Paplašinātā meklēšana
Meklējam ponis.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (92):
- taloms [laponis]{s:2835}
- kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
- Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs
- pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
- artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
- stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints
- telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
- teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
- kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
- Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm"
- kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu
- ektokarpas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, gk. jūrās, laponis pavedienveidīgs, zarains, šūnās 1 vai vairāki hromatofori
- kutlērijas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, laponis plakans, daivains, līdz 15 cm augsts, siltajās jūrās
- neapoliešu skola daudzi komponisti 17. gs. beigās Neapolē kompozīcijā novērsās no florenciešu pasāktā "reprezentatīvā stila", pievēršot vairāk vērības noapaļotām ārijām un atstājot novārtā rečitatīvu izstrādāšanu starp ārijām
- popurrijs Dažādu komponistu populārāko motīvu sakopojums vienā gabalā
- dodekafoniķis Dodekafonists - komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi
- vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- heterosifoni Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterosiphonophyceae"), mikroskopiskas pavedienveida vai lodveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās
- romaneska Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti
- dziesminieks Dziesmu komponists
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā
- Adāns Ādolfs Šarls franču komponists, veicinājis franču romantiskā baleta (_Žizele_, 1841. g. iestudējums, _Korsārs_,1856. g. iestudējums) izaugsmi; komponējis arī operas
- caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus
- furcellārija Gigartīnu rindas sārtaļģu ģints ("Furcellaria"), 10-20 cm garš, cilindrisks, dihtomiski zarots, tumšsarkans laponis, aug jūrās uz akmeņiem 1-20 m dziļumā; izmanto agara iegūšanai
- skaņu meistars izcils komponists
- skaņrade Komponista daiļrade, jaunrade
- intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums
- skaņradis Komponists
- dodekafonists Komponists, kas komponē ar dodekafonijas metodi
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem
- šlāgerkomponists Komponists, kas sacer šlāgeru mūziku
- modernists Komponists, kura daiļradē izpaužas modernisms (2)
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas
- liriķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgs lirisms (2)
- KS Komponistu savienība
- kolāža Kompozicionāls paņēmiens, kura pamatā ir cita komponista skaņdarba (arī paša autora agrāk sarakstīta skaņdarba) fragmentu izmantošana samērā mehāniskā savienojumā
- nokaisītā ksantoparmēlija ksantoparmēliju suga ("Xanthoparmelia conspersa"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug mežos, mežmalās gaišākās vietās uz laukakmeņiem, laponis dzeltenzaļš, tā virspusē daudz koraļļveida izīdiju
- heteromērisks laponis ķērpju laponis, kurā aļģes novietotas vienā slānī
- lapoņi Laponis
- LKS Latvijas Komponistu savienība
- zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama
- muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piemēram, izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku
- daiļradis Mākslinieks (rakstnieks, retāk komponists, gleznotājs)
- olīvzaļā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia olivacea"), kas sastopama bieži uz kokiem, laponis ar labi attīstītiem apotēcijiem
- minnesdziedoņi Minnesdziesmas sacerētāji - dziesminieki; reizē dzejnieki un savas dzejas komponisti
- virdžinālists Mūziķis, kas spēlē virdžinālu; komponists, kas sacer mūziku virdžinālam
- mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
- caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
- cerāmija Sārtaļģu florideju klases rinda ("Ceramiales"), augstāk attīstītās sārtaļģes, tumšsarkans zarots, plātņveida, plakans vai pavedienveida laponis, 4 dzimtas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 8 sugas
- hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas
- gigartīna Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Gigartinales"), aļģēm laponis dzudzslāņains, biežāk plātņveidīgs, cilindrisks, pavedienveidīgs, dihotomiski vai vienkārši zarots, 900 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas
- batrahosperma Sārtaļģu nodalījuma nemalionu rindas ģints ("Batrachospermum"), laponis ir makroskopisks (līdz 40 cm garš), gļotains, parasti bagātīgi zarots, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- opuss savienojumā ar kārtas numuru lieto, lai apzīmētu komponista norādīto skaņdarba vai skaņdarbu grupas hronoloģisko secību viņa daiļradē
- popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības
- kompozitors Skaņdarbu sacerētājs; komponists
- CISAC Starptautiskā Autoru un komponistu biedrību konfederācija (franču "Confederation Internationale des Socieetes d'Auteurs et Compositeurs")
- beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
- botrīdija šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kladofora šīs dzimtas ģints ("Cladophora"), laponis zarains, sastāv no lielām daudzkodolu šūnām, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- kalīcijas šīs rindas dzimta ("Caliciaceae"), vienveidīgs graudveida vai pulverveida dažādas krāsas laponis, augļķermeņi - tumšbrūni vai melni apotēciji, 17 ģinšu, 214 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu
- ulotriha šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu
- tiepons Tieponis
- evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- īsmatainā usneja usneju suga ("Usnea hirta"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tai ir īss krūmveida laponis, uz kura virsmas ir bedrītes, kā arī sorēdijas
- telīdija Verukāriju dzimtas ģints ("Thelidium"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs laponis, 120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, tās reti sastopamas, atrastas gk. Daugavas ielejā uz klintīm
- pellijas Vienmājas vai divmāju augi, sūnas, parasti aug lielās audzēs, laponis zarots, daudzkārtains, tā malas plānas, viļņainas vai lēverainas, vidusdaļa biezāka; Latvijā konstatētas 3 sugas
- harmonika Visu harmonisko izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopsumma kādā skaņdarbā vai kāda komponista skaņdarbos vispār
- hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis
- sifonoklada Zaļaļģu nodalījuma rinda ("Siphonocladales"), laponis pavedienveidīgs, zarots vai lodveidīgs, šūnās daudz kodolu, raksturīga izomorfiskā paaudžu maiņa, 6 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- sifonaļģes Zaļaļģu nodalījuma rinda, laponis cauruļveidīgs vai lodveidīgs, bez šķērssienām, protoplastā daudz kodolu un diskveida hromatoforu, vairojas veģetatīvi; briopsīdu rinda
- acetabulārija Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas ģints ("Acetabularia"), laponis atgādina 0,4-20 cm augstu cepurīšu sēņu augļķermeni
- briopsīda Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Bryopsidales"), laponis cauruļveidīgs (garums - līdz 1 m), 7 dzimtas, 30 ģintis, \~400 sugu; sifonaļģe
- lapoņaugi Zemākie augi, kuru veģetatīvais ķermenis ir laponis
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ponis.