Paplašinātā meklēšana
Meklējam skrapš.
Atrasts vārdos (24):
- skrapš:1
- skrapšēt:1
- skrapšķēt:1
- skrapšķis:1
- skrapšināt:1
- skrapšķona:1
- noskrapšēt:1
- paskrapšēt:1
- skrapšēties:1
- skrapšķiens:1
- skrapšķināt:1
- noskrapšķēt:1
- paskrapšķēt:1
- skrapšķēties:1
- noskrapšināt:1
- paskrapšināt:1
- skrapšināties:1
- ieskrapšēties:1
- noskrapšķināt:1
- paskrapšķināt:1
- skrapšķināties:1
- ieskrapšķēties:1
- ieskrapšināties:1
- ieskrapšķināties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (28):
- ieskrapšēties Iesākt skrapšēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšināties Iesākt skrapšināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
- ieskripšēties Ieskripšķēties; ieskrapšķēties.
- skrapstināties Ilgstoši, intensīvi skrapstināt; skrapšķināties.
- skrapšināties Ilgstoši, intensīvi skrapšināt; skrapstināties.
- skrapšķināties Ilgstoši, intensīvi skrapšķināt; skrapstināties.
- skrapstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa.
- skrapšķona Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa.
- skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens.
- skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- noskrapšināt Īsu brīdi skrapšināt un pabeigt skrapšināt.
- noskrapšķināt Īsu brīdi skrapšķināt un pabeigt skrapšķināt.
- noskrapšēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšēt.
- noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
- paskrapšēt Neilgu laiku, mazliet skrapšēt.
- paskrapšķēt Neilgu laiku, mazliet skrapšķēt.
- paskrapšināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- paskrapšķināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- noskrapstēt Noskrapšķēt.
- noskrapstēties Noskrapšķēt.
- noskrapstināt Noskrapšķināt.
- skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst; skrapšķināt.
- skrapšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
- skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
skrapš citās vārdnīcās:
LLVV