Paplašinātā meklēšana
Meklējam tautība.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (151):
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē
- kvanadi Baguli - tautība Dagestānā, Krievijā
- senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu tautība
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- buihadi Botlihi - tautības pašnosaukums
- pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem
- tautietis cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam
- angloīrs cilvēks, kura viens no vecākiem ir angļu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā)
- skotoīrs cilvēks, kura viens no vecākiem ir skotu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā)
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.)
- tjami Čami - tautība Vjetnamā un Kambodžā
- čigāngājums Čigānu izcelsme, tautība
- sinti čigānu jeb romu tautības atzars, ieceļojuši Centrālajā Eiropā sākot ar 16. gs.
- dauri Dahuri - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos
- etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība
- asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam
- etnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums
- aloetnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums, ko tam piešķir citi etnosi
- autoetnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) pašnosaukums
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis
- furi Fori - tautība Sudānā
- kadžaksi Fori - tautība Sudānā
- kondžari Fori - tautība Sudānā
- dāni Ģermāņu cilts, kas 5.-6. gs. pārcēlās uz Dānijas arhipelāga salām, no tās veidojusies dāņu tautība
- aini Haņu tautības etniska grupa
- aki Haņu tautības etniska grupa
- asilumi Haņu tautības etniska grupa
- bijuji Haņu tautības etniska grupa
- doni Haņu tautības etniska grupa
- emi Haņu tautības etniska grupa
- eni Haņu tautības etniska grupa
- geco Haņu tautības etniska grupa
- haoni Haņu tautības etniska grupa
- lavi Haņu tautības etniska grupa
- lomeji Haņu tautības etniska grupa
- soni Haņu tautības etniska grupa
- dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības; arī pirmiedzīvotāji
- pārtautoties iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu)
- etniskā dzimtene indivīda, cilvēku grupas vai tautības priekšteču vēsturiskās izcelsmes teritorija
- sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās
- Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis
- avāri Kaukāziešu tautība Dagestānā
- krievelēns Krievu tautības bērns
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem; Rīgā jau 1354. g. lietots atsevišķu namnieku apzīmējums
- puskoka lēcējs latvietis, kas cenšas atdarināt vāciešus, atsakās no savas tautības un valodas
- etniski viendabīgās (homogēnās) laulības laulības starp vienas un tās pašas tautības pārstāvjiem
- jauktās laulības laulības, kurās partneri atšķiras pēc tautības, sociālās izcelšanās vai piederības, izglītības līmeņa, pilsonības, dzīvesvietas, rasu vai reliģiskās piederības
- meiteji Manipūri - tautība Indijas austrums
- eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Āzijas (Krievijas) ziemeļaustrumos
- nacionālā valoda nācijas valoda, kas izveidojusies uz tautības valodas bāzes noteiktā vēsturiskā periodā līdz ar nācijas veidošanos
- jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.)
- tavgieši Nganasani - tautība, dzīvo Krievijas Kranojarskas novada ziemeļos
- segregācija Nošķirta iedzīvotāju nometināšana pēc viņu rases, tautības, ticības vai kādām citām pazīmēm
- etniskais sastāvs noteikta iedzīvotāju kopuma sadalījums pēc etniskās piederības (tautības)
- sangliči Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos
- zebaki Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos
- poļacēns Poļu tautības bērns
- naida noziegums prettiesisks nodarījums, kas vērsts pret personu vai tās īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi vai naids pret personu tās rases, ādas krāsas, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, veselības stāvokļa vai citu pazīmju dēļ
- vienlīdzīgas iespējas princips, kas uzsver iespēju vienlīdzību visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, tautības, seksuālās orientācijas, ticības, garīgās vai fiziskās veselības traucējumiem vai citām pazīmēm
- kujāvi Rietumslāvu ciltis, kas senatnē dzīvoja Kujāvijā (starp Vislas vidusteci un Notecas augšteci), piedalījās poļu tautības etnoģenēzē (10. gs.)
