Paplašinātā meklēšana
Meklējam pieklājība.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (50):
- dekorums Ārēja pieklājība.
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem).
- pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām.
- aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
- būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
- biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma sociālismā, ko pievienoja personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā, lai aizvietotu "kungs".
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres; dot praktisku pieredzi.
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām; izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
- senhorita jaunkundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin neprecētu sievieti Brazīlijā_).
- māsters Jaunkungs (pieklājības forma, ko lieto kalpotāji, uzrunājot vai runājot par kunga nepilngadīgo dēlu); arī humoristiski.
- senhora kundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin sievieti Portugālē un precētu sievieti Brazīlijā_).
- pane Kundze; pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
- senhor kungs (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin vīrieti Portugālē un Brazīlijā_).
- monsieur kungs, pieklājības tituls katram pieaugušam vīrietim Francijā.
- bontons Labais tonis, pieklājība, smalka uzvešanās.
- atļauties lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu.
- gastrosofija Māksla baudīt no klāta galda ar gudrību, t. i. paturot vērā veselības, pieklājības un skaistuma prasības.
- hanuma Mūsdienās pieklājības forma - musulmaņu sievietes uzruna.
- impertinence Nepieklājība, rupjība, bezkaunība.
- šokings Nepieklājība; nepieklājīgi, piedauzīgi.
- neklājība Nepieklājība.
- nevietība Nepieklājīgums, nepieklājība.
- atļaut pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
- ļaut pieklājības forma, paziņojot par nodomu ko darīt.
- Uz redzi! pieklājības teiciens atsveicinoties; uz redzēšanos.
- Uz redzēšanos! pieklājības teiciens atsveicinoties.
- dievs gausin pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- dievs svētī pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- Paliec sveiks! pieklājības teiciens šķiroties.
- Ļoti patīkami! pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
- smalkais tonis pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
- slikts tonis pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.
- labais tonis pieklājības, uzvedības normu kopums
- aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
- piedauzība Rupja, aizskaroša nepieklājība.
- jēlums Rupjība, nepieklājība.
- formas pēc saka, ja ko veic, dara bez intereses, iedziļināšanās vai arī pieklājības dēļ.
- piedauzīgs Tāds (cilvēks), kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pārkāpj morāles principus, aizskar pieklājības jūtas.
- mīlīgs Tāds, kam nepiemīt skarbums, tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, pieklājība (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- godīgs Tāds, kam raksturīga laipnība, pieklājība.
- piedauzīgs Tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu).
- pieklājīgs Tāds, kas atbilst pieklājības normām; tāds, kurā izpaužas pieklājība.
- pieklājīgs Tāds, kas izturas atbilstoši pieklājības normām.
- neaptēsts Tāds, kas nav apguvis pieklājības normas, manieres; tāds, kas nav vēl ieguvis dzīves pieredzi.
- kulturāls Tāds, kurā izpaužas laipnība, pieklājība, labas manieres.
- nepieklājīgs Tāds, kurā izpaužas pieklājības normu neievērošana, pārkāpums.
- nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar pieklājības normām; tāds, kas aizskar, apvaino kādu.
- nepieklājīgums Vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepieklājība (1).
pieklājība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV