Paplašinātā meklēšana

Meklējam sēdēt.

Atrasts vārdos (30):

Atrasts vārdu savienojumos (32):

Atrasts skaidrojumos (135):

tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem.
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt.
kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers.
lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā).
nogreznēt Bez panākumiem kādu laiku sēdēt.
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
kucināties Biezi saģērbtam salīkušam sēdēt.
sakucināties Biezi saģērbtam sēdēt salīkušam.
oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
grosmeisters Brīvmūrnieku biedrībās t. s. Lielās ložas priekšsēdētājs.
Kāšjapa Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kurš pēc skolotāja nāves kļuva par pirmā budistu koncila priekšsēdētājs.
sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt.
lanuškeņa cepļa sāni, kur var gulēt un sēdēt.
amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa.
piesēdētājs Darītājs --> piesēdēt.
parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku.
sēdams Divd. --> sēdēt.
sēdošs Divd. --> sēdēt.
sēžams Divd. --> sēdēt.
tējot Draudzīgi pasēdēt draugu pulkā, arī dzerot tēju.
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu; galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
iesēdēt Ilgāku laiku izmantot sēdēšanai; ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot).
izkūkoties Ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot.
izsēdēt Ilgāku laiku sēdēt.
nosēdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam).
sasēdēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim).
izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
plēsnēt Ilgi kur sēdēt.
čaļitsja Izciest sodu, sēdēt cietumā.
izasēdēties Izsēdēties.
komodors jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs vai prezidents
komandors jahtkluba vecākais jeb priekšsēdētājs
apzvērdzeniski Jāšus sēdēt (uz krēsla), sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni.
apžēkš Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni).
apžērbeniski Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni).
apžērbām Jāteniski sēdēt.
kreša Kāds, kas bieži dodas pasēdēt.
pārsēdēt kādu laika posmu (piemēram, nakti) sēdēt.
pasēsties Kādu laiku ērti sēdēt.
pasēst Kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties.
nokleknīt Kādu laiku tupēt (sēdēt).
labējs konservatīvās partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad konservatīvākie Nacionālajā sapulcē nosēdās pa labi, radikālie - pa kreisi, skatoties no priekšsēdētāja puses.
Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji.
oldermenis Korporācijas, apvienības, lauku kopienas priekšsēdētājs.
krāsnsmūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties.
mūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties.
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
landmaršals Landtāga (1) priekšsēdētājs.
landmaršals Landtāga (2) priekšsēdētājs.
gudzēt Līki sēdēt.
dasēdināt Likt sēdēt blakus.
izsēdināt Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
kā uz nātrēm ļoti nemierīgi (sēdēt, gulēt).
mājāssēdis Mājās sēdētājs, uztups.
pasēdēties Mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.).
sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai; vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai.
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
pasēdēt Neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
krupt Nekustīgi bez darba sēdēt.
pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties.
drebene Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt uz vietas; drabans.
dreboņa Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt.
atrēmija Nespēja staigāt, stāvēt vai sēdēt histērijas gadījumos; visas kustības viegli veicamas guļus.
dasēdēt Nosēdēt līdz kādam laikam.
atsēdēt Nosēdēt.
nokaurēt Notūļāties, sēdēt bez darba.
konsultors Padomdevējs, piesēdētājs, piem., pāvesta kongregācijās, bīskapu padomēs.
tiesaskungs Pagasta tiesnesis; arī pagasttiesas piesēdētājs.
pagasta vecākais pagasta valdes priekšsēdētājs; pagastvecākais
pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
piesēdēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