- pus- savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība
- etnogrāfiskā grupa savrupa tautības vai nācijas daļa, kas saglabā dažas kultūras, valodas, dzīvesveida īpatnības
- valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai
- antirasistiskais sociālais darbs sociālā darba prakse, kas palīdz pārvarēt uz rases vai tautības pazīmēm balstītas negatīvas attieksmes un izturēšanos
- etniskās pievilkšanās/atgrūšanās indeksi speciāli laulātības indeksi, kas parāda prioritātes pakāpi atsevišķas tautības laulības partnera izvēlē salīdzinājumā ar nejaušo (varbūtējo) partnera izvēli
- kurši šīs cilts, tautības piederīgais
- sēļi šīs cilts, tautības piederīgais
- zemgaļi šīs cilts, vēlāk tautības, piederīgais
- čečeni šīs tautības piederīgais
- čerkesi šīs tautības piederīgais
- eskimosi šīs tautības piederīgais
- eveni šīs tautības piederīgais
- evenki šīs tautības piederīgais
- hakasi šīs tautības piederīgais
- hanti šīs tautības piederīgais
- hotentoti šīs tautības piederīgais
- karaīmi šīs tautības piederīgais
- kumiki šīs tautības piederīgais
- latgaļi šīs tautības piederīgais
- lībieši šīs tautības piederīgais
- puspolis tāds, kam viens no vecākiem ir polis, bet otrs - citas tautības
- daudznāciju tāds, kas sastāv no daudzām nācijām, tautībām, tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības
- daudznacionāls tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības, tāds, ko pārstāv daudzas nācijas, tautības
- mazākumtautība tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem); etniskā minoritāte; nacionālā minoritāte
- vairākumtautība tauta, tautība, kuras kopskaits ir vairāk nekā 50 procenti no visu iedzīvotāju skaita attiecīgajā teritorijā
- mundžani tautība Afganistānas ziemeļaustrumos, kā arī Pakistānas ziemeļos, viena no pamiriešu tautībām, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (šīīti ismailīti)
- kumiki tautība Dagestānā (Krievijā); runā kumiku valodā, ticīgie - musulmaņi
- hotentoti tautība Dienvidrietumāfrikā; runā hotentotu valodās, kas pieder pie koisanu valodu saimes; ticīgie - kristieši (protestanti), daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
- elzasieši tautība Francijas ziemeļaustrumos, Elzasas novada pamatiedzīvotāji, runā vācu un franču valodās, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti)
- lotringieši tautība Francijas ziemeļaustrumos, Lotringas vēsturiskā novada pamatiedzīvotāji, runā gk. franču valodā, daļa - lejasvācu dialektā, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti)
- čerkesi tautība Kaukāzā, kabardiešu-čerkesu valoda, ticīgie - musulmaņi
- tindi tautība Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- komieši-permieši tautība Krievijā, dzīvo Krievijas Federācijas Permas apgabala ziemeļrietumu daļā, runā komiešu-permiešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- oroki tautība Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu daļā, valoda pieder pie tugunsmandžūru grupas, animistiski ticējumi, šamanisms
- sarikoli tautība Ķīnā, dzīvo Pamira austrumu un Karakoruma ziemeļaustrumu nogāzēs, pieder pie pamiriešu tautām
- bačani tautība no sulabačani grupas Indonēzijā, dzīvo gk. Bačanas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), arī tradicionālie cilts ticējumi
- suli tautība no sulabačani grupas Indonēzijā, dzīvo gk. Bačanas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), arī tradicionālie cilts ticējumi
- ternati tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
- tidori tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
- hanti tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji, runā hantu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- čečeni tautība Ziemeļkaukāzā (Krievijā), runā čečenu valodā, ticīgie - musulmaņi
- mongori tautība, dīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Kukunora ezera, valoda pieder pie mongoļu grupas (tuva vecmongoļu valodai), etnoģenēzē piedalījušies rietummongoļi, tjurki, tibetieši un ķīnieši, reliģija - budisms (lamaisms), kas sajaukts ar šamanismu un daoismu
- mogoli tautība, dzīvo atsevišķās grupās Afganistānas ziemeļrietumos un vidienē, daļa runā arhaiskā mongoļu valodas dialektā, pārējie - dari valodā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), cēlušies no mongoļu ienācējiem (XIII gs.), reliģija - islāms (sunnisms)
- buduhi tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļaustrumos (2 ciemos), valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- krizi tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- hinalugi tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- ifugaji tautība, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas vidienē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, viena no "Filipīnu kalniešu" tautām, pirmatnēji ģints ticējumi, daļa - katoļi
- bukidnoni tautība, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļas kalnos, pieder pie Filipīnu kalniešu tautām
