Paplašinātā meklēšana
Meklējam skola.
Atrasts vārdos (73):
- skola:1
- Oskola:1
- atskola:1
- būvskola:1
- domskola:1
- jūrskola:1
- kokskola:1
- kopskola:1
- vidskola:1
- Iskolats:1
- saskolas:1
- arodskola:1
- autoskola:1
- brīvskola:1
- karaskola:1
- laukskola:1
- mežaskola:1
- Pilsskola:1
- pirmskola:1
- profskola:1
- reālskola:1
- Siniskola:1
- tautskola:1
- ziemskola:1
- pēcskolas:1
- Vecskolas:1
- skolasnams:1
- skolassoma:1
- augstskola:1
- baletskola:1
- komūnskola:1
- kreicskola:1
- kreičskola:1
- palīgskola:1
- pamatskola:1
- pijolskola:1
- politskola:1
- sākumskola:1
- skrīvskola:1
- vakarskola:1
- vidusskola:1
- vijoļskola:1
- skolasbērns:1
- skolasnauda:1
- skolaspuika:1
- bulciņskola:1
- draudžskola:1
- komercskola:1
- Novijoskola:1
- pagastskola:1
- papildskola:1
- paraugskola:1
- priekšskola:1
- privātskola:1
- ārpusskolas:1
- pirmsskolas:1
- skolasbiedrs:1
- skolasgaitas:1
- proftehskola:1
- Starijoskola:1
- šteinerskola:1
- valdorfskola:1
- Iskolastrels:1
- normālskolas:1
- priekšskolas:1
- internātskola:1
- Internātskola:1
- simultanskola:1
- klosterskolas:1
- arodpamatskola:1
- arodvidusskola:1
- elementārskola:1
- amatniecībskola:1
Atrasts vārdu savienojumos (68):
- Aleksandrijas skola
- alternatīvā skola
- Amatas skola
- amatniecības skola
- apriņķa skolas
- Atēnu skola
- Barbizonas skola
- baznīcas skola
- Bukaišu skola
- Ciniskā skola
- Daigones skola
- Dignājas skola
- draudzes skola
- Dunalkas skola
- Duntes skola
- Dzērves skola
- Ipiķu skola
- Jaunburtnieku skola
- Jēkaba skola
- junkuru skola
- Kalnciema skola
- kara skola
- klostera skola
- koku skola
- kopmācības skola
- Liepupes skola
- mācību (arī skolas) nauda
- mājturības skola
- Marijas skola
- medicīnas skola
- meiteņu skola
- meža skola
- ministrijas skolas
- muižas skola
- neapoliešu skola
- no skolas sola
- Padomes skola
- pagasta skola
- Pamūšas skola
- Pētera baznīcas skola
- pilsētas skola
- pirmmācības skola
- Rencēnu skola
- retoru skola
- Rubas skola
- Rundāles skola
- skeptiskā skola
- skola maksā naudu
- skola rokā
- skolas bērns
- skolas fobija
- skolas kungs
- skolas kungs (arī tēvs)
- skolas lāde
- skolas mācību pārzinis
- skolas nauda
- skolas puika
- skolas tēvs (arī kungs)
- skolas vecuma iedzīvotāji
- skolas vecums
- skolas zēns
- speciālā skola
- svētdienas skola
- Tūjas skola
- Turaidas skola
- Vandzenes skola
- vēsturiskā tiesību skola
- zēnu skola
Atrasts skaidrojumos (386):
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
- sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām.
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
- Rencēnu skola Amatas pagasta apdzīvotās vietas “Amatas skola” nosaukuma variants.
- pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
- Jokmoka Apdzīvota vieta Lapzemes austrumu daļā, Zviedrijā (zviedru val. "Jokkmokk"; sāmu val. "Talvatis"), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī).
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
- kreičskola Apriņķa skola; kreicskola.
- kreicskola Apriņķa skola.
- lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā; grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
- technikums Arodskola vidusskolas līmenī, kas sagatvo tehniķus dažādiem amatiem.
- amatniecības skola arodskola.
- amatniecībskola Arodskola.
- arodskolēns Arodskolas audzēknis vai audzēkne.
- arodskolnieks Arodskolas audzēknis.
- AV Arodvidusskola.
- AVS Arodvidusskola.
- profāns Arodvidusskolas (profesionāli tehniskās vidusskolas) audzēknis.
- arodvidusskolēns Arodvidusskolas audzēknis vai audzēkne.
- arodvidusskolnieks Arodvidusskolas audzēknis.
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
- nepilnā vidusskola astoņgadīgā vai deviņgadīgā skola.
- pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta.
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi.
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola.
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
- Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
- Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss.
- Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks.
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas.
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai.
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
- atskolēns Atskolas skolnieks.
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums.
- prestižene Augsta prestiža skola, organizācija, iestāde.
- retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru.
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- ješiva Augstākā Talmūda skola zinātniekiem un rabīniem.
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs.
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
- ASMS Augstākās sporta meistarības skola.
- aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem.
- augstškola Augstskola.
- senāts Augstskolas padome.
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
- akadēmiskie nosaukumi augstskolas zinātniskās padomes piešķirts (uz mūžu) docenta vai profesora nosaukums.
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki.
- AMSS Automotosporta skola.
- bilžu grāmata bagātīgi ilustrēta grāmata (ar nelielu tekstu vai bez teksta) pirmsskolas vecuma bērniem.
- baznīcas skola baznīcas dibināta un pārraudzīta skola.
- skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
- BMS Bērnu mūzikas skola.
- BJSS Bērnu un jaunatnes sporta skola.
- Zaltiņi Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtbnieku skola" bijušais nosaukums.
- bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
- dzogčens Budisma novirziens, kas tradicionāli tiek pieskaitīts pie Tibetas budisma skolas.
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos.
- Doles Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Amatas skola" otrs nosaukums.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
- vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskola.
- hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
- Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums.
- Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs.
- diarium Dienas grāmata; ikdienišķu skolas uzdevumu burtnīca.
- Dzērves muiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves skola" bijušais nosaukums.
- Padome Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padomes skola" nosaukuma variants.
- Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus.
- draudžskola Draudzes skola.
- Ķelpju ezers Draudzesskolas ezers Drustu pagastā.
- Drustu ezers Draudzesskolas ezers Drustu pagastā.
- dvīnīši Dvīņi (aptuveni līdz skolas vecumam).
- Aulejas apmetne dzelzs laikmeta dzīvesvieta, atrodas Kārsavas novada Aulejā pie Aulejas pamatskolas, konstatēts kultūrslānis \~200 x 300 m platībā.
- rindzajisms Dzenbudisma skola ar uzsvaru uz stingru klostera disciplīnu un pēkšņu apskaidrību, kas gūstama meditējot.
- Soto dzenbudisms dzenbudisma skola, kas māca pakāpenisku un lēnprātīgu ceļu uz satori.
- maržinālisms Ekonomikas zinātnes novirziens, kas radies 19. gs. 70. gados un kura sekotāji ir neoklasiskās skolas pārstāvji.
- pironisms Elīdas Pirona (4. gs. pr. m. ē.) - sengrieķu skepticisma skolas dibinātāja mācība.
- Dārziņi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola.
- akadēmija Filozofijas skola, ko 4. gadsimtā p. m. ē. nodibināja Platons; tā atradās parkā, kas bija nosaukts grieķu mītu varoņa Akadēma vārdā.
- tercials Gada trešdaļa; līdzās trimestrim lietots studiju vai skolas (mācību) gada trijdalījumā.
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
- iztirzājums Galvenā daļa (skolas sacerējumā).
- šļanka Grāmatu plaukts skolas solā.
- plotīnisms Grieķu filozofiskā skola, jaunplatonisma paveids.
- pilsskolieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsskola" iedzīvotāji.
- neohēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns; jaunhēgelisms.
- jaunhēgelisms Hēgeļa filozofijas skolas radikālais spārns; neohēgelisms.
- sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe.
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- Marguži Ipiķu pagasta apdzīvotās vietas "Ipiķu skola" paralēls nosaukums.
- pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
- pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
- izrukāt Izslēgt no skolas; atlaist no darba.
- releģēt Izsūtīt trimdā, izslēgt studentus vai skolniekus no augstskolas vai ģimnāzijas.
- mēbeļu stils izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopums, kas raksturo mēbeles piederību kādam laikmetam, mākslinieciskam virzienam vai skolai.
- Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas.
- Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
- Milvoki latviešu kopiena izveidojās 1948.-1951. g., kad tur ieradās \~2000 latviešu, no 1950. g. darbojas latviešu pamatskola, 1970. g. nodibināts Latviešu nams, darbojas dažādas interešu kopas.
- Mineapolisas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1930. gados bija \~200 latviešu, 1950.-1990. g. - \~2000 latviešu, darbojās latviešu svētdienas skola, 1971. g. atvērts Latviešu nams.
- Portlendas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1950.-1951. g. apmetās \~200 latviešu, 1980. gados bija 400-450 latviešu, 1977. g. atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, darbojas Oregonas latviešu pamatskola.
- Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni).
- Mediņi J. Mediņa mūzikas skola (Rīgā).
- Roži Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skola.
- singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību.
- jamato japāņu glezniecības skola ("yamato-e"), kas radās ap 12. gs., Heianas perioda beigās un ko uzskata par klasisko japāņu glezniecības stilu.
- jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus.
- ukijoe Japāņu glezniecības un grafikas skola 17.-19. gs., kuras darbiem raksturīgs sižetu demokrātisms, tēlu psiholoģiska ievirze, lokālo krāstoņu lietojums, niansēti līniju ritmi.
- JBS Jauno biologu skola.
- JĢS Jauno ģeogrāfu skola (spec.).
- Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants.
- Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums.
- vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
- jūrskolnieks Jūrskolas audzēknis.
- kursants Jūrskolas audzēknis.
- KIVS Kandavas internātvidusskola.
- kara skola karaskola.
- junkurs Karaskolas audzēknis (cariskajā Krievijā).
- kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis.
- karakoleti Klasiskās jāšanas skolas 3 dažādi zirga lēcieni: krupāde, balotāde un kapriola.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- plantārijs Koku skola, jaunu koku audzētava.
- pepinjēra Koku skola.
- komercskolnieks Komercskolas audzēknis.
- kondžene Konservatorija (mūzikas augstskola).
- kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
- opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka").
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1525.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
- čja Ķīniešu domāšanas, filozofijas skolas.
- neokonfūcisms Ķīniešu fīlozofiskā skola, kas izveidojās Sunu dinastijas laikā (10.-13. gs.) un pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav.
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav.
- LPTV Lauku profesionāli tehniskā vidusskola.
- laukskola Lauku skola.
- tjūtors Lielbritānijā - augstskolas mācībspēks, kas ir noteiktu studentu konsultants un padomdevējs.
- LLMV Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (rāj.).
- LMV Lietišķās mākslas vidusskola.
- non scholae, sed vitae discimus mācāmies nevis skolai, bet dzīvei.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola.
- meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- apmeklēšana mācīšanās (kursos, skolā), būšana skolas audzēknim, kursu dalībniekam
- apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
- M.A. Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds ko piešķir mākslas augstskolas.
- MA Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds, ko piešķir mākslas augstskolas.
- skolasnauda Maksa par mācībām; skolas nauda.
- mākslene Mākslas skola.
- BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze).
- junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas.
- muderris Muhamedāņu augstskolas profesora tituls.
- mektebe Muhamedāņu elementārskola; mektebs.
