Biezpiena vai sviesta druskas
- Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam
- Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā
- Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
- Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
- Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā
- Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
- Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā
- Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
- Bungenhof Bunges muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- tetrametilputrescīns C~8~H~20~N~2~, indīgs putrescīna atvasinājums, iedarbība līdzīga muskarīnam
- miristīns C10H17NS2O9, miristīnskābes triglicerīds, spermaceta, muskateļļas u. c. tauku sastāvdaļa
- miristicīns C11H12O3, kristāliska toksiska muskateļļas sastāvdaļa
- lahezīns C20H26ClNO3, muskarīna receptoru agonists
- Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- rasposka Darba rati ar paplatinātu, lēzenu virsdaļu; raspuska
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
- piedauzīt Dauzot ko, radīt (piemēram, lauskas)
- grubažas dažādi atkritumi, druskas
- grumši dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem
- grumšļi dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem
- grumstalas dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem
- Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums
- radži Dažos apvidos (Bauskas apkārtnē) blīvo avotkaļķu nosaukums; citviet arī dolomīti
- Muscari azureum debeszilā muskare
- auskariņš dem. --> auskars
- lausciņa dem. --> lauska
- Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- Dolīte Doles labā krasta pieteka Bauskas novada Codes pagastā
- spirgala Drumsla, lauska
- lupas Drumstalas, lauskas
- krušļi Drupatas, druskas
- drusks Druska
- drusta Druska
- skrimba Druska
- skrimītis Druska
- skrims Druska
- kripata Druska (1), drumstala
- skrabata druska, drupata
- dripsna Druska, drupata
- skrapa Druska, drupata
- skrapata Druska, drupata; skrapa
- šķipšķis Druska, šķipsna, daļiņa no kāda lielāka veseluma
- drabuškas Druskas
- baškis Druskas, drumstalas no ēdieniem
- bošķis Druskas, drumstalas no ēdieniem
- bašķis Druskas, ēdienu atliekas
- pīskala Druskas, pārpalikumi
- drubazas Druskas; drubažas
- drubazgas Druskas; drubažas
- drubzalas Druskas; drubažas
- krikumi Druskas; pārpalikumi
- krikēmi Druskas; pārpalikumi; krikumi
- krikutas Druskas; pārpalikumi; krikumi
- krikuti Druskas; pārpalikumi; krikumi
- Dubbenhof Dubes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- Dwarn Dvaru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- Slabada Dviete, Berezauskas satekupe
- Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus
- Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi"
- Misshof Dzimtmisas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- Dsirkaln Dzirkales muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Klein-Dirden Ēršu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- krieviņi etniska grupa Latvijā, votu tautas piederīgie, kas 15. gadsimtā kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē
- izoeugenols Eugenola izomērs, atrodams muskateļļā un ilang-ilangeļļā, lieto parfimērijā neļķu smaržu kompozīcijās
- Essern Ezeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Bārbeles ezers ezers Bauskas novada Bārbeles pagastā, platība - 11,6 ha
- Asarnica ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Andužu ezers ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Baltezers ezers Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, platība - 3,9 ha
- Aklais ezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu daļā, platība - 20 ha; Znotiņu ezers; Aklezers
- Aklezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops
- Aklais ezers ezers Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 2,8 ha; Aklezers
- Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
- Essernhof Ezeru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- stipans Gabals, daļa; druska
- Golgowsky Galgauska
- Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā
- Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
- Garrosen Garozes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
- Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
- Granteln Granteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- deneška Grasis, puskapeika
- denežiņa Grasis, puskapeika; deneška
- Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
- Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Gruenwald Grīnvaldes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums
- galgausnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" iedzīvotāji
- Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
- Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
- Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums
- pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
- Elderi Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" daļa
- rimstavieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" iedzīvotāji
- veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji
- zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji
- Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums
- Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
- Gertruden Ģertrūdes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km
- Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
- Eckau Iecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
- Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe
- Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone
- Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km
- Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis
- puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažociņš
- puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažoks
- Daukstu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Jaungulbenes un Galgauskas pagasta austrumu daļu un daļu bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas
- Iecavas novads izveidots 2004. g. Bauskas rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads; no 2021. g. pagasts Bauskas novadā
- Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistas pagastā
- Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km
