Paplašinātā meklēšana
Meklējam sika.
Atrasts vārdos (45):
- sika:1
- Esika:1
- Isika:1
- sikani:1
- sikaņi:1
- sikara:1
- pusika:1
- pusika:2
- gaisika:1
- Jersika:1
- klasika:1
- Korsika:1
- leksika:1
- Meksika:1
- melsika:1
- apsikas:1
- Isikari:1
- misikas:1
- sikateļi:1
- sikatīvs:1
- kinēsika:1
- psikaīns:1
- Sussikas:1
- toksikas:1
- trusikas:1
- sikarieši:1
- Ņūmeksika:1
- desikanti:1
- Nausikaja:1
- pusikains:1
- pusikaiņš:1
- sikasnītis:1
- Ataentsika:1
- vecklasika:1
- desikators:1
- eksikators:1
- Pirasikaba:1
- Jaunmeksika:1
- kinoklasika:1
- Ūsikaupunki:1
- leksikalizācija:1
- leksikalizēties:1
- oksikalorimetrs:1
- leksikalizēšanās:1
- vakuumeksikators:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (423):
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu").
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis".
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā.
- Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs.
- Dimanti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Āriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Birzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Bucenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Cirsenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Darankas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Gospori Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Grāveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Gumertgrāveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Iesalnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Iztekas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Kusini Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Lauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Sergunta Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Stūrišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Vuceni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Sudrabkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai.
- Acteka apdzīvota vieta ASV (_Aztec_), Ņūmeksikas štata ziemeļrietumos.
- Kleitona Apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kraunpointa Apdzīvota vieta ASV ("Crownpoint"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Junisa Apdzīvota vieta ASV ("Eunice"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Logana Apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Roja Apdzīvota vieta ASV ("Roy"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
- Jaunmeksika ASV Ņūmeksikas štats.
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas ("Arizona"), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīs. - Ariz.; AZ.
- TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex.
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers.
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers.
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
- Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m.
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos.
- Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums.
- Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži.
- Monsento Augstākā virsotne ("Mont Cinto") Korsikas salā, augstums - 2710 m.
- Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
- corridos Balādisks dziedāšanas stils ASV Meksikas pierobežā.
- maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji.
- lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam.
- Transilvānijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa josikaea").
- Ungārijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa josikaea").
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
- čihuahua Čivava - suņu šķirne, ļoti mazs sunītis; dzimtene - Meksika.
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu.
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
- Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha.
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži).
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
- Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km.
- Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka.
- Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
- čubasko Dienvidrietumu vētras Meksikas piekrastē.
- Dimantu Dimantu ezers - Jersikas ezers Jersikas pagastā.
- sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem.
- Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km.
- Isika Esika, pilsēta Kazahstānā.
- Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers.
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers.
- Ļūbasts Ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts.
- Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis; Gerlaha ezers; Gerlaku ezers.
- Baltezers Ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m.
- Šuņezers ezers Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu daļā, 94 m vjl., platība - 74,6 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 3,1 m, eitrofs, iztek Šūņu upe.
- Jersikas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Jersikas pagastā, 94 m vjl., platība — 41 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 6%, dibens dūņains; Dimanta ezers; Dimantu ezers.
- Bleidas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Vārkavas pagastā, 108,5 m vjl., platība - 33,8 ha, garums - 1,3 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, dibens apaudzis.
- Iesalnieku ezers ezers Līvānu novada Jersikas pagastā, platība - 17,6 ha; Vucenu ezers.
- Kalupes ezeri ezeru pāris Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, 94 m vjl., eitrofi ezeri, krasti zemi, purvaini.
- Dobais grāvis Greiva, Daugavas pieteka Jersikas pagastā.
- Sjudadhvaresa Huaresa - pilsēta Meksikas ziemeļos.
- Vucenu ezers Iesalnieku ezers Jersikas pagastā.
- navahi Indiāņu tauta ASV DR, dzīvo rezervātos Arizonas un Ņūmeksikas štatos, valoda pieder pie indiāņu valodu nadanu saimes atapasku valodu grupas, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī senie kulti.