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
- Brantu muiža muiža Smiltenes novadā, kuras teritorijā nodibinājās Brantu ciems, muižas ēka, kurā no 1926. g. ir Brantu pamatskola, celta 1532. g.
- Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts.
- MSI Murjāņu sporta internātskola.
- medrese Musulmaņu augstākā garīgā skola, parasti izveidota pie mošejas un izvietota mošejas celtnes sānu ailā vai atsevišķā ēkā.
- mektebs Musulmaņu garīgā elementārskola zēniem.
- Hizbollah Musulmaņu organizācija Libānā (arābu "Dieva partija"), izveidota 1982. g., pazīstama ar savu pašnāvnieku uzbrukumiem Izraēlas okupācijas varai Libānas dienvidu daļā; apvidū, kurā darbojas, organizē slimnīcu aprūpi, skolas.
- muzene Mūzikas skola.
- mūzene Mūzikas skola.
- muzicene Mūzikas skola.
- mūzicene Mūzikas skola.
- muziķene Mūzikas skola.
- mūziķene Mūzikas skola.
- nahimovietis Nahimova karaskolas audzēknis Krievijā.
- ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
- Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi.
- no skolas sola no skolas laikiem
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- institūts Nozares augstskola (it īpaši PSRS).
- pirmskola Organizēta apmācība pirms pamatskolas pirmās klases, kad audzēkņi apgūst pirmos lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas pamatus; arī attiecīgā mācību iestāde.
- šafīti Ortodoksa islāma tiesību skola, kas dibināta 9. gs. sākumā un lika pamatus islāma tiesību zinātnei.
- mālikīti Ortodoksālā islāma sunnītu skolas pārstāvji.
- Padome Padomes skola - apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.
- izlingot Padzīt (piemēram, no darba, no skolas).
- pagasta skola pagastskola.
- pagastskolotājs Pagastskolas skolotājs.
- Hamas Palestīniešu organizācija, izveidota 1988; pārstāv musulmaņu fundamentālismu un palestīniešu nacionālismu, darbojas Gazā un Rietumkrastā, organizē skolas, slimo aprūpi u. c.
- pamatene Pamatskola.
- pamatškola Pamatskola.
- pamatskolēns Pamatskolas (1) skolēns.
- pamatskolnieks Pamatskolas (1) skolēns.
- pamatskolēns Pamatskolas (2) skolēns.
- pamatskolnieks Pamatskolas (2) skolēns.
- elementārā izglītība pamatskolas izglītība.
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
- Pamūša Pamūšas skola - apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā.
- papildskola Papildus izglītības skola.
- spagīrisms Paracelza ("Paracelsus") vai jatroķīmiķu medicīnas skola vai doktrīna.
- Ainažu jūrniecības veicināšanas biedrība pastāvēja 1899.-1940. g. ar mērķi veicināt visu jūrniecības nozaru attīstību, tā izdeva un izplatīja periodiskos izdevumus, piešķīra stipendijas biedrības biedriem, 1902. g. par tās savāktajiem līdzekļiem uzcelta Ainažu jūrskolas ēka.
- Sidnejas latviešu kopiena pastāvēja jau 19. gs. beigās, 1930. gados bija daži simti latviešu, 1980. gados bija \~6000 cilvēku, darbojas pamatskola, Sidnejas Latviešu teātris, dažādas interešu kopas.
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts.
- tendaisms Pēc ķīniskās tjeņtaisma skolas parauga izveidojies japānisks budisma virziens, ko 9. gs. iedibināja Saičjo.
- PA Pedagoģiskā augstskola (piem., Liepājas PA).
- pedene Pedagoģiskā skola.
- petene Pedagoģiskā skola.
- pirmsskolas apmācība pedagoģisks darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem pilnu laiku (bērnudārzs) vai daļēju laiku (sagatavošanās klase, skola ar rotaļām); priekšskola.