- Aahof Jaunā muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagasta teritorijā
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
- Neu-Islitz Jaunīslīces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Neu-Rahden Jaunsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
- Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
- Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
- muskatziedi Kaltēti muskatkoka sēklu apvalki
- Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes
- Apencelle kantons Šveices ziemeļaustrumos, sastāv no 2 puskantoniem
- Kartkelhof Kārklu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
- karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu
- Kauzmuende Kaucmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
- Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska
- Kļaviņi Kļaviņu ezers - atrodas Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība - 1,3 ha
- Muscari colchicum Kolhīdas muskare
- Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
- Kuhlmannshof Kūlu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
- Kurmen Kurmenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Kurmenes pagastā
- Muscari racemosum ķekaru muskare
- Lambertshof Lambertu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā
- Baltijas betīds Latvijā konstatēta un aprakstīta zinātnei jauna suga ("Baetopus balticus Kazlauskas")
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
- drancka Lauska
- lancka Lauska
- šuķis Lauska
- škamba Lauska, drumsla, kas rodas, ja ko saplēš, sadrupina
- skārba Lauska, drupata
- suķe Lauska, sasista trauka gabals
- suķis Lauska, sasista trauka gabals
- šķaute Lauska, šķemba; šķēlums, nošķeltā vieta
- lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals
- drebezgas Lauskas
- drezgas Lauskas, lūžņi, būvgruži
- ledusblāķis Leduskalns
- aisbergs Leduskalns, peldošs vai uz sēkļa uzsēdies ledus blāķis; veidojas, atšķeļoties no kontinentālajiem vai šelfa ledājiem
- Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā
- Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
- Gross-Barbern Lielbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
- Gross-Dirden Lieldirdas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- Gross-Eckau Lieliecavas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
- Gross-Friedrichshof Lielpidriķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- užbons liels aluskauss
- Gross-Swirkaln Lielsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
- Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts
- Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas un Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis
- Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m
- Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m
- Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis")
- Leeparshof Liepu (Melles) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā
- Saulaines māla atradne limnoglaciāla māla iegula Bauskas novada Īslīces un Rundāles pagastā, derīgais slānis (brūns māls) 1,0-4,8 m biezs, nav izmantota
- krikums ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska
- zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji
- zelgavieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zelgauska" iedzīvotāji
- bučauskieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bučauska" iedzīvotāji
- Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants
- maizes drupatas maizes druskas
- capatas Maizes druskas, drupatas
- ostrakons Māla lauska, kas senatnē tika izmantota kā rakstāmmateriāls
- ostraki Māla trauku lauskas, ko Senajā Ēģiptē un mazākos apmēros arī Grieķijā lietoja papirusa vietā kā lētāku rakstāmo materiālu
- Marianhof Margiņas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus
- Muscari botryoides mazā muskare
- Klein-Barbern Mazbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
- Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
- Klein-Brucken Mazbruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
- Klein-Mesoten Mazmežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
- Klein-Ruhental Mazrundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
- žļurba mazs gabals, lauska
- Klein-Rahden Mazsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
- Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
- Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža
- Ķīku strauts Mēmeles kreisā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene
- Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena
- Žūru strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, garums - 9 km
- Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- Mesoten Mežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
- guava Miršu dzimtas kultūraugs, ko kultivē gk. Centrālamerikā un Indijā; arī tā auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu
- Misshof Misas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā
- Žūku strauts Mūsas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā; Pīrāgu strauts
- Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis
- Ceraukste Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā, garums - 32 km (Latvijā 23 km), kritums - 23 m, sākas Lietuvā, reljefa pacēlumā starp Mūsu un Mēmeli
- muskardinoze Muskardīnas izraisīta kukaiņu slimība
- pērlenīte Muskare
- muscari Muskares
- Liriope muscari muskaru liriope
- Armēnijas muskare muskaru suga ("Muscari armeniacum")
- debeszilā muskare muskaru suga ("Muscari azureum")
- mazā muskare muskaru suga ("Muscari botryoides")
- Kolhīdas muskare muskaru suga ("Muscari colchicum")
- pušķu muskare muskaru suga ("Muscari comosum")
- platlapu muskare muskaru suga ("Muscari latifolium")
- vārpu muskare muskaru suga ("Muscari neglectum")
- ķekaru muskare muskaru suga ("Muscari racemosum")
- Cucurbita moschata muskata ķirbis
- myristica Muskata riekstu koki
- masī Muskata ziedi, muskatriekstu koku sēklas sedze
- myristicaceae Muskatu dzimta
- muskataugi Muskatu dzimta ("Myristicaceae")
- muskateļvīns Muskatvīns
- Augstmaņa dzirnavu ezers neeksistē, atradās tagadējā Bauskas novada Bārbeles pagastā
- stipens neliela daļa, druska
- skrimbulis neliels daudzums, druska
- Nidvaldene Nidvaldenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Štansa, platība - 276 kvadrātkilometri, 40600 iedzīvotāju (2009.)