- totonaki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo Meksikas līča piekrastē, valoda pieder pie maijosoku saimes totonaku zara, XIV-XV gs. tos pakļāva acteki, reliģija - kristiānisms (katolicisms).
- sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- mami Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas rietumos un Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisma un seno ticējumu sajaukums.
- otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu.
- cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas.
- celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas.
- mišteki Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidos, valoda pieder pie otomangu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi.
- sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
- Okamudzumi japāņu mitoloģijā - trīs persika augļi ar maģisku burvju spēku.
- Zargrad Jersika.
- Dimantu ezers Jersikas ezers Jersikas pagastā.
- Dimanta ezers Jersikas ezers Jersikas pagastā.
- brūverieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji.
- Bryuveri Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski.
- kusinieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji.
- strodieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
- Stiuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants.
- Stūriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants.
- Styuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukums latgaliski.
- Upinīki Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
- Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos.
- Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m.
- Floridas šaurums jūras šaurums starp Floridas pussalu un Kubas un Bahamu salām, savieno Meksikas līci un Atlantijas okeānu, garums — 651 km, mazākais platums — 80 km.
- Jukatanas šaurums jūras šaurums starp Jukatanas pussalu un Kubu (sp. val. "Canal de Yucatan"), savieno Karību jūru un Meksikas līci, garums — 55 km, platums — 200-264 km, dziļums — līdz 3100 m.
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
- Rietumu Sjerramadre kalni Kordiljeros ("Sierra Madre Occidental"), Meksikas kalnienes rietumu malā, Meksikā, garums — 1300 km, platums — 80-200 km, augstums 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3150 m.
- Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. "Sierra Madre Orientals"), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m.
- Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m.
- Kampeče Kampečes līcis - atrodas Meksikas līča dienvidu daļā ("Bahia de Campeche"), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m.
- Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
- kinoklasika Kinomākslas klasika.
- Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.).
- klasička Klasika.
- Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav.
- Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.).
- setkrēzija Komelīnu dzimtas ģints ("Setcreasea"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem, dzimtene Meksika, Teksasa.
- Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju.
- Sitta whiteheadi Korsikas dzilnītis.
- Crocus corsicus Korsikas krokuss.
- Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju.
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
- indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
- Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu.
- Alene Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., ietilpa Jersikas zemē, atradās Daugavas labajā krastā pie Aiviekstes lejteces; Olina.
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā.
- Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils.
- Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā.
- Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā.
- Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen").
- Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
- Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California").
- skatoloģiskā leksika leksika, kas sarunvalodā raksturo (ar vielmaiņu saistītos) organisma fizioloģiskos procesus.
- leksikons Leksika.
- diversifikācija leksikas daudzveidības tekstā kā valodas kultūras rādītājs.
- leksikosemantika Leksikas semantiskās īpatnības.
- leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības.
- Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos.
- Misisipi Lielākā upe Ziemeļamerikā, ASV (angļu val. "Mississippi"), garums - 3950 km, iztek no Aitaskas ezera Minesotas štata ziemeļu daļā 450 m vjl., ietek Meksikas līcī.
- Čapalas ezers lielākais ezers Meksikā ("Lago de Chapala"), atrodas Meksikas kalnienes dienvidu daļā 1500 m vjl., platība 1038 kvadrātkilometri, dziļums līdz 33 m.
- linoleāti Linolskābes sāļi, mangāna un kobalta sāļi (sikativi), veicina eļļu, krāsu un laku žūšanu.
- Dokučajevka Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" otrs nosaukums.
- birzakieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Birzaki" iedzīvotāji.
- Bierzāki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Birzāki" nosaukuma variants.
- Breuveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- bucenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" iedzīvotāji.
- Bucinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" nosaukuma variants.
- cirsenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" iedzīvotāji.
- Cirsinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" nosaukuma variants.
- cirsinieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsinieki" iedzīvotāji.
- darancieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" iedzīvotāji.
- Doronkas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukuma variants.
