Paplašinātā meklēšana

Meklējam purs.

Atrasts vārdos (98):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (176):

Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
tīkltārps Ābeļu kaitēklis, tīklkodes kāpurs
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs
inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu
Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs)
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai
amblistoma Astaino abinieku dzimta, kas dzīvo Amerikā, kāpurstadijā - aksolotls; šīs dzimtas pārstāvis
galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā
vairsīpoli augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā
kurkulis Bezastaino abinieku kāpurs
ķirmenis Bišu kāpurs
vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns
peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds
mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu
Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
nauplijs Daudzu vēžu planktonisks kāpurs
trohofora dažu posmtārpu un gliemju kāpurs
metacerkārijs dažu trematožu kāpurs
kāpuriņš dem. --> kāpurs
pupurtiņš dem. --> pupurs; maza drusciņa
sparganoze Difilobotrīdu kāpurstadijas parazitēšana zemādas audos un dažādos orgānos
plumula Dīgļpumpurs - sēklas dīgļa sastāvdaļa, vasas aizmetnis
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
ķirķis Divspārnu un citu kukaiņu kāpurs, kad tie vēl ir mazs un bez kājām
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties
glohīdija Dižgliemeņu un pērļgliemeņu dzimtas gliemeņu kāpurs
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
knikšķis Drātstārps, sprakšķu kāpurs
kūters Dundura kūniņa, kāpurs
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
bakteriopurpurīns Gaiši purpursarkans pigments, ko producē dažas baktēriju sugas
koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss
Upursalas pilskalns ir Upursalas rietumu puses pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - 17 m, plakums - ovāls 32 x 18 m, lēzenākajā ziemeļu galā izveidotas 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
kāpuris Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs
kāpurs Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs
pluteus Jūras ežu un ofiūru kāpurs
kāposttārps Kāpostu balteņa kāpurs
bugars Kāpurs
kāpars Kāpurs
kāpure Kāpurs
kāpuris Kāpurs
svāpurs Kāpurs
cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav
kāpe Kāpurs (parasti uz kāpostu lapām)
ķirmenis Kāpurs ābolos, kokā
nīburs Kāpurs govs mugurā
nieburs Kāpurs govs mugurā; nīburs
ķirmelis Kāpurs, anksters
kokēdis Kāpurs, kas grauž koksni
liemēzis Kāpurs, kas rudenī ēd rudzu graudus
kūtars Kāpurs, kukaiņu kūniņa, dundura kāpurs
cirmis Kāpurs, tārps, ērce
cirmens Kāpurs; cirmenis
cirmene Kāpurs; cirmis
cirmiņš Kāpurs; cirmis
cirmulis Kāpurs; cirmis
kodzis Kode; kāpurs
lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu
Kristu purvs Kristpurs Valdgales pagastā
pērša krūklis krūkļu suga ("Frangula purshiana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
tārps kukaiņu tārpveida kāpurs
ķikuris Kukaiņu, sevišķi odu kāpurs
ķikurs Kukaiņu, sevišķi odu kāpurs
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte
kriptons ķīmiskais elements Kr, atomnupurs 36, atommasa 83,80, cēlgāze
kūtaris Lopu dunduru kāpurs; anksteris
kūturis Lopu dunduru kāpurs; kūtars
lumpris Lumpurs
pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle
punduris Makstenes kāpurs
ūdenstārps Maksteņu kāpurs
naktstārps Makšķerēšanā par ēsmu izmantojams kāpurs, tārps
Sarcodon imbricatum medene jeb vēršmēle, pursla, vanadzene, adateņu dzimtas suga
kūna Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs
kūnis Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs
kūns Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs
onkosfēra Mikroskopisks daudzu lenteņu kāpurs
Nagpūra Nāgpurs, pilsēta Indijas vidienē
spīkstulēns Nēģu kāpurs
ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem
Melica nutans nokarenā pumpursmilga
nigliņš Ņurņiks, nēģu kāpurs
pīckaris Ņurņiks, nēģu kāpurs
pīckars Ņurņiks, nēģu kāpurs
cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga
dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā
plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs
Kapurso pilsēta Itālijā ("Capurso"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
cerkārijs Plakantārpu attīstības stadija (kāpurs)
potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs)
potējamais materiāls potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs); potmateriāls
pote Potzars, potpumpurs
starppote Potzars, potpumpurs, ko ievieto potcelma un pumpura vairodziņa starpā
kortūza Prīmulu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, zied maijā, jūnijā purpursarkaniem ziediem čemuros
