Paplašinātā meklēšana
Meklējam plaknes.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (116):
- kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai.
- pirheliometrs Aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes.
- gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- kompleksa skaitļa arguments atbilstošā kompleksās plaknes punkta rādiusvektora leņķis ϕ ar reālo asi (0≤ϕ<2π).
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- oreljefs Augstcilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes vairāk nekā par pusi no sava biezuma.
- kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa.
- puscilnis Cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma.
- plakancilnis Cilnis, kurā veidojums placināti paceļas virs pamatplaknes.
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
- oktaedrs daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis.
- četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes.
- tetraedrs daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
- divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes.
- pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
- piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes.
- sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
- dekaedrs Desmitskaldnis; ķermenis, ko ierobežo desmit plaknes.
- diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī.
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- levorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana pa kreisi.
- magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts.
- Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā.
- Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas.
- riņķis ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli; [aplis]{s:458}
- zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass.
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
- polarimetrs iekārta, ar ko mērī gaismas polarizācijas plaknes pagrieziena leņķi.
- aksiometrs Instruments dažos ģeodēzijas aparātos, ar kuru mērī aparāta ass attālumu (novirzi) no sākumplaknes.
- perspektīvas kontroles fotoobjektīvs īpašas konstrukcijas fotoobjektīvs, kurā var mainīt optiskās ass stāvokli pret gaismjutīgā materiāla plakni, proti, kontrolēt perspektīvas deformāciju, kas rodas, ja uzņemamā objekta un filmas plaknes nav paralēlas.
- ekstrūzija Izspiešana, izvilkšana; izspiešanās, piem., zoba izspiešanās uz āru no sakodiena plaknes.
- epīra Kādas figūras projekciju rasējums plaknē, kas iegūts, savietojot projekciju plaknes.
- singulārs punkts Kompleksās plaknes punkts, kurā dotā funkcija nav analītiska.
- topogrāfiskā diagramma komplekso skaitļu plaknes punktu kopums, kas attēlo sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes atbilstošo punktu potenciālus.
- klotoīda Kornī spirāle - plaknes līkne, kuras liekums aug proporcionāli loka garumam.
- satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
- Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies.
- cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
- virsotnes leņķis leņķis starp divu griezējasmens nogriežņu projekcijām uz pamatplaknes.
- spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem.
- ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli).
- mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
- locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
- (iz)locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
- pantogrāfs Mehāniska ierīce līdzīgu plaknes figūru zīmēšanai.
- liekums Mērs plaknes līknes atvirzei no pieskares pieskaršanās punkta apkārtnē, kas ir apgriezti proporcionāls attiecīgā riņķa rādiusam.
- polarimetrija Metode vielu identificēšanai, izmantojot gaismas polarizācijas plaknes griešanu.
- simetrijas elementi nosacīti ģeometriski palīgtēli (plaknes, asis, centrs), ar kuru palīdzību raksturo kristālu.
- kardioīda Noslēgta plaknes līkne, kas pēc formas līdzīga sirds kontūrai.
- optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā.
- pusdienas līnija novērotāja meridiāna plaknes un horizonta plaknes šķelšanās līnija.
- totalrefleksija Optiska parādība, ka gaisma pilnībā atstarojas no divu virsmu robežplaknes optiski blīvākajā vidē.
- projekcija optiskas sistēmas veidots priekšmeta attēls uz plaknes.
- saharimetrija Optiski aktīvu šķīdumu (gk. cukuru) koncentrācijas noteikšanas metode, kas balstās uz polarizācijas plaknes griešanas leņķa mērījumiem.
- bikvarcs Optisks instruments polarizācijas plaknes noteikšanai, kas sastāv no divām kvarca pusripām.
- konika Otrās kārtas līnija, t. i., plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir 2. pakāpes algebrisks vienādojums (piem., elipse, parabola, hiperbola).
- izrāvums Padziļinājums visas zāģmateriāla vai detaļas apstrādājamās virsmas platumā, kas rodas, tos frēzējot dziļāk par frēzēšanas plaknes virsmu.
- paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt.
- anemoklinogrāfs Pašrakstītāja ierīce, kas reģistrē vēja nolieci pie horizonta plaknes.
- zīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> zīmēt (1); attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu.
- konforms attēlojums plaknes attēlojums sevī, kas saglabā leņķus starp visām līnijām (piem., līdzības transformācija).
- plaknes kvadrants plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- polārās koordinātas plaknes koordinātu sistēma, kurā punkta M (r, φ) stāvokli raksturo ar tā rādiusvektora OM garumu r un nogriežņa OM leņķi φ ar fiksētu staru OA (polāro asi).
- rumbs plaknes leņķa ārpussistēmas mērvienība - 1/32 daļa (jūras navigācijā) vai 1/16 daļa (meteoroloģijā) no horizonta riņķa līnijas.