- Doronkys Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukums latgaliski.
- Dymanti Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" nosaukums latgaliski.
- doroncieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Doronkas" iedzīvotāji.
- gasparieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gaspari" iedzīvotāji.
- gosporieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gospori" iedzīvotāji.
- Groveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukuma variants.
- Grōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukums latgaliski.
- gumertgrāverieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" iedzīvotāji.
- Gumertgroveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukuma variants.
- Gumertgrōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukums latgaliski.
- iesalnieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" iedzīvotāji.
- Īsaļnīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" nosaukuma variants.
- iztecieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" iedzīvotāji.
- Iztakas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" nosaukuma variants.
- jersicieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Jersika" iedzīvotāji.
- jersikānieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Jersika" iedzīvotāji.
- kusenieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji.
- laurieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji.
- opolieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Opoli" iedzīvotāji.
- Surgunta Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Sergunta" nosaukuma variants.
- stradieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
- Steuriški Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants izloksnē.
- Brūveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" daļa.
- upenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji.
- vucānieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucāni" iedzīvotāji.
- Vucini Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vuceni" nosaukuma variants.
- Vucyni Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. "Madagasikara", fr. val. "Madagascar"), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 22 reģioni.
- Ahmuns Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- Ahaukins Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - saules dievs, kuram piemita vara gan pār dienu, gan pār nakti.
- bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei.
- Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis.
- Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi.
- Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi).
- desikācija Mākslīga augu žāvēšana ar desikantiem, paātrina sēklu nobriešanu, augļu ienākšanos un atvieglo mehanizēto novākšanu.
- esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma.
- Vestindijas jūra maz izplatīts kopīgs Karību jūras un Meksikas līča nosaukums.
- Mehika Mehiko, Meksikas galvaspilsēta.
- Mehika Mehiko, Meksikas pavalsts.
- MX Meksika, valsts divburtu kods.
- Meksikas Savienotās Valstis Meksika, valsts pilnais nosaukums ("Estados Unidos Mexicanos").
- MEX Meksika, valsts trīsburtu kods.
- octavo Meksikas 19. gs. vara monēta, 1/2 reāla.
- Ageratum houstonianum Meksikas agerāts.
- Amblystoma mexicanum Meksikas ambistoma.
- MASP Meksikas Apvienotā sociālistiskā partija.
- veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus.
- Physalis ixocarpa Meksikas fizālis.
- Mehiko Meksikas galvaspilsēta ("Mexico"), atrodas Meksikas kalnienē, Teskoko beznoteces ieplakā 2240 m vjl., kopā ar priekšpilsētām veido federālo distriktu, platība - 1485 kvadrātkilometri, 8841916 iedzīvotāji (2009. g.).
- pulque Meksikas indiāņu iecienīts alkoholisks dzēriens, ko tie pagatavo no raudzētas agvju sulas.
- pelotīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii (Xemaire) Coult." alkaloīds; izraisa centrālās nervu sistēmas depresiju.
- anhalonīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloids; rada miegainību, reibumu, optiskas halucinācijas.
- Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm.
- Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Keretaro Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Keretaro Valsts ("Queretaro" / "Estado Libre y Soberano de Queretaro"), platība - 11658 kvadrātkilometri, 1598000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kolima Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kolimas Valsts ("Colima" / "Estado Libre y Soberano de Colima"), platība - 5627 kvadrātkilometri, 711200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.).
- MXN Meksikas peso; Meksikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
- uipils Meksikas un citu Centrālamerikas reģionu iedzimmto tautu sieviešu tradicionālais tērps no diviem vai trim četrstūra drānas gabaliem, ko sastiprināja ar lentītēm.
- quartillo Meksikas, Santdomingo un Kolumbijas 19. gs. vara monēta.
- garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu.
- lampionaugs Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints; dažām sugām (Meksikas tomāti, zemeņtomāti) ir ēdami augļi.
- slengs neliterārā leksika un citu neliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
- Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu.
- Nuevo Leona Nuevoleona, Meksikas pavalsts.