- atskola Periodiska mācību, galvenokārt ticības mācības, garīgo dziesmu, atkārtošana skolā pēc pamatskolas beigšanas (līdz tam laikam, kamēr jaunieti iesvētīja).
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- Ītona Pilsēta Dienvidanglijā pie Temzas ("Eton"), 30 km uz rietumiem no Londonas \~4000 iedzīvotāju, šeit atrodas slavenākā Anglijas zēnu internātskola "Eton College" (dib. 1440. g.).
- Novijoskola Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Oskolas kreisajā krastā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kupjanska Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Oskolas krastā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
- PPTV Pilsētas profesionāli tehniskā vidusskola.
- Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre".
- ginaikejs Pirmā augstākā meiteņu skola Vācijā.
- Ainažu jūrskola pirmā jauna tipa latviešu jūrskola Latvijā, dibināta 1864. g. pēc K. Valdemāra iniciatīvas; pastāvēja līdz 2. pasaules karam, kad ēkas nodega; 1969. g. atjaunotājā jūrskolas ēkā atvērts Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs.
- Pētera baznīcas skola pirmā laicīgā mācību iestāde Rīgā, ko 1353. g. nodibināja Rīgas pilsētas rāte, līdz reformācijai tā bija latīņu skola un gatavoja ierēdņus pilsētas pārvaldei, pēc reformācijas uz laiku tika slēgta; atjaunoja 16. gs. 70. gados un strauji attīstījās pēc 1600. g. un tika pārveidota par t. s. rēķinu skolu, kurā līdzās ticības mācībai, lasīšanai un rakstīšanai mācīja arī matemātiku, grāmatvedību un latīņu valodu; 1905. g. bija \~150 skolēnu.
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece.
- elementārskola Pirmmācības skola pilsētās (līdz 1919. gadam).
- muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm.
- priekšskola Pirmskola.
- pārklauši Pirmskolas bērnu zināšanu (regulāras) pārbaudes.
- priekšskolnieks Pirmskolas skolnieks.
- PII Pirmsskolas izglītības iestāde (reģ.).
- bērnudārzs pirmsskolas vecuma (3–7 gadu vecu) bērnu aprūpes un audzināšanas iestāde.
- priekšskolas Pirmsskolas.
- kruķis Pluss (pie skolas atzīmes).
- Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m.
- arhifonēma Prāgas skolas fonoloģijā - fonēma, kas īpašā pozīcijā rodas kā divu vai vairāku fonēmu atšķirīgo pazīmju neitralizēšanās rezultāts.
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu.
- profene Profesionāli tehniskā skola, arodskola.
- proftehskola Profesionāli tehniskā skola, arodskola.
- profskola Profesionāli tehniskā skola.
- PTS Profesionāli tehniskā skola.
- PTVS Profesionāli tehniskā vidusskola.
- reālists Reālģimnāzijas vai reālskolas audzēknis.
- reālskolnieks Reālskolas audzēknis.
- Jēkaba skola rēķinu skola Rīgā, dibināta 17. gs. 40. gadu sākumā, gatavoja tirdzniecības darbiniekus, līdztekus lasīšanai un rakstīšanai apguva arī aritmētiskas darbības un grāmatvedības iemaņas, 1705. g. tajā mācījās 125 zēni un 96 meitenes, 1885. g. iekļauta 1. apvienotajā elementārskolā.
- heders Reliģiska pamatskola ebreju zēniem.
- RASMS Republikas augstākās sporta meistarības skola.
- RORS Republikas olimpisko rezervju sporta skola (spec.).
- vairumpatērētāji Restorāni, bāri, slimnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam.
- RA Rēzeknes augstskola.
- Domene Rīgas Doma kora skola.
- Zviedru augstskola Rīgas ekonomikas augstskola (_Stockholm School of Economics in Riga_).
- RFS Rīgas futbola skola.
- Hanza Rīgas Hanzas vidusskola.
- Hanzene Rīgas Hanzas vidusskola.