- Nīzere Nīzeres dīķis - ūdenstilpe Bauskas novada Stelpes pagastā, platība - 1,2 ha
- Neusorgen Nīzeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- rožmarinzieža no cūku taukiem, vaska un rozmarīna, muskatriekstu un paegļu eļļas pagatavota aromātiska ziede, ko lieto locekļu ieberzēšanai pret reimatismu, kā arī apsalumiem
- muskatvīns no muskata vīnogu šķirnes ražots deserta vīns
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
- Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā
- Obvaldene Obvaldenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Zarnene, platība - 491 km^2^, 34300 iedzīvotāju (2009.)
- Pahzen Pāces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja
- Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja
- Sērenes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Jaunjelgavas, Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Seces un Daudzeses pagastu, kā arī ar Bauskas un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seren, krieviski — Serenskaja
- Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja
- Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
- Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja
- Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja
- Gailīšu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Uzvarā, robežojas ar Īslīces, Ceraukstes un Brunavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; pagasts izveidots pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Ceraukstes pagasta rietumu daļa Mūsas kreisajā krastā un Īslīces pagasta austrumu mala
- Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja
- Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja
- Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu
- Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja
- Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja
- Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
- Codes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Mežotnes, Iecavas, Dāviņu un Vecsaules pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zohden, krieviski — Codenskaja
- Kurmenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Skaistkalnes, Bārbeles un Valles pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurmen, krieviski — Kurmenskaja
- Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
- Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja
- Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
- Bruknas pagasts pagasts bijušajā Bauskas apriņķī, pastāvēja līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dāviņu, Vecsaules un Skaistkalnes pagastā
- Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja
- Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja
- Nīcas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Liepājas pilsētu, Otaņķu, Dunikas un Rucavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Niederbartan, krieviski — Niederbartauskaja
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
- Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
- Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
- Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
- Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
- Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja
- Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja
- Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja
- Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja
- Birzgales pagasts pagasts Ogres novada dienvidu daļā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Tomes pagastu, kā arī ar Bauskas un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Linde, Linde-Birzgale, vāciski — Linden, krieviski — Lindenskaja
- Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja
- Vaidavas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Kocēnu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waidau, krieviski — Vaidauskaja
- Pamūša Pamūšas skola - apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Panemunes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g. un 1990. g., 1991. g. pārdēvēts par Brunavas pagastu; līdz 1925. g. saucās — Budbergas pagasts
- Zālītes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. — Grienvaldes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Iecavas pagastā un Ķekavas novada Baldones pagastā
- Šenbergas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaistkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Skaistkalnes pagastā
- Grienvaldes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zālītes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Iecavas un Baldones pagastā
- Misas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Dāviņu, Vecumnieku un Iecavas pagastā
- Jaunsaules pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Vecsaules un Skaistkalnes pagastā
- Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā
- Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
- Paulinenhof Paulīnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
- Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
- Bādmuskava pilsēta Vācijā ("Bad Muskau"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pilveru pilskalns pilskalns Bauskas novada Bārbeles pagastā, ir 7 m augsts paugurs purvainu mežu un staignu pļavu vidū, domājams, ka bijis pa laikam apdzīvots līdz 10. gs.
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe"
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
- Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē
- Bantenišķu gaisa kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, savrups paaugstinājums Ildzīša ezera ziemeļrietumu krastā, kas daļēji zaudējis sākotnējo formu, plakumā (80 x 100 m) konstatēts kultūrslānis, atrastas 1. gt. 2. puses keramikas lauskas
- Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Muscari latifolium platlapu muskare
- pluskata Pluska (2)
- plutka Pluska, plukata
- pluskarains Pluskains
- pluskutains Pluskains
- pluskutainis Pluskatainis
- Sredņaja Tunguska Podkamennaja Tunguska, upe Krievijā
- Ixtrum Podu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
- Pommusch Pomušas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- Galenieku purvs purvs Bauskas novada Codes pagastā, platība — 600 ha, kūdras slāņa lielākais biezums — 5,2 m, 1969. g. purvā sākta pakaišu kūdras ieguve; Lakstīgalu purvs
- Lamžu purvs purvs Bauskas novada Iecavas pagastā, platība - 620 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,2 m, kopš 1953. g. iegūst pakaišu kūdru
- ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem
- puspliks Puskails (1)
- puspliks Puskails (2)
- puškalpis Puskalps
- puškalps Puskalps
- Apencelles-Innerrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Apencelle, valoda - vācu, ticīgie - katoļi
- Apencelles-Auserrodenes kantons puskantons Šveicē, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Hērizava, valoda - vācu, ticīgie - protestanti, katoļi
- Rapste Puskas paralēls nosaukums tā augštecē
- Rapsta Puskas paralēls nosaukums tās augštecē
- Rāpsta Puskas paralēls nosaukums tās augštecē
- pusavens puskastrēts auns (kuram izgriezts tikai viens sēklinieks)
- svīta puskažoks
- kažociņš Puskažoks
- puskažauks Puskažoks
- plikādas kažociņš puskažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu
- Muscari comosum pušķu muskare
- izvērses lauks rastra nosegums telekamerā, monitorā vai televizora ekrānā; divi pārmīti izvērses lauki veido pilno attēlu; izvērses puskadrs
- pļuskavieši Rēzkenes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Pļuskava" iedzīvotāji
- Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis)
- Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
- Kadiķu grāvis Rīkanu strauta labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagstā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 13 km
- Rīkonu strauts Rīkanu strauts Bauskas novadā
- klipsis Rotas lieta (parasti auskars), ko piestiprina saspiežot; arī sprādze
- Rosenhof Rožu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- Ruhental Rundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
- muskarīnisms Saindēšanās ar muskarīnu; pazīmes: uzbudinājums līdz trakošanai, siekalošanās
- Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- Rot-Ponemun Sarkanpanemunes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
- nopluskāts Savēlies, sapinkojies; pluskains (par dzīvnieka apmatojumu)
- vērbele Savēlusies vilnas druska vai matu pincka
- Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems
- Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas
- Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms
- Ķivuļu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Bauskas novada Ceraukstes pagastā, ierīkota Mūsas labajā krastā, nelielā, lēzenā reljefa paaugstinājumā, spriežot pēc senlietu atradumiem, bijusi apdzīvota vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs)
- Pantenes apmetne sena dzīvesvieta Valmieras novada Sēļu pagastā, Rūjas labajā krastā, atrasti krama un kvarca rīki un šķilas, kā arī ķemmes-bedrīšu keramikas trauku lauskas, domājams, ka bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
- Benī Hasana Senās Ēģiptes apbedījumu vieta, ko galvenokārt izmantoja Viduskaraļvalsts laikā, Ēģiptē, Minjas muhāfazā, Nīlas labajā krastā
- kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa; arī drupata, druska
- sabiras Sīkas daļas, druskas, kas radušās, kam birstot, drūpot
- plītes Sīkas druskas
- rīvmaize Sīkas maizes druskas, ko iegūst, sasmalcinot (piemēram, sarīvējot) kaltētu maizi (parasti baltmaizi, rupjmaizi)
- zvirgzda Sīks gabaliņš, neliela lauska
- sipaks Sīkums, neliels daudzums, druska
- Schoenberg Skaistkalnes (Šimberkas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- skārbalains Skarains, pluskains, pinkains, skarbs
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
- skriba Skramba, lauska
- ķimpulis Skrandas, lupatas, druskas; karekļi
- ķimpuls Skrandas, lupatas, druskas; karekļi
- Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m
- muskatrieksts Smaržīgā muskata ("Myristica fragrans") koka sēkla, ko lieto par garšvielu, kā arī parfimērijā
- Myristica fragans smaržīgais muskats
- Smeddenhof Smedēņu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Stelpenhof Stelpes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Lammjany Steļķenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
- Sweckshof Sveķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
- Schwitten Svitenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