- kombinētā pernica oksidētu vai polimerizētu augu eļļu un sikatīva šķīdums terpentīnā vai lakbenzīnā.
- odontoglossum Orhideju ģints ar kādām 150 sugām Amerikā no Bolīvijas līdz Meksikai.
- Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja.
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā.
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu.
- Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers.
- Galfšorsa Pilsēta ASV ("Alabaster"), Alabamas štatā, Meksikas līča piekrastē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alamogordo Pilsēta ASV ("Alamogordo"), Ņūmeksikas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014.g.), 1945. g. 16. jūlijā tuksnesī netālu no tās uzspridzināja pirmo atombumbu.
- Albukerke Pilsēta ASV ("Albuquerque"), Ņūmeksikas štatā, 1619 m vjl., 557200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārtīža Pilsēta ASV ("Artesia"), Ņūmeksikas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Biloksi Pilsēta ASV ("Biloxi"), Misisipi štatā, Meksikas līča krastā, 45000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1699. g.
- Kārlsbāda Pilsēta ASV ("Carlsbad"), Ņūmeksikas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šaparala Pilsēta ASV ("Chaparral"), Ņūmeksikas štatā, 14600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Klovisa Pilsēta ASV ("Clovis"), Ņūmeksikas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deminga Pilsēta ASV ("Deming"), Ņūmeksikas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Ņūmeksikas štatā, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gelapa Pilsēta ASV ("Gallup"), Ņūmeksikas štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hobsa Pilsēta ASV ("Hobbs"), Ņūmeksikas štatā, 37100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hjūstona Pilsēta ASV ("Houston"), Teksasas štatā, 2239500 iedzīvotāju (2014. g.), 2. lielākā (aiz Ņujorkas) ASV jūras osta pie Hjūstonas kanāla (80 km), kas to savieno ar Meksikas līci.
- Laskrusesa Pilsēta ASV ("Las Cruces"), Ņūmeksikas štatā, 101400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lasvegasa Pilsēta ASV ("Las Vegas"), Ņūmeksikas štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losalamosa Pilsēta ASV ("Los Alamos"), Ņūmeksikas štatā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Loslunasa Pilsēta ASV ("Los Lunas"), Ņūmeksikas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavingtona Pilsēta ASV ("Lovington"), Ņūmeksikas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mobila Pilsēta ASV ("Mobile"), Alabamas štatā, osta Meksikas līča ziemeļos, 195100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūorleāna Pilsēta ASV ("New Orleans"), Luiziānas štatā, osta Misisipi deltā, 175 km no ietekas Meksikas līcī, 384300 iedzīvotāju (2014. g.); Jaunorleāna.
- Portartura Pilsēta ASV ("Port Arthur"), Teksasas štatā, jūras osta Sabinas ezera krastā, 24 km no Meksikas līča, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porteilsa Pilsēta ASV ("Portales"), Ņūmeksikas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riorančo Pilsēta ASV ("Rio Rancho"), Ņūmeksikas štatā, 93800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozvela Pilsēta ASV ("Roswell"), Ņūmeksikas štatā, 48600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandjego Pilsēta ASV ("San Diego"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 24 km no Meksikas robežas, 1380000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santafē Pilsēta ASV ("Santa Fe"), Ņūmeksikas štata administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silversitija Pilsēta ASV ("Silver City"), Ņūmeksikas štatā, 101200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sautveli Pilsēta ASV ("South Valley"), Ņūmeksikas štatā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanlendpārka Pilsēta ASV ("Sunland Park"), Ņūmeksikas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tampa Pilsēta ASV ("Tampa"), Floridas štatā, osta pie Meksikas līča, 358700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarasota Pilsēta ASV, Floridas štatā, Meksikas līča piekrastē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Espanjola Pilsēta ASV, Ņūmeksikas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ažaksjo Pilsēta Francijā ("Ajaccio"), Korsikas reģiona Dienvidkorsikas departamentā, otra lielākā pilsēta Korsikā, 65500 iedzīvotāju (2015. g.), kūrorts, Napoleona dzimtā pilsēta; Ajačju; Ajačjo.
