Paplašinātā meklēšana
Meklējam ruden.
Atrasts vārdos (59):
- ruden:1
- rudene:1
- rudens:2
- rudens:1
- šoruden:1
- toruden:1
- rudenāji:1
- rudenējs:1
- rudenība:1
- rudenīgs:1
- rudenums:1
- aizruden:1
- citruden:1
- pērruden:1
- viņruden:1
- grudenēt:1
- ierudens:1
- ierudens:2
- parudens:1
- šārudens:1
- šīrudens:1
- rudenieki:1
- rudenisks:1
- rudentiņš:1
- Gertruden:1
- pērnruden:1
- vienruden:1
- cūkrudene:1
- norudenes:1
- parudenis:1
- pērrudenī:1
- pierudens:1
- pusrudens:1
- rudenīgums:1
- rudensgals:1
- rudenspuķe:1
- rudenspuse:1
- izgāšruden:1
- nākamruden:1
- nākošruden:1
- pagāšruden:1
- pērnrudenī:1
- pērnrudens:1
- šorudenējs:1
- rudenspuķes:1
- pagājšruden:1
- pērrudenējs:1
- pirmsrudens:1
- rudensgabals:1
- rudensžīdene:1
- izgājušruden:1
- pagājušruden:1
- pērnrudenējs:1
- aizpagāšruden:1
- pagājušoruden:1
- jurisprudence:1
- rudensmentelis:1
- aizpagājušruden:1
- ģeojurisprudence:1
Atrasts vārdu savienojumos (15):
Atrasts skaidrojumos (203):
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē.
- rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
- atpīles Aitas vai kazas, kas atnesas vēlu rudenī.
- aizpagājušruden Aizpagājušajā rudenī.
- aizpagāšruden Aizpagājušajā rudenī.
- aizruden Aizpagājušajā rudenī.
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu.
- kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans.
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā.
- rušīt Ar rokām rušināt zemi, rudenī, kartupeļus lasot.
- celiņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme.
- ciliņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme.
- arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas.
- piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu.
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
- pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti.
- aizmitināt Atstāt dzīvei pirms ziemas (mājlopus rudenī).
- šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi.
- sezonas saime bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti.
- puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
- rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā.
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts.
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks.
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā .
- rudentiņš Dem. --> rudens.
- budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu.
- antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī).
- leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas.
- kletra Ēriku rindas ģints (Clethra"), vēlu ziedošs dekoratīvs krūms ar smaržīgiem ziediem un krāšņām krāsām rudenī.
- Mārtiņdiena Gadskārtas svētki, ko svin 10. novembrī, un tie iezīmē šķirtni starp rudeni un ziemu, senāk arī saimnieciskā gada noslēgumu.
- sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni.
- spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
- slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
- Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī.
- norudēties Iegūt rudens krāsas, krītošās lapas.
- priekšlogs Iekšlogs; ieliekams un izņemams logs, ko rudenī iestiprina, ieliek (siltuma saglabāšanai ziemā).
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- citruden Kādu rudeni; dažruden.
- liemēzis Kāpurs, kas rudenī ēd rudzu graudus.
- pārrudeņiem Katru otro rudeni.
- norudīties Kļūt krāsainam, kā lapas rudenī.
- rudeņot Kļūt rudenīgam.
- bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols.
- lapmetis Koks, kam rudenī nobirst lapas.
- ekvinokciju kolūrs kolūrs, kas iet caur pavasara un rudens punktiem.
- zodiakālgaisma Konusveidīgs gaišums gandrīz ekliptikā, kas sevišķi skaidri parādās ap ekvinokciju laiku, pavasarī drīz pēc rieta rietumos, rudenī pirms ausmas austrumos.
- bermontiāde Krievu monarhistu un Vācijas militāristu mēģinājums nostiprināt savu kundzību Latvijā 1919. g. rudenī.
- šķaisties krist uz visām pusēm (īpaši par lapām rudenī pēc salnām vai sala).
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu.
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
- Žu-Šovs Ķīniešu mitoloģijā - rudens dievs, kuru uzskatīja arī par metālu garu, viņš bija atbildīgs par sodiem debesīs.
- atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā.
- dampalaiks Laika posms rudenī, kad kuļ labību ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile).
- dampjalaiks Laika posms rudenī, kad kuļ labību ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile).
- rudensgabals Laika posms rudenī.
- rudenspuse Laika posms, kad tuvojas vai ir sācies rudens.
- pirmsrudens Laikposms pirms rudens.
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks.
- lapkritis laikposms, kad kokaugiem nobirst lapas, parasti rudenī
- pusrudens Laiks, kas daļēji atgādina rudeni.
- viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā.
- vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
- Mārtiņš Latviešu mitoloģijā - viens no Dieva dēliem, simbolizē nomirstošo dabu, aizejošo sauli, pāreju no rudens uz ziemu.
- sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā.
- Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- lugava Lietains, dubļains rudens laiks.
- vēlziede Liliju dzimtas ģints ("Colchicum"), daudzgadīgs augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem, \~65 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam.
- mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm.
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
- nākamruden Nākamajā rudenī.