- RHS Rīgas hokeja skola (spec.).
- RJA Rīgas Juridiskā augstskola.
- lietišķie Rīgas lietišķās mākslas koledža (agrāk - Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola).
- RLMV Rīgas lietišķās mākslas vidusskola.
- RMS Rīgas Mākslas skola.
- RSEBAA Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.
- Zālīši Rīgas Valda Zālīša pamatskola.
- Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi.
- RVS Rīgas volejbola skola.
- vienaudžu attiecības sakari starp cilvēkiem savā vecumā, kas sāk veidoties, sākot jau ar pirmsskolas vecumu.
- Rubas internātskola Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Rubas skola" nosaukuma variants.
- Reņģes muiža Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas “Rubas skola” bijušais nosaukums.
- vecskolieši Seces pagasta apdzīvotās vietas "Vecā skola" iedzīvotāji.
- efēbi Senajā Grieķijā - pilngadīgi jaunekļi (sākot ar 18 gadiem), kas mācījās kara mākslu, apmeklēja retoru, filozofu u. c. skolas.
- ņingmapa Senākā vadžrajānas skola, kas izveidojusies 8. gadsimtā, tās mācības pamatā ir "slepenās mantras", iedalās vairākās pakāpēs.
- sānkhja Senās Indijas filozofijas skola (ar uzplaukumu 3.-9. gs.), kas atzīst vēdu autoritāti un atzīst divus pirmcēloņus materiālo (prakriti) un garīgo (purušu), kuru mijiedarbība ir visas attīstības pamatā.
- sānkja Senās Indijas filozofijas skola, kura atzīst vēdu autoritāti un kuras pamatā ir mācība par cēlonību; izšķir divas realitātes - dabu (prakriti) un individuālo garu (purušu); sānkhja.
- darmašastras Senās Indijas reliģisku un tiesisku nolikumu (bez likuma spēka) krājumi, ko radījušas dažādas reliģiskās skolas vēdu ietekmē.
- peripatētiķi Sengrieķu filozofa Aristoteļa skolnieki vai viņa skolas piekritēji.
- megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
- megariķi Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
- kirēnieši Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; Kirēnas skola; kirēniķi.
- kirēniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko 4. gs. pr. m. ē. dibināja Aristips no Kirēnas; par augstāko labumu kirēnieši atzina jutekliskas baudas, dzīves baudīšanu; kirenaiķi; kirēnieši; Kirēnas skola.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko dibinājis Sokrāta skolnieks Antistens 4. gs. p. m. ē.; noliedza sabiedrībā pieņemto morāli, aicināja uz askētismu, vienkāršību un atgriešanos pie dabas.
- ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas; kiniķis.
- vaišešika Senindiešu filozofiskā skola, kas pastāvēja 2.-1. gs. p. m. ē., atzina vēdu autoritāti, pauda senindiešu dabaszinātniskos uzskatus.
- kripšot Skolā nogaršot savu skolas biedru ēdienu.
- draudzes skola skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai.
- paraugskola Skola, kas ir paraugs citām skolām mācību un audzināšanas darbā; priekšzīmīga skola.
- meiteņu skola skola, kurā mācās tikai meitenes.
- zēnu skola skola, kurā mācās tikai zēni.
- kopmācības skola skola, kurā mācās zēni un meitenes.
- brīvskola Skola, kurā nav jāmaksā mācību maksa, parasti pagasta uzturēta skola.
- alternatīvā skola skola, kuras mērķi, izglītības saturs un pamatmetodes izvēlētas pēc citiem kritērijiem nekā tradicionālajā skolu sistēmā; parasti ar šo jēdzienu uzsver radikālus un progresīvus uzskatus par izglītību.
- gaismas pils skola; kultūras un izglītības iestāde.
- moku māja skola.
- moku ūķis skola.
- praktikants Skolas audzēknis, augstskolas students, kas ko apgūst praksē (3).