- Bastiā Pilsēta Francijā ("Bastia"), Korsikas reģiona Augškorsikas departamentā, osta Korsikas ziemeļaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010.g.).
- Kanadzava Pilsēta Japānā ("Kanazawa"), Honsju salas vidusdaļas rietumos, Isikavas prefektūras administratīvais centrs, 462400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Otaru Pilsēta Japānā ("Otaru"), Hokaido salas rietumos, Saporo priekšosta Isikari līča krastā, 121900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Marjanao Pilsēta Kubā ("Marianao"), Meksikas līča krastā, senāk Havanas piepilsēta, tagad municipalitāte Havanas dienvidrietumos, 138000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Marjela Pilsēta Kubā ("Mariel"), Havanas provincē, osta Meksikas līča krastā, 42500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kampeče Pilsēta Meksikā ("Campeche"), pavalsts administratīvais centrs, osta Meksikas līča krastā, 211700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sjudadmadera Pilsēta Meksikā ("Ciudad Madero"), Tamaulipasas pavalstī, pie Panukas ietekas Meksikas līcī, 197200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Koacakoalkosa Pilsēta Meksikā ("Coatzacoalcos"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts, osta Meksikas līča krastā, 305300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fresniljo Pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gvadalahara Pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Irapvato Pilsēta Meksikā ("Irapuato"), Gvanahvato pavalstī, Meksikas kalnienē 1710 m vjl., 342600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Leona Pilsēta Meksikā ("Leon"), Gvanahvatas pavalstī, Meksikas kalnienē 1890 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju.
- Morelija Pilsēta Meksikā ("Morelia"), Meksikas kalnienē 1880 m vjl., Mičoakanas de Okampo pavalsts administratīvais centrs, 608000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Pačuka Pilsēta Meksikā ("Pachuca"), Meksikas kalnienē 2450 m vjl., Idalgo pavalsts administratīvais centrs, 267800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Posarika Pilsēta Meksikā ("Poza Rica"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves štatā, Meksikas līča zemienē, 185200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Puebla Pilsēta Meksikā ("Puebla"), Meksikas kalnienes dienvidu daļā 2150 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Keretaro Pilsēta Meksikā ("Queretaro"), atrodas Meksikas kalnienē 1813 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tampiko Pilsēta Meksikā ("Tampico"), Tamaulipasas pavalstī, Meksikas līča piekrastē, 297300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tepika Pilsēta Meksikā ("Tepic"), Meksikas kalnienē 950 m vjl., Najaritas pavalsts administratīvais centrs, 295200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Toluka Pilsēta Meksikā ("Toluca"), Meksikas kalnienē 2640 m vjl., Mehiko pavalsts administratīvais centrs, 467700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Torreona Pilsēta Meksikā ("Torreon"), Koavila de Saragosa pavalstī, Meksikas kalnienē 1130 m vjl., 548700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Čilpansingo Pilsēta Meksikas dienvidrietumos ("Chilpancingo"), Gerrero pavalsts administratīvais centrs, 187250 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tuspana Pilsēta Meksikas Halisko pavalstī ("Tuxpan"), 33700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tuspana Pilsēta Meksikas Najaritas pavalstī ("Tuxpan"), 28500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kolima Pilsēta Meksikas rietumos ("Colima"), pavalsts administratīvais centrs, 137400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tuspana Pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī ("Tuxpan", arī "Tuxpam de Rodriguez Cano"), osta Tuspanas lejteces apvidū, 78500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Agvaskaljentesa Pilsēta Meksikas vidienē ("Aguascalientes"), pavalsts administratīvais centrs, 722300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oahaka Pilsēta Meksikas vidienē ("Oaxaca"), Dienvidu Sjerramadres kalnos 1550 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 258000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sakatekasa Pilsēta Meksikas vidienē ("Zacatecas"), Meksikas kalnienē 2248 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1219000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Huaresa Pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Tihuana Pilsēta Meksikas ziemeļrietumos (sp. val. "Tijuana"), Lejaskalifornijas pavalstī, 5 km no Klusā okeāna, pie ASV robežas, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms.
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils.
- Bolsona de Mapini plakankalne Meksikas kalnienes ziemeļos, Meksikā, augstums - 900-1200 m, virsotnes >2500 m.
- Jersikas sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- Ploņu sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
- lingvistiskā kompetence plašas valodnieciskās zināšanas, konkrētas valodas leksikas un gramatikas sistēmas pārzināšana, izpratne par procesiem valodu attīstībā un valodas politikā un prasme valodas zināšanas izmantot praksē.
- valodiskā lietpratība plašas valodnieciskās zināšanas, konkrētas valodas leksikas un gramatikas sistēmas pārzināšana, izpratne par procesiem valodu attīstībā un valodas politikā un prasme valodas zināšanas izmantot praksē.
- Augstie līdzenumi plato Lielo līdzenumu centrālajā daļā ("High Plains"), ASV, no Dienviddakotas līdz Teksasai, daļēji ietverot arī Nebraskas, Kolorādo, Ņūmeksikas un Kanzasas štata teritorijas, virsa pazeminās no 2400 m rietumos līdz 350 m austrumos, upju ieleju un gravu saposmota.
- quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta.
- konsulta Pretlikumīga sapulce Korsikas salā 1793. g., kas salu nodeva angļiem.
- leksikalizēšanās Process, kurā kāds afikss, vārdforma vai vārdu savienojums kļūst par atsevišķu vārdu vai tā ekvivalentu; leksikalizācija.
- leksikalizācija Process, rezultāts --> leksikalizēties.
- Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts Puebla, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Puebla”).
- Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs.
- Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri.
- Krievu purvs purvs Līvānu novada Jersikas pagastā un Preiļu novada Rožkalnu pagastā, platība — 5183 ha, centrālajā daļā augstais purvs, gar malām zemais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,4 m.
- Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas.
- Floridas pussala pussala Ziemeļamerikas austrumos, starp Atlantijas okeānu un Meksikas līci, platība — 115000 kvadrātkilometru.
- Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m.
- Ačafalaja Redriveras notece tās lejtecē (_Atchafalaya_) uz Meksikas līci, ASV, Luiziānas štatā.
- Riobravo Riogrande, ASV un Meksikas robežupes nosaukums Meksikā.
- Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas").
- Gvadalupe Sala Klusajā okeānā ("Guadalupe"), Meksikas teritorija, \~1000 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, platība - 264 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1372 m, aizsargā roņus.
- Klarjona Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Clarion"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~1100 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Rokapartida Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Roca Partida"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~800 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Sanbenedikto Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla San Benedicto"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Sokorro Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Socorro"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes), augstums - līdz 1050 m.
- Revijahihedo salas salas Klusā okeāna austrumu daļā ("Islas Revillagigedo"), Meksikas teritorija (~700-1100 km uz rietumiem Kolimas pavalsts piekrastes), 4 vulkāniskas salas, platība - 829 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1050 m.
- teiciensaliktenis Saliktenis, kas radies, saplūstot vienā vārdā, resp., leksikalizējoties, kādam vairāku vārdu teicienam.
- Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts Sanluisa Potosi, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi").
- sapatisti Sapatas Nacionālā atbrīvošanās armija (EZLN) - sadumpojušies indiāņi Meksikas dienvidu štatā Čjapasā; dumpis sākās 1994. g. janvārī, mērķis - indiāņu pilsoņu tiesības.
- Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām.
- Pitao Kosobi sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- Kosiho Pitao sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - lietus un zibens dievs, līdzīgs acteku Tlalokam.
- Pitao Šoo sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā — jaguārs, zemestrīču dievs.
- Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja.
- ivrits Semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, Izraēlas valsts valoda; tajā visumā saglabājusies senebreju valodas morfoloģija un pamatleksika, bet sintaktiskā un semantiskā struktūra pārveidojusies.
- antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla.
