Paplašinātā meklēšana
Meklējam rūpēties.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (91):
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties.
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
- bērna pamešana bērna fiziskas pamešanas akts, tādējādi pārtraucot rūpēties par bērnu.
- laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību.
- bāzīties Censties, rūpēties.
- rūķēties čakli strādāt, darboties; pūlēties, rūpēties.
- bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko).
- bēdēt Gādāt, rūpēties (par ko).
- nesāt (arī audzēt) čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- nēsāt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- prācāties Gādāt, rūpēties.
- peinēties Ielaisties, tuvoties, rūpēties, uzturēt ciešu kontaktu.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- aizģist Iestāties, rūpēties par kādu.
- izglabāt Ilgāku laiku rūpēties, gādāt (par kādu); izauklēt.
- Rāmakrišnas misija indiešu reliģiska organizācija, ko nodibināja 1897. gadā ar mērķui mācīt vedāntu, rūpēties par slimajiem un trūcīgajiem.
- likties zināt interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); ļoti rūpēties (par kādu).
- bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa.
- nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
- zorģēt Kopt, rūpēties, gādāt (par kādu).
- gārbāt Kopt, rūpēties.
- gaģenēt Lāgot, vērot, atminēt, rūpēties.
- uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- uzgrūst kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, lai sagādātu ko nepatīkamu.
- uzkraut kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, uzturēt kādu.
- kārt kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu; likt kārtot kādam ko nepatīkamu.
- čunkāt Lolot, lutināt, rūpēties.
- atdoties Ļaut pilnīgi rūpēties par sevi.
- pamest savam liktenim ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
- glabinēt Ļoti rūpēties (par ko, par kādu).
- turēt kā zelta gabaliņu ļoti rūpēties par kādu, lutināt.
- sargāt (arī glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
- glabāt (arī sargāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
- turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
- aizmirst sevi nedomāt, nerūpēties par sevi.
- nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
- būt (arī stāvēt) nomodā Nemitīgi rūpēties (par kā pastāvēšanu, norisi u. tml.).
- nolaidība pret sevi nespēja vai nevēlēšanās apmierināt savas personiskās vajadzības vai rūpēties par higiēnu.
- likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- bīžavāt Nežēlot, negādāt, nerūpēties.
- nosirties Nobēdāties, norūpēties.
- karžāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties; karažāties.
- karazāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties.
- karažāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties.
- kamacīties Nopūlēties, rūpēties.
- norūpināties Norūpēties, uztraukties.
- nodēkoties Norūpēties.
- noduzot Norūpēties.
- nogūbties Norūpēties.
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
- atstāt likteņa varā pamest (kādu) un nerūpēties (par to).
- pārrūpēties Pārlieku rūpēties.
- pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- padomāt Parūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
- būt nomodā pastāvīgi rūpēties, gādāt par kaut ko.
- lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
- nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās.
- apgādnieks persona, kura uztur savas ģimenes locekļus vai citu personu; persona, kurai pēc likuma ir pienākums rūpēties par otru laulības attiecībās esošu personu, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem.
- palaist Pieļaut, ka panīkst, nerūpēties; nolaist.
- ģaubt Pievērst uzmanību, parūpēties, gādāt.
- pieaugušo aprūpe audžuģimenēs programmas pieaugušo cilvēku, kas nav spējīgi par sevi rūpēties fizisku vai garīgu traucējumu dēļ. relatīvi pastāvīgai novietošanai citās ģimenēs gadījumos, ja viņiem nav ģimenes locekļu, kas varētu sniegt palīdzību.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
- bēdāt Raizēties, rūpēties (par ko).
- sirgstēties Raizēties, rūpēties.
- gādāt Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo; rūpēties.
- veltīt rūpes (arī pūles) rūpēties (par kādu, par ko), pūlēties, lai sasniegtu kādu mērķi.
- turēt rūpi (arī bēdu) (par kādu, par ko) rūpēties (par kādu, par ko).
- turēt bēdu rūpēties (par ko).
- veicināt rūpēties par (kā) pastāvēšanu, attīstību.
- kārtot galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- kārtot (arī sakārtot) galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- pieglāsēt Rūpīgi kopt, rūpēties.
- gaņģēt Sasniegt, panākt; rūpēties.
- glibināt Saudzēt, taupīt, rūpēties.
- šanavāt Saudzīgi, uzmanīgi valkāt; rūpēties (par apģērbu, apaviem).
- zinis Savienojumos "nelikties (ne) zinis" - neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
- funkcionālā novērtēšana sociālo darbinieku un citu profesiju pārstāvju sistemātiski veiktafunkcija, lai pēc konkrētiem kritērijiem noteiktu klienta iespējas pašam rūpēties par savu labklājību.
- reģionālisms Tendence vairāk rūpēties par kādu vienu (parasti savu) novadu, reģionu, nevis gādāt par visas valsts interesēm; tieksme pēc reģionālas autonomijas.
- familizācija termins, ko lieto sociālajās zinātnēs, lai raksturotu tādu valsts ģimenes politikas ievirzi, saskaņā ar kuru ģimenei pašai jāspēj parūpēties par saviem ģimenes locekļiem.
- pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par noteikumiem atbilstošo kārtību transportlīdzeklī (parasti vilcienā).
- būt (arī stāvēt) nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
- atsasacīties Vairs nerūpēties, negādāt par kādu.
- pamešana novārtā viens no vardarbības veidiem - nerūpēšanās un pamatvajadzību nenodrošināšana personai, par kuru tiek nesta juridiska vai morāla atbildība un kura objektīvu apstākļu dēļ (vecumposms, saslimšana) nevar parūpēties pati par sevi.
rūpēties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV