Paplašinātā meklēšana
Meklējam sagūstīt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (36):
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
- atlaist Atbrīvot (sagūstīto, aizturēto).
- palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; kara darbība.
- kara darbība bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; karadarbība.
- tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
- badīt Durt (lai nonāvētu, sagūstītu).
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
- hostia Kaujams upuris; arī sagūstītie un upurējamie ienadnieku karavīri.
- doties rokā ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos.
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki.
- nedoties rokā neļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- satvert Notvert, sagūstīt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1).
- atlaist Palaist vaļā (piesietu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- noļenkāt Panākt, notvert, sagūstīt.
- pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
- Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.).
- savangāt sagūstīt, apcietināt.
- saņemt gūstā sagūstīt.
- gūbīt Saķert, sagūstīt.
- savalgt Saķert, sagūstīt.
- sajemt Satvert, sagūstīt.
- laist Savienojumā ar "vaļā": atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa.
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- važas Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- krist gūstā tikt sagūstītam.
- iztvarstīt Tvarstot sagūstīt (daudzus vai visus).
- satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus).
- Augustovas operācija Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti \~20 tūkstoši latviešu karavīru.
- paņemt kā ogu viegli notvert, sagūstīt, dabūt.
sagūstīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV