iztaponis
iztaponis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iztaponis | iztapoņi |
| Ģen. | iztapoņa | iztapoņu |
| Dat. | iztaponim | iztapoņiem |
| Akuz. | iztaponi | iztapoņus |
| Lok. | iztaponī | iztapoņos |
iztapone sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iztapone | iztapones |
| Ģen. | iztapones | iztapoņu |
| Dat. | iztaponei | iztaponēm |
| Akuz. | iztaponi | iztapones |
| Lok. | iztaponē | iztaponēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs , iztapoņi
- Taču tauta pati vainīga, ka ļauj tādiem iztapoņiem vadīt valsti.
- Nez vai viņam šī neveselīgā virzība uz ziņotāju un iztapoņu garu būtu pieņemama...
- Sabiedrība nevēlētos, ka amatu dalītāji krēsla mīkstumā iefīrē politisko izrakteni vai iztapoņu.
- Viņai apkārt grozījās daudz lišķu un iztapoņu, attiecībās bija daudz falšuma un liekulības.