- Ābele Seno latgaļu apdzīvots apgabals starp Abreni, Berezni un Jersikas zemēm.
- Floridas straume silta jūras straume, kas sākas Meksikas līcī un caur Floridas šaurumu ieplūst Atlantijas okeānā; ātrums līdz 1,5 m/s.
- izloksnes vārdnīca skaidrojoša vārdnīca, kurā ietverta vienas vai vairāku kādas valodas izlokšņu leksika, parasti, ar izlokšņu teksta paraugiem.
- Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts Sonora, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Sonora”).
- norters Spēcīgs vējš Meksikas līča rajonā, arī pie Austrālijas krastiem.
- leksikostilistika Stilistikas nozare, kas pētī leksikas stilistiskās īpatnības.
- čivava Suņu šķirne (angļu val. "Chihuahua"), ļoti mazs īsspalvains sunītis; dzimtene - Meksika.
- Luiziāna Štats ASV (angļu val. "Louisiana", fr. "Louisiane"), atrodas valsts dienvidos pie Meksikas līča, administratīvais centrs - Batonrūža, platība - 134265 kvadrātkilometri, 4650000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tavaska Tabasko - Meksikas pavalsts.
- pseidoklasisks Tāds, kurā ir izmantoti klasikas paraugi.
- Kujeravaperi Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - Lielā dieviete, visu dievu māte, dieva Kukrikaveri māsa un sieva, dieva Šaratangi māte.
- Šaratanga Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - mēnesss, zemes, ražas, bērnu dzimstības dieviete.
- Kurikaveri Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - saules un uguns dievs, pats varenākais un dāsnākais dievs, pēc kura gribas cilvēki dzīvo un iegūst visu dzīvei nepieciešamo.
- korsikāņi Tauta, Korsikas salas pamatiedzīvotāji; runā itāliešu valodas dialektos, franču valodā; ticīgie - katoļi.
- meksikāņi Tauta, Meksikas pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- terminēma Termins kā abstrakta vispārināta terminoloģiskās leksikas struktūrvienība, kas aptver ar vienu un to pašu jēdzienu saistīto dažādu vārdšķiru vārdu un vārdformu kopu, kurā lietvārds vai lietvārda vārdkopa ir šīs kopas pamatkomponents, bet citu vārdšķiru vārdi - kopas sekundārie komponenti.
- pithecolobium Tropu koku ģints pākšaugu dzimtā, kādas 110 sugas, vairākas svarīgas tautsaimniecībā no Meksikas līdz Brazīlijai, dažas dod augļus lopbarībai, Javas sugas (djenkols) audzē ēdamo sēklu dēļ.
- Tuspama Tuspana - pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī.
- Abikjū ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_Abiquiu Reservoir_), izveidota Riočamas upē, Ņūmeksikas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Triniti Upe ASV ("Trinity"), Teksasas štatā, garums - 820 km, ietek Meksikas līča Galvestonas līcī.
- Brazosa Upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī.
- Kolorādo Upe ASV (angļu val. "Colorado"), Teksasas štatā, garums - 1450 km, sākas Ljano-Estakado plato, ietek Meksikas līcī; Austrumkolorādo.
- Redrivera Upe ASV (angļu val. "Red River"), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2050 km, sākas Ljano Estakado plato, lejtecē sadalās Oldriverā (ietek Misisipi) un Ačafalajā (ietek Meksikas līcī).
- Apalačikola Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Apalachicola"), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojuma līdz Kolumbusai.
- Hīla Upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla.
- Riogrande Upe ASV un Meksikā (angļu val. "Rio Grande", sp. val. "Rio Bravo"), gk. robežupe, garums - 3034 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Meksikas līcī; Riobravo.
- Nečisa Upe ASV, Teksasas štatā, ietek Meksikas līcī.
- Usumasinta Upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu.
- Sanpedro Upe Gvatemalā un Meksikas Tabasko pavalstī ("Rio San Pedro"), Usumasintas labā krasta pieteka.