- krimčaki tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši)
- galesi tautība, dzīvo Irānas ziemeļos, Bogrovdaga kalnos, tuvu radniecīgi gilaniem, runā īpašā dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saplūst ar persiešiem, pusnomadi, gk. lopkopji
- muruti tautība, dzīvo Kalimantānas ziemeļos (Indonēzijā un Malaizijā), runā dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, pēc izcelsmes - dajaki, animistiski ticējumi
- eveni tautība, dzīvo Krievijā Tālo Austrumu taigas un mežatundras joslā, uz austrumiem no Ļenas lejteces, runā evenu valodā
- arči tautība, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, \~1000 cilvēku, valoda pieder pie dagestāņu grupas, saplūst ar avāriem, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- nganasani tautība, dzīvo Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas apvidū, valoda pieder pie samodiešu grupas, vistālāk Eirāzijas ziemeļos dzīvojošā tauta
- dunsjani tautība, dzīvo Ķīnā, Gaņsu provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie mongoļu grupas (spēcīga ķīniešu un arābu valodas ietekme), dzīvo starp dunganiem, ar kuriem kopējas kultūras iezīmes, reliģija - islāms
- haņi tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms
- sibo tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms
- dahuri tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos, pie Nundzjanas upes, valoda pieder pie mongoļu grupas, pēc izcelsmes - mongolizēti evenki, saglabājies šamanisms
- salari tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- čami tautība, dzīvo Mekongas ielejā Vjetnamā un Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi malajiešiem, reliģija - islāms (ar hinduisma elementu piejaukumu); tjami
- enci tautība, dzīvo pie Jeņisejas, Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, valoda pieder pie samodiešu grupas, tuvu radniecīgi ņenciem, senāk dēvēti par Jeņisejas samojediem
- fori tautība, dzīvo Sudānā, Darfuras plato, valoda pieder pie Austrumsudānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms), no XVI gs. līdz XX gs. sākumam veidoja Darfuras sultanāta etnisko pamatu
- jagnobi tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- edi tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļā, kalnos, pieder pie kalnu čamiem
- raglaji tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļā, kalnos, pieder pie kalnu čamiem
- bīhi tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļā, kalnos, pieder pie kalnu čamiem, radniecīgi raglajiem
- noangi tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļā, kalnos, pieder pie kalnu čamiem, radniecīgi raglajiem
- tjuri tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļā, kalnos, pieder pie kalnu čamiem, radniecīgi raglajiem
- džaraji tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnos, arī Kambodžas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti
- nungi tautība, dzīvo Vjetnamas ziemeļos, pieder pie kalnu tajiem
- hakasi tautība, Hakasijas autonomā apgabala Krievijā pamatiedzīvotāji, runā hakasu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- nanaji tautība, kas dzīvo Amūras lejtecē Krievijā un neliela grupa (liedzi) Ķīnā; runā nanaju valodā
- evenki tautība, kas dzīvo Austrumsibīrijas ziemeļdaļā, runā evenku valodā, ticīgie - pareizticīgie, daļa - lamaisti (Aizbaikālā)
- karaīmi tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas
- minoritāte tautība, kuras pārstāvji attiecīgās teritorijas iedzīvotāju vidū ir mazākumā; mazākumtautība; etniskā minoritāte
- titulnācija tautība, kuras vārds kalpo arī par valstiska veidojuma vai nācijas, kuras sastāvā ir dažādas tautību grupas, nosaukumu
- titultautība tautība, kuras vārds kalpo arī par valstiska veidojuma vai nācijas, kuras sastāvā ir dažādas tautību grupas, nosaukumu
- nacionalitāte tautība, tauta
- Filipīnu kalnieši tautības un ciltis, dzīvo lielāko Filipīnu salu kalnu rajonos, pavisam 60 tautību un cilšu, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults, totēmisms, maģija), saglabājušās ģints iekārtas paliekas
- Lielā ģilde tirgotāju organizācija (Rīgā 1354.-1936. g.), pēc 1877. g. tās politiskās tiesības tika ierobežotas, bet pastāvēja kā Rīgas vācu tautības iedzīvotāju organizācija; Svētās Marijas ģilde
- vācgājums Vācu izcelsme. tautība; vācieši
- majoritāte Vairākumtautība
- nacionālā minoritāte valsts iedzīvotāji, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no pamatnācijas, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši šajā valstī un uzskata sevi par piederīgiem valstij un sabiedrībai; mazākumtautība
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija
- latgaļi viena no baltu tautībām, kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma
- kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem)
- sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka
tautība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV