iztapnieks
iztapnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa; lieto: retiLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | iztapnieks | iztapnieki |
Ģen. | iztapnieka | iztapnieku |
Dat. | iztapniekam | iztapniekiem |
Akuz. | iztapnieku | iztapniekus |
Lok. | iztapniekā | iztapniekos |
iztapniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | iztapniece | iztapnieces |
Ģen. | iztapnieces | iztapnieču |
Dat. | iztapniecei | iztapniecēm |
Akuz. | iztapnieci | iztapnieces |
Lok. | iztapniecē | iztapniecēs |
Avoti: LLVV