iztapt
iztapt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztopu | iztopam | iztapu | iztapām | iztapšu | iztapsim |
| 2. pers. | iztopi | iztopat | iztapi | iztapāt | iztapsi | iztapsiet, iztapsit |
| 3. pers. | iztop | iztapa | iztaps | |||
Pavēles izteiksme: iztopi (vsk. 2. pers.), iztopiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztopot (tag.), iztapšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztaptu
Vajadzības izteiksme: jāiztop
1.Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
1.1.lieto: pareti Izturēties, rīkoties atbilstoši (piemēram, kāda prasībām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nelīdz izsūtāmā Trankela centieni pakalpot, aptecēt, iztapt nelaimīgajam neveiksminiekam.
- Nē, tas nebija teikts tāpēc, lai iztaptu mammai.
- Laiks neiztop pat laika pareģiem — dara pēc sava prāta...
- Tomēr empāts paliek empāts, un diezin vai tipiskas Zivis atļausies iztapt sev.
- Tā ļauj pastāvēt astoņām citām partijām, taču tās iztop valdošās partijas interesēm.