Paplašinātā meklēšana
Meklējam purs.
Atrasts vārdos (98):
- purs:1
- pursa:1
- apurs:1
- spurs:1
- upurs:1
- pursis:1
- pursīt:1
- pursla:1
- čupurs:2
- čupurs:1
- dupurs:1
- kapurs:1
- kāpurs:1
- kupurs:4
- kupurs:2
- kupurs:1
- kupurs:3
- ķepurs:1
- ķēpurs:1
- ķipurs:1
- lepurs:1
- lēpurs:1
- lupurs:1
- ļēpurs:1
- pupurs:1
- šāpurs:1
- šēpurs:1
- zupurs:1
- žāpurs:1
- žāpurs:2
- žepurs:1
- žēpurs:1
- župurs:1
- žūpurs:1
- purskāt:1
- purslas:1
- purslāt:1
- purslis:1
- cumpurs:1
- dumpurs:1
- dzīpurs:1
- klupurs:1
- knupurs:1
- kvēpurs:1
- lampurs:1
- lempurs:1
- lompurs:1
- lumpurs:1
- ļempurs:1
- ļompurs:1
- pempurs:1
- pompurs:1
- pumpurs:2
- pumpurs:1
- purpurs:1
- sempurs:1
- stapurs:1
- stupurs:1
- svāpurs:1
- svēpurs:1
- žampurs:1
- Kapurso:1
- purslīgs:1
- brīvpurs:1
- dzijpurs:1
- stampurs:1
- stempurs:1
- stumpurs:1
- spurslas:1
- spurslāt:1
- Upursala:1
- pursliķis:1
- Jomkipurs:1
- Kristpurs:1
- zīdkāpurs:1
- izpurslāt:1
- purslāties:1
- purstaklis:1
- potpumpurs:1
- apspurslāt:1
- govpursnas:1
- piepurslāt:1
- Pumpursala:1
- spursaukla:1
- spurstiķis:1
- špurstiķis:1
- upursvētki:1
- uzspurslāt:1
- virspursla:1
- dīgļpumpurs:1
- ziedpumpurs:1
- purpursārts:1
- snaudpumpurs:1
- pumpursīpols:1
- pumpursmilga:1
- purpursarkans:1
- bromkrezolpurpurs:1
- purpursērbaktērijas:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (175):
- Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
- tīkltārps Ābeļu kaitēklis, tīklkodes kāpurs.
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs.
- inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu.
- Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs).
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- amblistoma Astaino abinieku dzimta, kas dzīvo Amerikā, kāpurstadijā - aksolotls; šīs dzimtas pārstāvis.
- galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā
- vairsīpoli Augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā.
- kurkulis Bezastaino abinieku kāpurs.
- ķirmenis Bišu kāpurs.
- vijeņzieži Brīvziedlapjiem piederīga zālējāda divdīgļlapaugu dzimta, ziedi ar divkāršu apziedni (kausiņu un vainadziņu), purpursarkani, ziedlapas vienādas, vainadziņš kārtns.
- peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds.
- mureksīds C8H8N6O6, purpurskābes amonija sāls; lieto par indikatoru kompleksometriskajā titrēšanā ar B trilonu; agrāk lietots par krāsvielu.
- Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
- nauplijs Daudzu vēžu planktonisks kāpurs.
- trohofora Dažu posmtārpu un gliemju kāpurs.
- metacerkārijs Dažu trematožu kāpurs.
- kāpuriņš Dem. --> kāpurs.
- pupurtiņš Dem. --> pupurs; maza drusciņa.
- sparganoze Difilobotrīdu kāpurstadijas parazitēšana zemādas audos un dažādos orgānos.
- plumula Dīgļpumpurs - sēklas dīgļa sastāvdaļa, vasas aizmetnis.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- ķirķis Divspārnu un citu kukaiņu kāpurs, kad tie vēl ir mazs un bez kājām.
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
- glohīdija Dižgliemeņu un pērļgliemeņu dzimtas gliemeņu kāpurs.
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
- knikšķis Drātstārps, sprakšķu kāpurs.
- kūters Dundura kūniņa, kāpurs.
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
- bakteriopurpurīns Gaiši purpursarkans pigments, ko producē dažas baktēriju sugas.
- koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss.
- Upursalas pilskalns ir Upursalas rietumu puses pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - 17 m, plakums - ovāls 32 x 18 m, lēzenākajā ziemeļu galā izveidotas 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- kāpuris Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs.