- skolas mācību pārzinis skolas direktora vietnieks mācību darbā.
- skoliji skolas iemītnieki.
- relegācija skolnieka izslēgšana no skolas vai studenta - no augstskolas.
- hospitācija Skolotāja vai augstskolas mācību spēka ierašanās cita skolotāja vai augstskolas mācību spēka stundā, resp. lekcijā vai seminārā.
- pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē vai augstskolas mācībspēks (docētājs).
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
- bioloģiskais virziens socioloģijā socioloģijas mācības un skolas (19. gs. 2. p.), kas mehāniski pārnesa bioloģijas jēdzienus un likumus uz sabiedrības dzīvi
- kirenaiķi Sokrāta mācekļa Aristipa no Kirēnas dibināta filozofu skola 4. gs. pr. m. ē.
- meneni Spānijā īstenu prinču skolas biedri.
- gongorisms Spāņu 17. gs. dzejas skola.
- bērnu atpūtas nometne speciāli organizēta ārpusģimenes atpūtas un darbošanās vieta, parasti bērniem skolas brīvdienu laikā.
- SI Sporta internātskola.
- palestra Sporta skola zēniem Senajā Grieķijā.
- s/k Sporta skola.
- SS Sporta skola.
- SBA Starptautiskā Biznesa augstskola.
- komitāts Svinīga izvadīšana, ko rīko no augstskolas aizejošam studentam viņa komīlitoņi.
- izvadīt Svinīgi atzīmēt (piemēram, skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml).
- četrklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās četras klases.
- trīsklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās trīs klases.
- astoņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās astoņas klases.
- desmitklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās desmit klases.
- deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases.
- divklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās divas klases.
- piecklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās piecas klases.
- septiņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās septiņas klases.
- sešklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās sešas klases.
- pēcskolas tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc skolas mācību pabeigšanas vai pārtraukšanas.
- Vandzenes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums.
- Vandzenes vidusskola Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums.
- tačikava Tantriska budisma skola, kas 11., 12. gs. atdalījās no japāņu sektas singona un centās atjaunot sākotnējo hindu tantrismu ar tam raksturīgajiem seksuālajiem rituāliem, oficiāli tika aizliegta, taču turpināja darboties līdz 1689. g.
- lingajata Tantriska šivaisma skola, kas izplatīta Indijas dienvidos un pielūdz Šivas lingu 2.
- nedēļnieks Tautskolas skolnieks, kas dežūrē visu nedēļu.
- tautskolotājs Tautskolas skolotājs.
- TS Tehniskā skola.
- brīvais temats temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- Aleksandrijas skola teoloģijas skola Aleksandrijā ap 150.-400. g., kas centās saskaņot grieķu filozofiju ar kristīgās baznīcas dogmām.
- antipsihiatrija Teorētiska skola, kas uzskata, ka nedz no psihiskas slimības jēdziena, nedz arī vispār no psihiatriskās ārstniecības nav nekāda labuma.
- TPS Topošo pedagogu skola (raj.).
- bursa Trūcīgo studentu kopmītne, ko uzturēja ar augstskolas un ziedojumu līdzekļiem (viduslaikos).
- no skolas sola tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā
- Egļezers Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,7 m vjl., platība – 6,8 ha, lielākais dziļums – 7 m; Egles ezers; Egļu ezers; Mazskolas ezers.
- campus Universitātes vai skolas rajons ASV.
- Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
- iziet dzīvē uzsākt patstāvīgu darba dzīvi (piemēram, pēc skolas beigšanas).
- kollēgs Vācijā augstskolas skolotāja priekšlasījums.
- nazareji Vācu mākslinieku grupa, kas ar Fr. Overbeku priekšgalā 19. gadsimteņa sākumā centās atjaunot reliģisku glezniecību, atgriezdamās pie itāliešu 15. gadsimta skolas.
