Paplašinātā meklēšana
Meklējam urve.
Atrasts vārdos (65):
- urve:1
- burve:1
- kurve:1
- burves:1
- survey:1
- Mugurve:1
- padurve:1
- papurve:1
- uzdurve:1
- burvene:1
- purvene:1
- aizdurve:1
- Aizpurve:1
- pārdurve:1
- piedurve:1
- piepurve:1
- pusburve:1
- burvekle:1
- burvekls:1
- burvesti:1
- burvests:1
- Purveits:1
- purvells:1
- purvenis:1
- Aizpurves:1
- burveklis:1
- caurvelce:1
- Purveitis:1
- purveklis:1
- purvenāji:1
- Purvezers:1
- spurveida:1
- urvelnieks:1
- urvelnieks:2
- burveklene:1
- burvestība:1
- caurvedums:1
- čemurveida:1
- čemurveidā:1
- durvetiņas:1
- kurvenīcas:1
- kurvenieks:1
- purveglīte:1
- purveidīgs:1
- purvenieki:1
- purvenieks:1
- čiekurveida:1
- mieturveida:1
- paugurveida:1
- plīvurveida:1
- purveglītes:1
- spurveidīgs:1
- čemurveidīgs:1
- svečturveida:1
- čiekurveidīgs:1
- dūkurveidīgie:1
- lemurveidīgie:1
- mieturveidīgs:1
- paugurveidīgs:1
- plīvurveidīgs:1
- pumpurveidīgs:1
- susurveidīgie:1
- caurveidņošana:1
- svečturveidīgs:1
- skripturveidīgs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (170):
- atvērtene Aizdurve.
- durpakaļa Aizdurve.
- iedure Aizdurve.
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- uzburties Ar burvestību palīdzību pieķerties.
- iezīlēt Ar burvestību sagādāt.
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
- dēkle Baltā burve (feja?).
- Lauma Baltu mitoloģijā - sākotnēji zemes un dzemdību dieviete, vēlāk burve.
- Aizpūre Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants.
- aizpurvieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji.
- burtavnīca Burve (ragana).
- reģe Burve, pareģe, dziedinātāja.
- zavitniece Burve, ragana.
- burģe Burve, vārdotāja, pūšļotāja.
- pestelnīca Burve, vārdotāja.
- pesteļvecene Burve, vārdotāja.
- voroža burve, zīlniece.
- bikate Burve.
- bure Burve.
- būrēja Burve.
- bureklene Burve.
- burene Burve.
- burvekle Burve.
- burveklene Burve.
- burvene Burve.
- burves Burve.
- burviene Burve.
- burviete Burve.
- burvinīca Burve.
- čaravnīca Burve.
- zavatniece Burve.
- zavetība Burvestība, buršana.
- maģija burvestība, burvība; neizskaidrojams spēks, kas ietekmē cilvēku.
- burastība Burvestība.
- zaboboni burvestības izdarības un priekšmeti
- atkodējs Burvestības noņēmējs; atbūrējs.
- māžot Burvestības piekopt.
- bāžļi Burvestību līdzekļi, bāšķi.
- zavēklis Burvests, burvju līdzeklis.
- pāšļi Burvības, burvestības, gudrības.
- pāšļošanās Burvības, burvestības, gudrības.
- pāžļi Burvības, burvestības, gudrības.
- pāžļošanās Burvības, burvestības, gudrības.
- māžināt Burvības, māņus radīt, rādīt burvestības, ķircināt, āzēt.
- mokšis Burvis, burvestības.
- mokšķis Burvis, burvestības.
- vērens Caurvelkamais pavediens.
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām.
- mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
- čemurveidīgs Čemurveida.
- pinealoma Čiekurveida dziedzera audzējs.
- hiperpineālisms Čiekurveida dziedzera hiperfunkcija.
- pineālektomija Čiekurveida dziedzera izgriešana.
- hipopineālisms Čiekurveida dziedzera pazemināta funkcija.
- epifiziopātija Čiekurveida dziedzera slimība.
- pinealopātija Čiekurveida dziedzera slimība.