gemma pumpurs
pupuris pumpurs
brods Pumpurs
iepumpurojums Pumpurs
pipars Pumpurs
pumpuris Pumpurs
pupurs Pumpurs (1)
vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai
rumba pumpurs pēc tam, kad zieds ir nokritis
veģetatīvais pumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; lapas pumpurs
snaudpumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; snaudošais pumpurs
papildu pumpurs pumpurs, kas var rasties jebkurā auga orgāna vietā
poguļa Pumpurs, mezgls liniem u. c. augiem
ziedpumpurs pumpurs, no kura attīstās zieds; ģeneratīvais pumpurs
jele Pumpursīpolu lilija ("Lilium bulbiferum")
melica Pumpursmilgas
skropstainā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica ciliata")
nokarenā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica mutans"), kas sastopama arī Latvijā
vienzieda pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica uniflora")
spurslas Purns, purslas
ņuņņas Purns, purslas; deguns, ģīmis, seja
porfira Purpura akmens, no kura iegūst skaistu sarkanu krāsu; arī pati šī krāsa, purpurs
Echinacea purpurea purpursarkanā ehinācija
Eupatorium purpureum purpursarkanā krastkaņepe
madženta purpursarkana poligrāfijas pamatkrāsa ar noteiktām spektrālām īpašībām: šai krāsai nav viena dominējošā viļņa garuma, bet gan ir divi maksimumi – sarkanajā un zilajā spektra daļā
Scabiosa atropurpurea purpursarkanā skabioza
Filipendula purpurea purpursarkanā vīgrieze
Linaria purpurea purpursarkanā vīrcele
Allium atropurpureum purpursarkanais sīpols
Cytisus purpureus purpursarkanais slotzaris
bakteriorodopsīns Purpursarkans, rodopsīnam līdzīgs, retinolu saturošs pigments, kas pārveido saules enerģiju elektroķīmiskajā enerģijā
ectothiorhodospiraceae Purpursērbaktēriju dzimta, kas sēru izdala ārpus šūnām
chromatium Purpursērbaktēriju dzimtas "Chromatiaceae" ģints, ovālas vai nūjiņveidīgas baktērijas ar polārām viciņā
ectothiorhodospira Purpursērbaktēriju dzimtas "Ectohiorhodospiraceae" ģints
lamprocystis Purpursērbaktēriju ģints
thiocapsa Purpursērbaktēriju ģints
thiocystis Purpursērbaktēriju ģints
thiopedia Purpursērbaktēriju ģints
thioploca Purpursērbaktēriju ģints
thiospirillum Purpursērbaktēriju ģints
purksnas purslas
purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli
finna Pūšļveida formas kāpurs (lenteņiem)
robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā
aizmeties Sācis dīgt, attīstīties (parasti pumpurs, aizmetnis)
Trombicula zachvatkini sārtērces kāpurs
sārtērces kāpurs sārtērču dzimtas sugas "Trombicula zachvatkini" kāpurstadija
paucka Sēklas pumpurs (nogatavojusies āboliņa galviņa vai kaņepe, kuŗai sēklas nebirst laukā)
Šunahšepa senindiešu mitoloģijā - gudrais un upurēšanas lietpratējs, kurš pats tika nolemts upurēšanai, bet ar lūgšanām atbrīvojās no upurstaba
sarkanjoslu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena sanguinolenta"), kuras piensula ir purpursarkana
purpurgliemeži Siltajās jūrās mītoši gliemeži no kuru gļotu dziedzeriem mantijas dobuma sieniņā izdalās purpurs
Melica ciliata skropstainā pumpursmilga
košenile Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no šīm kukaiņu sugām; karmīns
karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām
karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela
karmīnsarkans Spilgti sarkans, purpursarkans
drātstārps Sprakšķu kāpurs ("Elateridae")
cērmulis Sprakšķu kāpurs jeb drātstārps ("Elateridae")
cemeris Tārps, kāpurs
ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles
Upurkalns Upursalas pilskalns Aglonas pagastā, Cirīša ezera Upursalā
biešu gaišais smecernieks vabole 7-11 mm garumā, kuras ķermeņa virspusi klāj biezi balti vai dzelteni matiņi, kāpurs stipri bojā cukurbietes
lapas pumpurs veģetatīvais pumpurs
miracīdijs viena no sūcējtārpu kāpurstadijām
snaudošais pumpurs viens no pumpuriem, kuri paliek miera stāvoklī un izplaukst tikai tad, kad virs tiem esošie pumpuri vai galotnes pumpuri ir gājuši bojā; snaudpumpurs
Melica uniflora vienzieda pumpursmilga
svinaugi Zālējāda kopziedlapju divdīglapju augu dzimta, šaurām apakšrozetes lapām, rožsārtiem vai purpursarkaniem ziediem, sausām vīkallapām; plumbaginaceae
planula Zarndobumaiņu kāpurstadija, kad kāpurs veidojas no apaugļotas olas līdz pārvēršas par polipu
zīdvērpējs Zīdtauriņa (2) kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā
zīdkāpurs Zīdtauriņa kāpurs
ģeneratīvais pumpurs zieda vai ziedkopas aizmetnis; ziedpumpurs
interkalārā ziedkopa ziedkopa, kas atrodas uz galvenās vasas, bet galotnes pumpurs turpina veģetatīvo augšanu (dažām miršu sugām)
butons Ziedpumpurs
punka ziedu pumpurs
kardināls žubīšu dzimtas dziedātājputniņš ar purpursarkanām spalvām; sastopams Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa purs.