- nākošruden Nākošajā rudenī; nākamruden.
- tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
- Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
- Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
- lapegle Neīstā lapegle - priežu dzimtas ģints ("Pseudolarix"), vasarzaļi dekoratīvi koki ar krāšņām krāsām rudenī.
- sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu.
- hionants Olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), vasarā ziedoši, stāvi krūmi, kas rudenī krāsojas dzelteni; sniegpārslu koks.
- falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā.
- krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga.
- pērnruden Pagājušā gada rudenī.
- pērruden Pagājušā gada rudenī.
- viņruden Pagājušajā rudenī; arī toruden.
- izgājušruden Pagājušajā rudenī.
- izgāšruden Pagājušajā rudenī.
- pagājšruden Pagājušajā rudenī.
- pagājušoruden Pagājušajā rudenī.
- pagājušruden Pagājušajā rudenī.
- pagāšruden Pagājušajā rudenī.
- lulovs Palmu zars, rudens pļaujas zīme, lietāts žīdu būdiņu svētkos.
- koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī.
- norudenes Parudenes, rudens sākums.
- šoruden Pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- astronomiskie gadalaiki pavasaris, vasara, rudens, ziema - aptuveni vienu ceturtdaļu gada gari laika intervāli no ekvinokcijas līdz sekojošiem saulgriežiem vai otrādi.
- pērnrudien pērnruden.
- pērnrudenī Pērnruden.
- pērrudenī Pērnruden.
- Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
- Prezidenti Prudenti pilsēta Brazīlijā ("Presidente Prudente"), Sanpaulu štatā, 200000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā).
- velēniņas Pirms augsnes sasalšanas rudenī sagrieztas velēnu sloksnes, kuras izmanto dēstu audzēšanai, ja nav kūdras-trūdzemes podiņu.
- jums Plāni vižņi upē rudenī.
- lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- dūņu šņibis putns tārtiņu dzimtā "Charadriiadae", rudenī un pavasarī nelielā skaitā ieceļo Latvijas jūrmalās.
- dzeltenā receklene recekleņu ģints suga ("Tremella mesenterica"), tās augļķermeņi dzelteni, atrodami uz trupošas lapkoku koksnes, žagaru kaudzēs vēlu rudenī un ziemā.
- fotīnija Rožu dzimtas ģints ("Photinia"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi, krūmi vai koki ar ādainām, vienkāršām, gludām vai smalki zāģzobainām lapām, kas rudenī krāsojas spilgtos toņos.
- dzeltu laiks rudens
- Gyromitra influa rudens bisīte.
- Jamesionella autumnalis rudens džeimsonīte.
- Eucomis autumnalis rudens eikome.
- Helenium autumnale rudens helēnija.
- burnoss rudens mētelis.
- ložu laiks rudens periods, kad notika iesaukšana karadienestā.
- rudeņa ābele rudens šķirnes ābele.
- miroņu taurene rudens taurene.
- Cratarellus cornucopioides rudens taurene.
- Callitriche hermaphroditica rudens ūdenīte.
- Callitriche autumnalis rudens ūdenītes nosaukuma sinonīms.
- Leontodon autumnalis rudens vēlpiene.
- Colchicum autumnale rudens vēlziede.
- ierudens Rudenspuse; rudens sākums.
- brosli Rūsa pie debesīm rudens vakaros.
- šīrudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī; šārudens.
- šārudens Saistīts ar pašreizējo rudeni, pašreizējā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- rudenīgs Saistīts ar rudeni, tam raksturīgs.
- dzērves aiznes launagu saka par laiku rudens pusē, kad vairs neēd launagu.
- zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- eleusinijas Sengrieķu svētki, kurus svinēja Eleusinas pilsētiņā 10 dienas no vietas, rudenī; svētku dalībniekus uzņēma it kā reliģiskā sabiedrībā, kur bija jāiepazīstas ar svētku ceremonijām, Eleusinas mistērijām.
- veļu kults seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
- dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts.
- rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti.
- SAD Sezonas (sezonālie) emocionālie traucējumi, kas visbiežāk izpaužas kā rudens vai ziemas depresija (angļu val. "Seasonal Affective Disorder").
- kigo Sezonas vārds (vasara, ziema, rudens, pavasaris) haikā.
- sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- sēņlietus Silts, auglīgs lietus rudens pusē.
- Vedogoņs Slāvu mitoloģijā - cilvēka vai dzīvnieka gars, kas parasti mēdza parādīties, rudenim tuvojoties, kad gaisā sāka virmot zirnekļu tīkli, kurus uzskatīja par viņa iemiesojumu.
- Marena Slāvu mitoloģijā - nāves dieviete, tās tēls saistīts ar nāvi, dabas nomiršanu rudenī un atdzimšanu pavasarī.
- salnsprīžotājs Sprīžotāju dzimtas divas ģintis ("Erannis" un "Agriopis"), tauriņi sastopami vēlu rudenī vai agri pavasarī, Latvijā konstatētas 4 sugas; par salnsprīžotājiem dēvē arī dažas citas sprīžotāju dzimtas sugas.