- Schaken Šaku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
- Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā
- apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu
- milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība
- šķeltna Šķemba, lauska
- šņāpatas Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib
- šņapati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib
- šņāpati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib
- šnauska Šņauska
- Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu
- Taurkalnes pagasts tagadējā Valles pagasta nosaukums 1925.-1949. g., tolaik Bauskas apriņķa sastāvā
- draska tas, kas ir sasists, saplēsts; lauska
- Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā
- Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
- Alkšņupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā, garums - 10 km
- deserta vīni tokajiešu tipa vīni, kagors, malaga, saldie portvīni un muskati, ko gatavo, neļaujot vīnogu (arī citu ogu un dažu augļu) sulai pilnīgi norūgt un pieliekot tai cukuru; raksturīgs liels alkohola procents (13% un vairāk)
- Tunguskas plato Tunguskas plato - atrodas Vidussibīrijas plakankalnes rietumu daļā, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 600 km, augstums - līdz 930 m
- zizanica Tuskaroras
- ūdeņu tuskarora tuskaroru suga ("Zizania aquatica")
- hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus
- Bērzkalnu dīķis ūdenskrātuve Bauskas novada Īslīces pagastā, platība — <1 ha
- Beibežu ūdenskrātuve ūdenskrātuve, kas izveidojusies bijušā kūdras karjera vietā Bauskas novada Vecumnieku pagasta dienvidrietumos uz dienvidiem no Beibežiem un Misas, gar tās austrumu krastu tek Misas upe, kuras ūdeņi tiek izmantoti līmeņa regulēšanā; vairāku sugu ūdensputnu ligzdošanas vieta
- Ārces strauts ūdenstece Latvijā, Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā
- Ķīkas ūdenskrātuve ūdenstilpe Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzpludināta uz Ķīkas strauta, platība — 5,2 ha
- Puķīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
- Ratenieku dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 1,3 ha
- Zizanica aquatica ūdeņu tuskarora
- Wiexten Umpartes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā
- Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
- Katanga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe
- Ņepa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā
- Jeika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
- Kočečuma upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato
- Iļimpeja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Učami upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Tutončana upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
- Severnaja upe KrievIjā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
- Vivi upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera
- Īslīce upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis)
- Iecava upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m
- Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
- Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha
- Jaunais ezers uzstādināts uz Taļķes Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība — 22 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve
- Schildburg Vairogmiesta vāciskais nosaukums, 16. gs. apmetne tagadējās Bauskas pilsētas vietā
- Wallhof Valles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
- Muscari neglectum vārpu muskare
- Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
- Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagastā
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecmuižas pagasta teritorijā
- Alt-Rahden Vecsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
- aromatizētie vīni vermuts u. c. vīni, kuru ražošanā izmanto aromātvielu un garšvielu piedevas (augu ekstraktus, muskatriekstus, kanēli, krustnagliņas u. c.)
- veselauskieši Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" jeb "Veselauska" iedzīvotāji
- veselavieši Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" jeb "Veselauska" iedzīvotāji
- Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a
- A7 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle)
- Pilskalna ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,8 m vjl., platība - 15 ha, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17 m; Druskas ezers
- šubraka vīriešu puskažoks; pavirši glabāts apģērbs
- Beibežu purvs zemais purvs Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 676 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 0,7 m
- Lādzēnu tīrelis zemais purvs Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 722 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m
- kosinēri Zemnieku karavīri, apbruņojušies izkaptīm Kosčuskas pulkos un 1831. un 1863. gadu poļu dumpjos
- bombo Ziemeļamerikā 19. gs. gatavots degvīns no ruma, muskata un cukura
- Malva Zizmas kreisā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 9 km
- Sidrabe Zizmas labā krasta pieteka Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 7 km
- Klein-Sorgen Zorģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
uska citās vārdnīcās:
MEV