nosēdēt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) sēdēt.
spīkeris Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs.
spīkers Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs.
patupēt Pasēdēt.
zvērināts advokāts persona ar augstāko juridisko izglītību, Latvijas Republikas pilsonis, kas vismaz 5 gadi nostrādājusi par tiesnesi, prokuroru vai citā tiesu sistēmas u. tml. amatā un nodevusi zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
kivalo Piesēdētājs tiesā.
piesēdnieks Piesēdētājs; tiesas loceklis.
bizīteris Piesēdētājs.
drišķēties Plosīties, nemierīgi sēdēt.
premjers Premjerministrs, valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs.
vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks.
priekšsēdis Priekšsēdētājs (1).
priekšsēdis Priekšsēdētājs (2).
pr-js Priekšsēdētājs, -a (kopā ar uzvārdu).
akatīzija Psihisks traucējums, kas izpaužas kā slimnieka nespēja ilgstoši nosēdēt.
perēšanas instinkts putnu tieksme sēdēt uz olām, kas parādās dējības samazināšanas vai pārtraukšanas laika, jo asinīs palielinās hormons prolaktīns.
kreisie Radikālas, tagad gk. sociālistiskas, agrāk arī liberālas partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad radikāļi parlamentā ieņēma vietas pa kreisi no parlamenta priekšsēdētāja.
wāitils Runātājs, priekšsēdētājs.
krenēt Sakupt, sēdēt bez darba.
čurknēt Sakupušam, salīkušam sēdēt, tupēt.
kukurēt Salīkušam sēdēt, snaust.
piesēdētājs Savienojumā "zvērinātais piesēdētājs": koleģiālās padomes loceklis, kam tiesas procesā ir lēmēja tiesības.
sēdin savienojumā ar darbības vārda "sēdēt" formām izsaka šis darbības pastiprinājumu.
nosēdēt Sēdēt (visu laikposmu) un pabeigt sēdēt.
sēdēt airos sēdēt laivā un airēt.
sēduļot Sēžot nīkt, ilgi sēdēt.
tazikinēzija Slimīga nosliece piecelties un staigāt; nespēja nosēdēt.
tupēksnis Slinķis, mazkustīgais, kam patīk daudz sēdēt.
kājsoliņš Soliņš (sēdētājam) kāju uzlikšanai.
kuraža Statnis ar atzveltni, ko lika uz ragavām, lai būtu ērtāk sēdēt.
superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
bābinīca Tā (katoļu) baznīcas daļa, kur mēdz sēdēt vecas sievas.
jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
prezidējošs Tāds, kas ir vadītājs, priekšsēdētājs.
gaiķis Tāds, kas ne mirkli nevar nosēdēt uz vietas, prom skrējējs (gan par cilvēku, gan par mājdzīvnieku), trakulis.
dīdīkla Tāds, kas nevar nosēdēt mierīgs; nemierīgs, nevajadzīgi rosīgs cilvēks.
zvērināto tiesa tiesa, kuras sastāvā ir viens vai vairāki pastāvīgie profesionālie tiesneši un zvērinātie piesēdētāji (zvērināto kolēģija, žūrija), pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas un tiesu debatēm zvērinātie vieni paši izlemj fakta jautājumu un paziņo savu verdiktu - tiesājamais ir vainīgs vai nevainīgs, pamatojoties uz šo spriedumu, pastāvīgie tiesneši pieņem tiesas spriedumu - notiesā, nosakot konkrētu sodu vai attaisno.
šefeņi Tiesas piesēdētāji, kuri tiesas spriešanā veido kopīgu kolēģiju ar tiesnesi - profesionālu juristu t. i. kopīgi izšķir jautājumu par personas vainu un kopīgi arī nosaka sodu.
mitropolits Tiesas priekšsēdētājs.
patriarhs Tiesas priekšsēdētājs.
verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
aiztupēt Tupēt (sēdēt, uzkavēties) līdz (laika ziņā).
notupēt Tupēt (visu laikposmu) un pabeigt tupēt; arī nosēdēt (1).
kruknēt Tupēt, sēdēt un drebināties aukstumā.
mugara Uz kāda dzīvnieka (piemēram, sēdēt).
priekšsēdība Vadība, priekšsēdētāju kopums.
prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās utt.
heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali.
šefeni Viduslaikos tiesas kunga iecelti pastāvīgi tiesas kolēģijas locekļi, kam pēc tiesas priekšsēdētāja aicinājuma vajadzēja atrast sprieduma projektu.
landmaršals Vidzemes landtāga priekšsēdētājs 1648.-1920. g., kurš vienlaicīgi bija bruņinieku pārstāvis landtāgā.
vis-a-vis Viens otram pretī; pretimsēdētājs; pretimstāvētājs.
vis-à-vis viens otram pretī; pretimsēdētājs.
saklaknīt Zināmu laiku nepārtraukti sēdēt perēklī (par vistu).
tālmans Zviedrijas riksdaga priekšsēdētājs, kuram jābūt bezpartejiskam; nepiedalās debatēs un balsošanā.

sēdēt citās vārdnīcās:

MLVV

sēdēt

LLVV

sēdēt

MEV

sêdêt