- Tanakas stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra tanakae"), kurai izlocītas vasas un trīsdaivainas vai piecdaivainas lapas, kas rudenī krāsojas karmīnsarkanos vai oranžos toņos.
- atzailis Stiprāk sazēlusi vieta rudens sējā vai pavasara kūlā.
- rudinōji svētki rudenī.
- bišu godi svinīga bišu medus izņemšana rudenī vai vasaras otrajā pusē ar jaunā medus nogaršošanu.
- sinūra Šīs dzimtas ģints ("Synura"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, gk. pavasarī un rudenī.
- šorudin Šoruden.
- šorudenējs Tāds, kas attiecas uz šo rudeni; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šoruden.
- rudinis Tāds, kas ienākas, nogatavojas rudenī.
- pērnrudens Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada rudenī.
- rudinis Tāds, kas ir piedzimis rudenī (parasti par jēriem, sivēniem).
- starpsezonu Tāds, kas ir piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (parasti par mēteli); demisezonas.
- rudenējs Tāds, kas ir sagatavots, ievākts rudenī.
- vasara Tāds, kas nogatavojas samērā agri, pirms rudens iestāšanās (par augļiem, dārzeņiem).
- ziema Tāds, kas nogatavojas samērā vēlu rudenī (par augļiem, dārzeņiem).
- demisezonas Tāds, kas piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (parasti par mēteli).
- pērnrudenējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā rudenī.
- pērrudenējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā rudenī.
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- ģiemesls Tārps, kas izēd rudzu sējumu rudenī.
- alotājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Tischeriidae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, sīki tauriņi ar spārnu plētumu līdz 10 mm, lido maija beigās un jūnijā ozolu audzēs; kāpuri rudenī ozolu lapu virspusē veido vienu vai vairākus lielus, pelēkbaltus alojumus.
- sezonas tehniskā apkope tehniskā apkope, ko veic divas reizes gadā (pavasarī un rudenī), lai sagatavotu spēkratus un darbmašīnas atbilstoši rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonai, šādā apkopē pārslēdz regulējamos ziemas-vasaras režīmus (dzeses sistēmā, apsildīšanā, ventilācijā u. c.), vajadzības gadījumā maina eļļas un citus šķidrumus, kā arī veic citus sezonālus tehniskās apkopes darbus.
- suska tumšs siens, kas pļauts vēlā rudenī virs ledus.
- umerkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī.
- ummerkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī.
- ummurkumurs Umurkumurs - agrāk rudens ražas svētki, ābolu svētki Rīgā augusta mēnesī.
- ledus sablīvējums upes gultnes aizsprostojums ar iekšledu un vižņiem rudens ledus iešanas laikā vai ledstāves sākumā.
- uzlobīt Uzart (zemi rudenī, pēc ražas novākšanas).
- vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana.
- linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
- šampāneris Vasaras (vai rudens) šķirnes ābols.
- šampānis Vasaras (vai rudens) šķirnes ābols.
- parudenis Vasaras beigu posms, rudens sākums.
- kūlas bērni vēlā rudenī dzimuši bērni.
- atpīlis Vēlu dzimis kustonis, rudens jērs.
- izlīgšanas diena vieni no jūdaistu lielākajiem svētkiem (ebr. "Jom Kippur"), kas tiek svinēti rudenī kā grēku izpirkšanas un attīrīšanās diena.
- vienruden Vienu rudeni.
- viņurudin Viņruden.
- kazuistika Vispārīgu dogmatisku tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (sholastiskajā teoloģijā, viduslaiku jurisprudencē).
- rudenīgums Vispārināta īpašība --> rudenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; rudenība.
- rudenība Vispārināta īpašība --> rudenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; rudenīgums.
- rudenums Vispārināta īpašība --> rudens 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- avenāju pumpuru kode zāģkožu dzimtas suga ("Incurvaria rubiella"), kuras kāpuri vasarā alo aveņu ziedgultnes, bet rudenī un pēc ziemošanas (pavasarī) - dzinumus.
- mēnešzemenes Zemeņu suga, kam raksturīga ogu ražošana nepārtraukti līdz vēlam rudenim; šīs sugas augi.
- seklaršana Zemes aramkārtas virsējās daļas uzaršana (līdz 15 cm dziļumam), ar ko iestrādā kūtsmēslus vai rudenī apar bijušos sakņaugu laukus, kā arī izmanto dažos citos gadījumos.
- vārtinkšļi Zirnekļa tīkli, kas rudenī atrodami brīvā dabā.
- Ūdensvīrs zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aquarius", saīsinājums "Aqr") debess ekvatora rajonā zem Pegaza, spožākās zvaigznes tikko sasniedz 3. zvaigžņlielumu, Latvijā novērojams rudenī.
- Zivis zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Pisces"; saīsinājums "Psc"), uz dienvidiem no Pegaza kvadrāta; spožu zvaigžņu nav; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- Jaunava zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Virgo", saīsinājums "Vir"), tajā atrodas rudens punkts, spožākās zvaigznes - Spika, Porrima un Vindemiatrikse; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- ruša Zveja vēlā rudenī.
- ruža Zveja vēlā rudenī.
- rušāt Zvejot vēlā rudenī.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ruden.