- Isikari Upe Japānā ("Ishikari"), Hokaido salā, garums - 365 km, sākas Daisecuzdana grēdā, ietek Japāņu jūras Isikari līcī, pavasaros pārplūst.
- Grihalva Upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu.
- Lakantuna Upe Meksikas Čjapasas pavalstī, Usumasintas kreisā krasta pieteka.
- Tuspana Upe Meksikas Verakrusas pavalstī, izveidojas, satekot Vinasko un Pantepekai, ietek Meksikas līcī.
- Agvanavala upe un sausgultne Meksikas vidienē (_Aguanaval, Rio_), Durango pavalsts austrumu pierobežā, daļēji arī robežupe ar Kovila de Saragosas pavalsti.
- jauniešu slengs valodas paveids, ko jaunieši izmanto neformālā savstarpējā saziņā un kam raksturīgs īpatnējas leksikas, piemēram, familiārismu un slengismu, samērā biežs lietojums.
- profesiolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta profesionāla grupa, un kam raksturīga savdabīga leksika un frazeoloģija, dažkārt arī savdabīgas sintakstiskas konstrukcijas.
- sociolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta sociāla grupa un kam raksturīgi īpatnēji valodas līdzekļi (leksika, frazeoloģija, vārddarināšanas modeļi).
- leksikosemantika Valodniecības nozare, kas pētī leksikas semantiskās īpatnības.
- rakstnieka valodas vārdnīca vārdnīca, kurā sakopota kāda rakstnieka daiļradē lietotā leksika, jaundarinājumi, frazeoloģismi, vārdformas un kuras mērķis ir rakstnieka individuālā stila atspoguļošana.
- salikteņu darināšana vārdu darināšana, apvienojoot vienā leksikas vienībā vārdu savienojuma (vārdkopas vai vārdrindas) vismaz divus patstāvīgus vārdus vai to celmus.
- vecklasiķis Vecklasikas pārstāvis.
- vendetta Vendeta - asinsatriebība, paraža nogalināt asinsradinieka slepkavu (izplatīta Korsikas un Sardīnijas salas iedz. vidū).
- Maskavas priekšpilsēta vēstursika Rīgas pilsētas daļa starp Daugavas labo krastu, Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ķengaragu (tagadējās Latgales priekšpilsētas daļa).
- Plāņu sala vidēji liela, apdzīvota sala Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā, garums — 1,8 km, platums — līdz 0,5 km, virsa 6-11 m virs Daugavas līmeņa; Jersikas sala, Sudrabkalna sala, Ploņu sala.
- Latīņamerika Vidusamerika un Dienvidamerika, aptver 33 neatkarīgas valstis, uz dienvidiem no Riograndes upes (Meksikas ziemeļu robeža).
- Ligūrija Vidusjūras daļa starp Francijas un Itālijas piekrasti, Korsikas un Elbas salu (it. val. "Mar Ligure"), platība - 15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2546 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~0,3 m.
- glikolskābe Vienkāršākā oksikarbonskābe, bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 79-80 Celsija grādi, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
- pidžinvaloda Vienkāršota, funkcionāli ierobežota valoda, kāda parasti izveidojas dažādu (divu vai vairāku) valodu lietotāju saskarsmē, ja nav noteikta vienota oficiālā valoda, un kam raksturīgs vienas valodas primitivizēts variants ar citas valodas leksikas un gramatikas piejaukumu; pidžins.
- ajolots Viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka.
- Takana Vulkāniska virsotne Kordiljeros, Meksikas dienvidaustrumos, 4092 m vjl., Čjapasas Sjerramadres un Centrālamerikas Vulkāniskās grēdas saskare.
- Centrālamerika Ziemeļamerikas kontinenta sašaurinātā dienvidu daļa uz dienvidiem no Balsasas upes ielejas, ietilpst Meksikas dienvidaustrumu daļa, Gvatemala, Beliza, Salvadora, Hondurasa, Nikaragva, Kostarika, Panama.
- dabiskā pernica žūstošu augu eļļu maisījums ar sikatīvu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sika.