- Vadžradhara vadžrajānas budisma mitoloģijā - buda, kas simbolizē apskaidrības viendabību un neierobežoto pamatu; daudzu budisma skolu (īpaši Tibetas skolas) tradīcijā tiek identificēts ar ādibudu.
- karmakagju Vadžrajānas skola, kagjudpas atzars.
- VBIS Vājdzirdīgo bērnu internātskola.
- vakarene Vakarskola.
- Valdorfs Valdorfa skola - valdorfskola.
- šteinerskola Valdorfskola - mācību iestāde, kas balstās uz Rūdolfa Šteinera pedagoģisko filozofiju.
- V11VKV Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskola (raj.).
- V5.V Valmieras 5. vidusskola (raj.).
- Viesturene Valmieras Viestura vidusskola.
- ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās.
- VeA Ventspils augstskola.
- VMV Ventspils Mūzikas vidusskola.
- pedagoģijs Viduslaiku beigās rietumu un centrālajā Eiropā skola, kas gatavoja reflektantus universitātei; vēlāk - vidusskola ar internātu.
- kāpāliki Viduslaiku vāmāčāras skolas sekta, kas jūtami ietekmējusi indusu tantrismu.
- videne Vidusskola.
- vidskola Vidusskola.
- vidusskolēns Vidusskolas audzēknis vai audzēkne.
- vidusskolnieks Vidusskolas audzēknis.
- abitūrija Vidusskolas beigšana.
- tercija Vidusskolas trešā klase.
- ViA Vidzemes augstskola.
- Cimzes skolotāju seminārs Vidzemes skolotāju seminārs - mācību iestāde draudzes skolas skolotāju sagatavošanai.
- jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
- balotāde Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs ieņem pakaļkājas zem sevis ar pakaviem uz āru un atpakaļ.
- kapriola Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām.
- frontistērijs Vieta prātelēšanai: auditorija, frontistu skola.
- vijoļskola Vijoļspēles skola.
- fizkultūras pauze vingrošana darba, arī skolas mācību pārtraukumā.
- Virķēnmuižas grāvis Virķītes labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Virķēnskolas grāvis.
- arodpamatskola Vispārējās izglītības divgadīga skola vienkāršāko profesiju apguvei, kurā uzņem jauniešus ar pamatskolas izglītību, arī tadus, kuri nav apguvuši pilnu pamatskolas kursu.
- internātskola Vispārizglītojoša skola (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
- vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un zināšanas apgūst strādājošie.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatizglītību.
- vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
- Sorbonne vispirms teoloģijas skola un patversme nabagiem studentiem Parīzē; no 1790. gada Parīzes universitāte; Sorbonna.
- VSK Volejbola skola.
- freidisms Z. Freida filozofiski antropoloģiskās un psiholoģiskās koncepcijas, kā arī visas mācības un skolas, kas attīstījušās uz to bāzes; to teorētiskais pamats ir psihoanalīze.
- bakalaurs Zemākais akadēmiskais grāds, ko piešķir pēc augstskolas beigšanas un bakalaura darba aizstāvēšanas.
- tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola cariskajā Krievijā.
- zeņķis Zēns, aptuveni skolas vecumā; arī pusaudzis.
- madjamika Ziemeļu budisma (mahājānas) galvenā filozofiskā skola, kas izveidojās viduslaiku Indijā; neatzīst ārpasaules realitāti, noraida jēdzienisko domāšanu, akcentē intuitīvo atskārsmi.
- ārpusskolas izglītība zināšanas un iemaņas, ko bērni un jaunieši iegūst no skolas mācībām brīvajā laikā, piemēram, mūzikas vai mākslas skolās, skolēnu namos, sporta skolās u. tml.
- turpinājumizdevums Zinātniski informatīvs rakstu krājums, ko turpinājumos izdod zinātniski pētnieciskie institūti, augstskolas u. c. zinātniskās iestādes.
- zinātniskās institūcijas zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.
skola citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV