Paplašinātā meklēšana
Meklējam suku.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (62):
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni)
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3)
- adromišus Biezlapju dzimtas augs, sukulents no Dienvidāfrikas, audzē arī istabās kā krāšņumaugus
- eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni
- eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus
- laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas
- biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu
- Lactarius turpis cūcenes "Lactarius necator" nosukuma sinonīms
- zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
- sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu)
- sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu)
- gratāža Granulācijas noņemšana (piem., trahomas gadījumā), kasot vai berzējot ar cietu suku
- Jozupupe Grīva, upes paralēls nosukums lejpus Dārtas
- rūķhaizivs haizivju kārtas suga (_Mitsukurina owstoni_), ko raksturo liela, izvirzīta mute un garš, smails deguns, kas dažiem īpatņiem gandrīz atgādina zobenu, dzīvo dziļvagās un nekad nav pētītas dabiskajā vidē
- izbirstēt Iztīrīt ar suku
- Karlmarksštate Kemnica, pilsētas noasukums 1953.-1990. g.
- komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā
- Adzmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums
- Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot
- laitīšana Ķermeņa noberzēšana (rītos un vakaros) ar suku, frotējamo cimdu u. tml.
- gastērija Liliju dzimtas augs, dzimtene Dienvidāfrika, ap 70 sugu, sukulenti ar pretējām, 2 rindās vai spirāliski sakārtotām lapām; Latvijā 3 sugas audzē kā telpu puķes
- bokarneja Liliju dzimtas kokveida sukulents, savvaļā sastopams Centrālamerikā, stumbra pamatdaļa plata, pudeļveida paplašināta; pārziemo vēsās siltumnīcās vai dzīvokļos, vasarā novieto laukā, zālājos, skaits un īpatnējs krāšņumaugs
- havorčija Liliju dzimtas sukulents augs, savvaļā Dienvidāfrikā aug aptuveni 155 sugas, Latvijā 2 sugas audzē kā telpu puķes
- lingvokulturoloģisks Lingvokulturoloģiskā pieeja - valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu, lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām
- Maķedonija Maķedonijas Republika - Ziemeļmaķedonijas Republikas nosukums līdz 2019. g. februārim
- Dorotheanthus criniflorus mārpuķīšu pusdienziedes "Dorotheanthus belldiformis" nosukuma sinonīms
- berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
- šaravāties Mazgāties, tīrīties, piemēram, ar suku, dvieli
- ipidae Mizgraužu dzimtas "Scolytidae" nosukuma sinonīms
- kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi
- pusdienziežaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, pārsvarā lapu sukulenti, ziedi lieli, krāšņi, atveras saulē, \~130 ģinšu, >2500 sugu
- nopucēt Notīrīt (parasti ar suku); nospodrināt
- nobirstēties Notīrīt (savu apģērbu) ar suku
- nobirstēt Notīrīt ar suku
- nočotkavāt Notīrīt ar suku
- adēnija Oleandru dzimtas ģints ("Adenium"), stumbra sukulents ar resniem, sulīgiem zariem, ziedi vientuļi, lieli, audzē arī istabās, kā krāšņumaugu
- paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
- pabirstēt Patīrīt ar suku
- Benkalisa pilsēta Indonēzijā, Riau štatā, tāda paša nosukuma salā Malakas šurumā
- anakampseri Portulaku dzimtas augi, savvaļā aug Āfrikā un Austrālijā, zemi sukulenti ar bumbuļsīpoliem; audzē arī istabās
- Rana terrestris purva vardes "Rana arvalis" nosukuma sinonīms
- aptēnija Pusdienas ziedu dzimtas augs Āfrikas austrumu krasta tuksnešainās vietās, neliels sukulentu krūms; audzē arī dzīvokļos kā nokarenus augus sienu vāzītēs
- konofīts Pusdienziežu dzimtas ģints ("Conophytum"), skaisti ziedošs sukulents, savvaļā Dienvidāfrikā
- Balbīši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosukuma variants
- Rodrigesas salas reģions Rodrigesa, autonoma teritorija Maurīcijā, tās pilnais nosukums (“Rodrigues Island Region”)
- sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, bārdu, ūsas)
- sukulents sausumizturīgs augs, kam ir biezas, sulīgas lapas vai stublāji un kurā uzkrājas ūdens; izplatīti tuksnešos un pustuksnešos, Latvijā savvaļā sastopami lapu sukulenti — saulrieteņi (priežu silos) un laimiņi
- birstēt Slaucīt, sukāt; tīrīt (ar suku)
- Plagiothecium succulentum sukulentu šķībvācelīte
- portulaka šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600)
- čotkavāt Tīrīt ar suku
- birstēt Tīrīt, līdzināt, glaust ar birsti, suku
- laiviņu tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās kā sukulentu, stublājs īss, ložņīgs, lapas biezas, laiviņveidā sakļāvušās, ārpusē viegli punktētas
- fāžu rotora asinhrondzinējs trīsfāžu elektrodzinējs, kura rotora tinumi savienoti zvaigznes slēgumā un pieslēgti pie trim slīdgredzeniem, caur kuriem ar suku starpniecību pieslēdz palaišanas un regulēšanas reostatu
- Usumasinta upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu
- Kaketa upe Kolumbijā ("Rio Caqueta"), Amazones kreisā krasta pietekas Žapuras nosukums tās augštecē
- uzbirstēt Uzspodrināt (apavus) ar suku
- uzkasīt vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus); šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu)
suku citās vārdnīcās:
MEV