- strēķis plaknes leņķa ārpussistēmas mērvienība (11,25 grādi jeb 11 grādi un 15 minūtes), kas ir 1/32 daļa no horizonta riņķa līnijas, virziens (no novērotāja) uz horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm.
- radiāns plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 radiāns ir leņķis starp diviem riņķa līnijas rādiusiem, kuru ietvertā loka garums ir vienāds ar rādiusu; 1 rad = 180⁰/π ≈ 57⁰ 17' 44,8".
- Arhimēda spirāle plaknes līkne, ko iegūst, punktam vienmērīgi kustoties pa staru, kas vienmērīgi rotē ap savu sākumpunktu.
- algebriska līkne plaknes līkne, kuras vienādojumā F ir polinoms ar reāliem koeficientiem.
- kubiskā parabola plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir y=ax^3^.
- pārliekuma punkts plaknes līknes punkts, kurā mainās tās izliekuma virziens un pieskare krusto līkni.
- afīna transformācija plaknes vai telpas lineāra transformācija, kas katru taisni pārveido taisnē.
- pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi.
- dekstrorotācija Polarizācijas plaknes rotācija pa labi.
- cirkumpolarizācija Polarizētas gaismas polarizācijas plaknes rotācija pa labi vai pa kreisi.
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
- iztaisnošana Process, kas slīpi uzņemtu fotogrāfiju projicē uz horizontālas plaknes.
- arhivolta Profilēta vai ornamentēta arkas loka ārējā vai iekšējā virsma, kas izdala arku no sienas plaknes.
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
- mecoreljefs Puscilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma.
- rad Radiāns (plaknes leņķa mērvienība).
- šķērsšķēlums Rasēšanā - plaknes figūra, kas rodas, šķēlējplaknei šķeļot ko šķērsvirzienā.
- apgabals Sakarīga vaļēja plaknes vai telpas punktu kopa.
- derivācija Sāniska (lodes, šāviņa) novirzīšanās no šaušanas plaknes (to) griešanās virzienā.
- daudzplakņu savienojumā "daudzplakņu kakts": telpas daļa, ko ierobežo vairākas plaknes, kurām ir kopējs punkts.
- heptaedrs Septiņskaldnis, daudzskaldnis, ko ierobežo septiņas plaknes.
- laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
- cilnis Skulpturāla tēla veidojums uz plaknes.
- reljefs Skulpturāls veidojums uz plaknes; cilnis.
- riņķa līnija slēgta plaknes līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā r (r - riņķa līnijas rādiuss) no fiksēta punkta - riņķa līnijas centra; riņķa līnijas garums ir 2πr.
- spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums.
- homoloģija Tāda plaknes punktu transformācija, kad taisnes tiek transformētas par taisnēm, turklāt eksistē tikai viens nemainīgs punkts, ko sauc par homoloģijas centru, un tikai viena nemainīga taisne, ko sauc par homoloģijas asi.
- plakņveida Tāds, kam ir plaknes forma, veids.
- saspiests Tāds, kam kādas plaknes izmērs ir, parasti ievērojami, samazināts.
- slēgts Tāds, kas pilnīgi norobežo kādu plaknes, telpas daļu; tāds, kas ir pilnīgi norobežots (par plaknes, telpas daļu).
- simetrijas ass taisne, kas sadala plaknes figūru divās daļās, kas ir viena otras spoguļattēls, attiecībā pret šo taisni.
- vaļēja kopa taisnes, plaknes vai telpas punktu kopa, kas nesatur nevienu savu robežpunktu (piemēram, vaļējs intervāls (a, b)).
- glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
- oktants Telpas daļa, ko atdala trīs savstarpēji perpendikulāras plaknes (piem., koordinātu plaknes).
- kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts.
- redzeslauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce; redzes lauks.
- redzes lauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce.
- ūdenslīmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
- ūdens līmenis ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
- iegriezt pretvējā uzlūvēt, panākt jahtas diametrālās plaknes sakrišanu ar vēja virzienu.
- skaldņot Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot plaknes.
- pilnvējš Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes).
- vektoru lauks vektorfunkcijas vērtību kopa dotajā plaknes vai telpas apgabalā; vektoru lauka teorijā izmanto matemātisko analīzi.
- sānsvere vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa šķērsasi, kas vērsta labā spārna virzienā; sānsvere ir pozitīva, ja šķērsass atrodas zem horizontālās plaknes, negatīva – ja šķērsass atrodas virs horizontālās plaknes.
- redzespunkts Vieta, no kuras tiek uztverta telpas vai plaknes daļa; noteikta vieta telpā vai plaknē, ko uztver acs.
- rotācijas virsma virsma, ko iegūst, ja plaknes līnija (veidule) rotē ap asi, kas atrodas tai pašā plakne (piemēram, taisns riņķa cilindrs, sfēra).
- apekss ZMP orbītas punkts, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem no Zemes ekvatora plaknes.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa plaknes.