Paplašinātā meklēšana
Meklējam puļi.
Atrasts vārdos (47):
- puļi:1
- puļi:2
- puļiķ:1
- Opuļi:1
- ķepuļi:1
- ķēpuļi:1
- papuļi:1
- Papuļi:1
- Pāpuļi:1
- rāpuļi:1
- rēpuļi:1
- sapuļi:1
- sāpuļi:1
- sīpuļi:1
- šūpuļi:1
- tipuļi:1
- spuļiķ:1
- cērpuļi:2
- cērpuļi:1
- cirpuļi:2
- cirpuļi:1
- čirpuļi:1
- karpuļi:1
- kompuļi:1
- krēpuļi:1
- ķērpuļi:1
- parpuļi:1
- pimpuļi:1
- purpuļi:1
- Raipuļi:1
- raupuļi:1
- Stapuļi:1
- šerpuļi:1
- terpuļi:1
- tirpuļi:1
- virpuļi:1
- Vurpuļi:1
- treipuļi:1
- apuļināt:1
- propuļiķ:1
- urpuļiem:1
- streipuļi:1
- apuļināts:1
- perepuļiķ:1
- zvērrāpuļi:1
- vipuļitsja:1
- virpuļvirpuļiem:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (92):
- aukstasiņi Aukstasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru temperatūra mainās līdz ar apkārtējo temperatūru (zivis, abinieki, rāpuļi).
- Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants.
- Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
- rupulieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
- rupuļnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
- jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas.
- mirkšķināmā plēve caurspīdīga acu aizsargplēve, gk. rāpuļiem un putniem.
- cērpuļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
- cirpšļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
- deideru Deideru deideriem - klūpot, krītot; streipuļu streipuļiem.
- tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī; tirpuļi.
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas.
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi.
- glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu.
- jūras balss infraskaņa, kas rodas stiprā vējā jūras virspusē, veidojoties vēja virpuļiem aiz viļņu mugurām.
- taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- mozazauri Izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti; tie dzīvoja un izmira krīta periodā.
- varažāt Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem.
- varažot Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem.
- dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu) - par putniem, dažiem rāpuļiem, gliemjiem, posmkājiem, tārpiem.
- pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
- deideru deideriski klūpot, krītot; streipuļu streipuļiem.
- tilozaurs Krīta perioda dinozaurs, viens no lielākajiem ūdenī dzivojošajiem rāpuļiem, garums - 15 m, pārtika no citiem rāpuļiem un haizivīm.
- aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
- aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4).
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem).
- snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
- Stapuli Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
- atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem); lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem).
- ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- atlocīties Lokoties atlīst (parasti par rāpuļiem, tārpiem).
- aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem).
- Opoļi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" kļūdains nosaukuma variants.
- Opuli Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Opuļi" nosaukums latgaliski.
- Vurpuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vurpuļi" nosaukums latgaliski.
- allantoiss Maisiņveidīga dīgļa piedeva rāpuļiem, putniem un zīdītājiem ar kuras palīdzību dīglis iegūst skābekli elpošanai; vēlāk tā daļa pārveidojas par urīnvadu un pūsli.
- Stapuli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski.
- pitonomorfi Mozazauri - izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti, dzīvoja krīta periodā.
- žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
- ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
- četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
- ola No organismiem ārējā vidē izvadīta olšūna ar ārējiem apvalkiem (tārpiem, gliemjiem, kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un dējējzīdītājiem).
- laupata Nomestā vecā āda (dažiem rāpuļiem).
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
- pythonomorpha Pitonveidīgie rāpuļi.
- zvīņa Plakans ādas veidojums dzīvniekiem, gk. zivīm, arī rāpuļiem un dažām zīdītāju sugām; zvīņas.
- aukstasiņu dzīvnieki poikilotermi - dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru , kura mainās atkarībā no vides temperatūras (rāpuļi, abinieki, zivis, apaļmutnieki un visi bezmugurkaulnieki).
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- polzāt Rāpot (parasti par rāpuļiem).
- reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu.
- rāpulis Rāpuļi.
- reptilia Rāpuļi.
- bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga.
- purvbruņurupucis Rāpuļu sugas bruņurupuču kārtas dzimta ("Emydidae"), nelieli rāpuļi (bruņas garums - 10-75 cm), mīt gk. ūdeņos, 25 ģintis, \~80 sugu, Latvijā 1 suga.
- muskuļsporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Sarcocystis"), vienšūņi, kas zīdītājiem (retāk cilvēkam), putniem un rāpuļiem ierosina invāzijas slimību sarkosporidiozi; Latvijā konstatētas 3 sugas.
- bezvirpuļa (potenciāla) plūsma šķidruma vai gāzes plūsma bez virpuļiem ātruma laukā.
- zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (1) - parasti par zivīm, rāpuļiem, to ķermeņa daļām.
- laminārs Tāds, kas noris paralēlos slāņos bez virpuļiem (parasti par šķidruma vai gāzes kustību).
- virpulīgs Tāds, kur ir virpuļi (1), tāds, kas rada virpuļus (1); virpuļains (1).
- virpuļains Tāds, kur ir virpuļi (1); tāds, kas rada virpuļus (1).
- čuži Tārpi, rāpuļi.
- kukaiņēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir kukaiņi (piemēram, par sikspārņiem, putniem, rāpuļiem).
- paleozojs trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma, pirms 570-230 miljoniem gadu, attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi, iedalās 6 periodos: kembrijs, ordoviks, silūrs, devons, karbons, perms.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem); lodāt (1).
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis.
- arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu.
- ajolots Viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka.
- virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; veidojas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsmai un iesūc dažādus priekšmetus un ūdeni; tornādo; smerčs.
- līst Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar lēnām kāju kustībām (par dažiem rāpuļiem, piemēram, bruņurupučiem); virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem).
- akrodonts zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
- akrodonta zobi zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
- herpetoloģija zooloģijas nozare par rāpuļiem un abiniekiem.
- terapsīdi Zvērrāpuļi - izmirusi sinapsīdu apakšklases rāpuļu kārta, atzarojusies no kotilozauru celma paleozojā, karbona beigās; tipiski sauszemes dzīvnieki, izmiruši mezozojā, triasa periodā.
- zvērveidīgie Zvērrāpuļi.
- squamata Zvīņrāpuļi.
- čūskveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dažāda lieluma rāpuļi ar pagarinātu ķermeni \~2700 sugu, Latvijā sastopamas 3 sugas; čūskas.
- hameleonveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, 4-50 cm gari rāpuļi, kas piemērojušies gk. dzīvei kokos, spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, Āfrikā un D-Eiropā.
- ķirzakveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārtas no 3,5 cm līdz 3 m gari rāpuļi, 20 dzimtu (nozīmīgākās - gekonu, čūskķirzaku, iguānu, agāmu, scinku, ķirzaku, glodeņu, varami, indesķirzaku dzimta), 350 ģinšu, \~3500 sugu; Latvijā 2 dzimtas, 2 ģintis, 3 sugas.
- gekoni Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Gekkonidae"), 11 sugas, sīki un nelieli rāpuļi (garums - 3,5-30 cm), mazliet saplacinātu ķermeni; spēj pārvietoties pa vertikālām virsmām, dzīvo gk. tropos un subtropos, retāk mērenajās joslās, 70-80 ģinšu, 600-700 sugu.
- zvīņojums Zvīņu (1) kopums (parasti zivīm, rāpuļiem, to ķermeņa daļām).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa puļi.