- apineālisms Čiekurveida dziedzera vai tā hormona trūkums; tā radītās pārmaiņas.
- pineāls Čiekurveida-.
- čiekurveidīgs Čiekurveida.
- Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē".
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu.
- aizdurvīte Dem. --> aizdurve.
- podicipediformes Dūkurveidīgo putnu kārta.
- atdzēriens Dzēriens, kā līdzeklis pret burvestību.
- Ehlass Eiropas mājas un atpūtas negadījumu uzraudzības sistēma ("European home and leisure accident surveillance system").
- kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
- andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits.
- Purva ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība - <1 ha; Purvezers.
- Purva ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Purvezers.
- Purva ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 4,5 ha; Purezers; Purvezers.
- svētmeita Feja, burve.
- Jāsons grieķu mitoloģijā - argonautu vadonis, kurš kopā ar 50 argonautiem ar burves Mēdejas palīdzību atveda no Kolhīdas zelta aunādu.
- Kirke grieķu mitoloģijā - burve, Ajas salas valdniece; šajā salā nonāca Odisejs ar saviem ceļa biedriem, kurus Kirke pārvērta par cūkām.
- moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā.
- Tēlegons Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja un burves Kirkes dēls, kurš nonāvēja Odiseju.
- Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu.
- Mēdeja grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka meita, burve, kas argonautam Jāsonam palīdz iegūt zelta aunādu; Jāsonam par neuzticību atriebdamās, nogalina savu sāncensi un savus un Jāsona dēlus.
- Eirilohs Grieķu mitoloģijā - Odiseja ceļabiedrs, kurš tāpat kā Odisejs netika pārvērsts par cūku burves Kirkes salā, atšķirībā no pārējiem ceļabiedriem.
- Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu.
- Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- karvingot Ieliekt (angļu val. "to curve").
- nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi.
- irbine Irbene - divdīgļlapju koks vai krūmājs ar lēveraini dalītām lapām, baltiem čemurveida ziediem un sarkanām ogām.
- Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā.
- floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
- čekans Kaujas cirvis ar šauru asmeni unāmurveidīgu pietu; bija izplatīts 10. - 17. gs. pie dažādām tautām.
- CISS Kempbela interešu un prasmju pārskats (angļu "Campbell Interest and Skill Survey").
- grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu.
- Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu.
- Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi.
- Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana".
- Daphne laureola laurveida zalktene.
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- beirpurvieši Līgatnes novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurve" (arī "Beirupurvs") iedzīvotāji.
- zeltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Gagea"), sīks, daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta.
- pince ļaunā māksla, burvestība.
- aizpurvieši Madonas novada Dzelzavas pagasta Aizpurves ciemata iedzīvotāji.
- Aizpurves Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants.
- strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga.
- bošķi Māņi; burvestības; blēņas.
- fughetta Maza apmēra fūga, parasti ar vienu caurvedumu.
- mieturveidīgs Mieturveida.
- viegle Mitoloģiska būtne latviešu folklorā, ragana, burve.
- aizpurvieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji.
- bākšļi Nešļavas, pesteļi; kaitēšanai nolikti burvekļi.
- bakšķīties Nodarboties ar burvestībām; burties.
- bakšķoties Nodarboties ar burvestībām; burties.
- bakšoties Nodarboties ar burvestībām; burties.
- mokškoties Nodarboties ar burvestībām.
- mokšķoties Nodarboties ar burvestībām.
- epifizeo- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
- epifizio- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
- jekins Ņieburveida adīta jaka bez piedurknēm un apkakles; adīta veste.
- arkāna Okults sakramenta vai spēcīgas burvestības nosaukums.
- pusburve pa pusei burve (ļauna sieviete).
- apmantāt Padarīt neievainojamu (ar burvestību).
- saraganot Padarīt par burvestību līdzekli.
- lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve.
- zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
- paugurveidīgs Paugurveida.
- Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve.
- burekls Pestelis, burvestības līdzeklis.
- burveklis Pestelis, burvestības līdzeklis.
- burvekls Pestelis, burvestības līdzeklis.
- malācija Plaukstu āmurveida kustības (piem., horejas gadījumā); rauste.
- plīvurveidīgs Plīvurveida.
- cīnītājzivs Populāra akvārija zivs ar plīvurveida spurām, mirdzošais zilzaļais tēviņš sargā apaugļotos ikrus, kurus novieto burbuļu ligzdā.
- bolflauers Pumpurveidīgs ornaments 14. gs. angļu gotikas ielocēs.
- cūkeglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris"); purveglīte; jāņeglīte; dumbri; utene; utubunga; blakšu zāle.
- Purva ezers Purvezers, ezers Tumes pagastā.
- cekuldūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus").
- cekuldūkurs Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus").
- dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas.
- zavētāja Ragana, burve, vārdotāja.
- kare Ragana, burve.
- zavekle Ragana, lauma, burve.
- zavetniece Ragana, lauma, burve.
- mačka Ragana; burve.
- skriptura Raksts, rakstisks akts, skripturveidīgs vērtspapīrs.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- rondoforma Rondo uzbūve, tās konkrētais izveidojums (apjoms, refrēna caurvedumu skaits, kontrasta pakāpe utt.).
- spireja Rožu dzimtas ģints ("Spiraea"), līdz 3 metriem augsts vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~70 sugu un dekoratīvo formu.
- plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
- Gulveiga Skandināvu mitoloģijā - ļauna burve no vānu cilts, kuras ierašanās pie āsiem kļuva par iemeslu tam, lai sāktos āsu un vānu karš - pirmais karš pasaulē.
- skauģene skaudīga sieviete; ragana, burve.
- skripturveidīgs Skripturveidīgi vērtspapīri - publiskas ticamības vērtspapīri, kas raksturojas ar to ka to turētājam ir patstāvīgas tikai no vērtspapīra satura izrietošas prasījuma tiesības pret parādnieku.
- Babajaga Slāvu mitoloģijā - sākotnēji labvēlīga dievība, tradīciju aizstāve; vēlāk - meža vecene burve.
- Baba Jaga slāvu mitoloģijā — mežā dzīvojoša sieviete, burve, ragana.
- vēja slota slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- vējslota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- spurveidīgs Spurveida.
- lukturis Svečturveida lustra.
- svečturveidīgs Svečturveida.
- plūškoks šīs dzimtas ģints ("Sambucus"), vasarzaļš krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem, 28 sugas, Latvijā vairākas sugas introducētas.
- kultūras ananass šīs ģints suga ("Ananas sativus"), tropu augs ar lieliem, sulīgiem, aromātiskiem čiekurveida augļiem.
- receklene Šīs rindas dzimta ("Tremellaceae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 13 sugu, sēņu augļķermeņi ir klājeniski, nelīdzeni, garozveidīgi, dažkārt cepurveidīgi, ar adatveida himenoforu, gk. saprofīti uz trūdošas koksnes, retāk uz citu sēņu augļķermeņiem.
- Asalluhi Šumeru mitoloģijā dziedniecības dievs, aizstāvis pret apvārdošanu un burvestībām, zemes dieva Enki dēls, kam tēvs nodeva visu savu gudrību.
- pestelīgs tāds, kas nodarbojas ar burvestībām.
- vainadzīte Tauriņziežu dzimtas ģints ("Coronilla"), lakstaugs, puskrūms vai krūms ar sārtiem, baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem čemurveida ziedkopās, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Vidusupe Upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs.
- spurkāji Vēderkāju molusku (gliemežu) šķira ar spurveidīgu kāju, jūras dzīvnieki, 1-3 cm garumā.
- gāze Viegls, caurspīdīgs (plīvurveida) zīda audums.
- spurkāji Zīdītāju kustoņu šķira ar spurveidīgām kājām, ūdens dzīvnieki: roņi, jūras lauvas, valzirgi.
- palēcīte Ziemciešu dzimtas ģints ("Orthilia"), augs ar koksnainu stumbru, lapām mieturveida pušķos, baltiem vai zaļganiem ziediem.
urve citās vārdnīcās:
MEV