- kāpurs Izcilnis govs ādā, ko veido dunduru kāpurs.
- pluteus Jūras ežu un ofiūru kāpurs.
- kāposttārps Kāpostu balteņa kāpurs.
- cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav.
- kāpe Kāpurs (parasti uz kāpostu lapām).
- ķirmenis Kāpurs ābolos, kokā.
- nieburs Kāpurs govs mugurā; nīburs.
- nīburs Kāpurs govs mugurā.
- ķirmelis Kāpurs, anksters.
- kokēdis Kāpurs, kas grauž koksni.
- liemēzis Kāpurs, kas rudenī ēd rudzu graudus.
- kūtars Kāpurs, kukaiņu kūniņa, dundura kāpurs.
- cirmis Kāpurs, tārps, ērce.
- cirmens Kāpurs; cirmenis.
- cirmene Kāpurs; cirmis.
- cirmiņš Kāpurs; cirmis.
- cirmulis Kāpurs; cirmis.
- bugars Kāpurs.
- kāpars Kāpurs.
- kāpure Kāpurs.
- kāpuris Kāpurs.
- svāpurs Kāpurs.
- kodzis Kode; kāpurs.
- lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu
- Kristu purvs Kristpurs Valdgales pagastā.
- pērša krūklis krūkļu suga ("Frangula purshiana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- tārps Kukaiņu tārpveida kāpurs.
- ķikuris Kukaiņu, sevišķi odu kāpurs.
- ķikurs Kukaiņu, sevišķi odu kāpurs.
- rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
- kriptons ķīmiskais elements Kr, atomnupurs 36, atommasa 83,80, cēlgāze
- kūtaris Lopu dunduru kāpurs; anksteris.
- kūturis Lopu dunduru kāpurs; kūtars.
- lumpris Lumpurs.
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
- auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
- punduris Makstenes kāpurs.
- ūdenstārps Maksteņu kāpurs.
- naktstārps Makšķerēšanā par ēsmu izmantojams kāpurs, tārps.
- Sarcodon imbricatum medene jeb vēršmēle, pursla, vanadzene, adateņu dzimtas suga
- kūna Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kūnis Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kūns Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- onkosfēra Mikroskopisks daudzu lenteņu kāpurs.
- Nagpūra Nāgpurs, pilsēta Indijas vidienē.
- ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem.
- spīkstulēns Nēģu kāpurs.
- Melica nutans nokarenā pumpursmilga
- nigliņš Ņurņiks, nēģu kāpurs.
- pīckaris Ņurņiks, nēģu kāpurs.
- pīckars Ņurņiks, nēģu kāpurs.
- cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga.
- dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā.
- plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs
- Kapurso Pilsēta Itālijā ("Capurso"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- cerkārijs Plakantārpu attīstības stadija (kāpurs).
- potējamais materiāls potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs); potmateriāls
- potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs).
- starppote Potzars, potpumpurs, ko ievieto potcelma un pumpura vairodziņa starpā.
- pote Potzars, potpumpurs.
- kortūza Prīmulu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, zied maijā, jūnijā purpursarkaniem ziediem čemuros.
- gemma pumpurs
- pupuris pumpurs
- pupurs Pumpurs (1).
- vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai.
- rumba pumpurs pēc tam, kad zieds ir nokritis
- veģetatīvais pumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; lapas pumpurs
- snaudpumpurs pumpurs, kas plaukst tad, ja virs tā esošie pumpuri vai galotnes pumpurs gājis bojā; snaudošais pumpurs
- papildu pumpurs pumpurs, kas var rasties jebkurā auga orgāna vietā
- poguļa Pumpurs, mezgls liniem u. c. augiem.
- ziedpumpurs pumpurs, no kura attīstās zieds; ģeneratīvais pumpurs
- brods Pumpurs.
- iepumpurojums Pumpurs.
- pipars Pumpurs.
- pumpuris Pumpurs.
- jele Pumpursīpolu lilija ("Lilium bulbiferum").
- melica Pumpursmilgas.
- skropstainā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica ciliata")
- nokarenā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica mutans"), kas sastopama arī Latvijā
- vienzieda pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica uniflora")
- ņuņņas Purns, purslas; deguns, ģīmis, seja.
- spurslas Purns, purslas.
- porfira Purpura akmens, no kura iegūst skaistu sarkanu krāsu; arī pati šī krāsa, purpurs.
- Echinacea purpurea purpursarkanā ehinācija
- Eupatorium purpureum purpursarkanā krastkaņepe
- Scabiosa atropurpurea purpursarkanā skabioza
- Filipendula purpurea purpursarkanā vīgrieze
- Linaria purpurea purpursarkanā vīrcele
- Allium atropurpureum purpursarkanais sīpols
- Cytisus purpureus purpursarkanais slotzaris
- bakteriorodopsīns Purpursarkans, rodopsīnam līdzīgs, retinolu saturošs pigments, kas pārveido saules enerģiju elektroķīmiskajā enerģijā.
- ectothiorhodospiraceae Purpursērbaktēriju dzimta, kas sēru izdala ārpus šūnām.
- chromatium Purpursērbaktēriju dzimtas "Chromatiaceae" ģints, ovālas vai nūjiņveidīgas baktērijas ar polārām viciņā.
- ectothiorhodospira Purpursērbaktēriju dzimtas "Ectohiorhodospiraceae" ģints.
- lamprocystis Purpursērbaktēriju ģints.
- thiocapsa Purpursērbaktēriju ģints.
- thiocystis Purpursērbaktēriju ģints.
- thiopedia Purpursērbaktēriju ģints.
- thioploca Purpursērbaktēriju ģints.
- thiospirillum Purpursērbaktēriju ģints.
- purksnas purslas
- purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli
- finna Pūšļveida formas kāpurs (lenteņiem).
- robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā.
- aizmeties Sācis dīgt, attīstīties (parasti pumpurs, aizmetnis).
- Trombicula zachvatkini sārtērces kāpurs
- sārtērces kāpurs sārtērču dzimtas sugas "Trombicula zachvatkini" kāpurstadija
- paucka Sēklas pumpurs (nogatavojusies āboliņa galviņa vai kaņepe, kuŗai sēklas nebirst laukā).
- Šunahšepa senindiešu mitoloģijā - gudrais un upurēšanas lietpratējs, kurš pats tika nolemts upurēšanai, bet ar lūgšanām atbrīvojās no upurstaba
- sarkanjoslu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena sanguinolenta"), kuras piensula ir purpursarkana
- purpurgliemeži Siltajās jūrās mītoši gliemeži no kuru gļotu dziedzeriem mantijas dobuma sieniņā izdalās purpurs.
- Melica ciliata skropstainā pumpursmilga
- košenile Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no šīm kukaiņu sugām; karmīns.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām.
- karmīns Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela.
- karmīnsarkans Spilgti sarkans, purpursarkans.
- drātstārps Sprakšķu kāpurs ("Elateridae").
- cērmulis Sprakšķu kāpurs jeb drātstārps ("Elateridae").
- cemeris Tārps, kāpurs.
- ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles
- Upurkalns Upursalas pilskalns Aglonas pagastā, Cirīša ezera Upursalā.
- biešu gaišais smecernieks vabole 7-11 mm garumā, kuras ķermeņa virspusi klāj biezi balti vai dzelteni matiņi, kāpurs stipri bojā cukurbietes
- lapas pumpurs veģetatīvais pumpurs
- miracīdijs Viena no sūcējtārpu kāpurstadijām.
- snaudošais pumpurs viens no pumpuriem, kuri paliek miera stāvoklī un izplaukst tikai tad, kad virs tiem esošie pumpuri vai galotnes pumpuri ir gājuši bojā; snaudpumpurs
- Melica uniflora vienzieda pumpursmilga
- svinaugi Zālējāda kopziedlapju divdīglapju augu dzimta, šaurām apakšrozetes lapām, rožsārtiem vai purpursarkaniem ziediem, sausām vīkallapām; plumbaginaceae.
- planula Zarndobumaiņu kāpurstadija, kad kāpurs veidojas no apaugļotas olas līdz pārvēršas par polipu.
- zīdvērpējs Zīdtauriņa (2) kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
- zīdkāpurs Zīdtauriņa kāpurs.
- ģeneratīvais pumpurs zieda vai ziedkopas aizmetnis; ziedpumpurs
- interkalārā ziedkopa ziedkopa, kas atrodas uz galvenās vasas, bet galotnes pumpurs turpina veģetatīvo augšanu (dažām miršu sugām)
- butons Ziedpumpurs.
- punka ziedu pumpurs
- kardināls žubīšu dzimtas dziedātājputniņš ar purpursarkanām spalvām; sastopams Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā
Citās vārdnīcās nav šķirkļa purs.