Paplašinātā meklēšana
Meklējam pelēks.
Atrasts vārdos (42):
- pelēks:1
- ēnpelēks:1
- iepelēks:1
- papelēks:1
- pelēksnēt:1
- pelēksnis:1
- pelēksnīt:1
- alvpelēks:1
- bālpelēks:1
- puspelēks:1
- rudpelēks:1
- zaļpelēks:1
- zilpelēks:1
- pelēksārts:1
- pelēksirms:1
- pelēksnējs:1
- pelēksnīca:1
- baltpelēks:1
- brūnpelēks:1
- gaišpelēks:1
- melnpelēks:1
- pelnpelēks:1
- pļavpelēks:1
- sārtpelēks:1
- svinpelēks:1
- tumšpelēks:1
- baložpelēks:1
- mākoņpelēks:1
- pelēksvārcis:1
- bālganpelēks:1
- baložupelēks:1
- rūsganpelēks:1
- sidrabpelēks:1
- sudrabpelēks:1
- tēraudpelēks:1
- zaļganpelēks:1
- zilganpelēks:1
- pelēksvītrots:1
- dzeltenpelēks:1
- melnganpelēks:1
- pelēksvītrains:1
- pelēksudrabains:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (189):
- pelēcīgs Ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks.
- puspelēks Ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- zilsalns Bāli zilganpelēks.
- baložupelēks Baložpelēks.
- pelēkbalts Balts ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
- pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai.
- arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents.
- aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- apomorfina hidrohlorids balts, iepelēks pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas.
- jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts
- spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
- māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos
- boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda.
- brūnpelēks Brīni pelēks.
- ruslains Brūngani sārti pelēks (par krāsu).
- ruslans Brūngani sārti pelēks (par krāsu).
- rusls Brūngani sārti pelēks (par krāsu).
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- pelēksnīt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnēt.
- pelēksnēt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnīt.
- iepelēceņš Dem. --> iepelēks.
- pelēceņč Dem. --> pelēks.
- dūms Dūkans, tumši pelēks.
- dūmakains dūmu krāsā, pelēks; [dūmains]{s:1710}
- dūmains Dūmu krāsā, pelēks.
- dūmājs Dūmu krāsā, pelēks.
- siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~
- tetrametiltiuramdisulfīds Dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai; TMTD.
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens).
- bismutīns gaiši pelēks minerāls, bismuta sulfīds Bi~2~S~3~, galvenā bismuta rūda
- bālpelēks Gaiši pelēks; bāli pelēks.
- gaišpelēks Gaiši pelēks.
- pelgans Gaiši pelēks.
- tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
- steatīts Gaišpelēks iezis, ko gk. veido talks.
- bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis
- glīgzds Gaišs vai pelēks māls.
- pelnkrāsas Gaišs, palss, pelnpelēks.
- dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
- Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
- baltmāls Iepelēks māls.
- pelēkgains Iepelēks, pelēcīgs.
- baltpelēks Iepelēks; gaišpelēks.
- pelēkans Iepelēks; pelēcīgs.
- pelēkgans Iepelēks; pelēcīgs.
- pelēksnējs Iepelēks; pelēcīgs.
- iepelāks Iepelēks.
- sirmēns Iepelēks.
- sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis, kas sastāv no kālija laukšpatiem un amfiboliem; izmanto celtniecībā.
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
- urtīts Intruzīvs magmatisks iezis, parasti tumši zaļganpelēks, sastāv no nefelīna (~80%) un egirīna (10%).
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra.
- kvintiņš Kāds mazs, pelēks putniņš, kas dzied "kvin, kvin".
- ceceriņš Kāds mazs, pelēks putniņš.
- dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā.
- servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm.
- medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite.
- pelēķis Kaut kas pelēks, piemēram, pelēks zirgs; pelēcis.
- vēss (arī auksts) (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu
- tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts.
- putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi
- vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements, V, atommasa - 50,9414, zināmi 9 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
- cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa.
- niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama
- villdrāna Liels pelēks vilnas lakats ar bārkstīm.
- Rolavas māla atradne limnoglaciāla māla iegula Grobiņas pagastā, derīgais slānis (pelēks, ar organiskām vielām bagāts māls) 1,3-1,9 m biezs, segkārta 0,1-1,7 m, izmanto kopš 1955. g. keramikas izstrādājumiem
- melnpelēks Ļoti tumši pelēks, gandrīz melns.
- pelēkmelns Ļoti tumši pelēks, gandrīz melns.
- aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā.
- čilksts Mazs, pelēks putniņš.
- manganīts melns vai tumšpelēks minerāls ar metālisku spīdumu MnO(OH), mangāna hidroksīds; mangāna rūda
- milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks.
- granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos
- fosfoģipsis Minerālmēslu (precipitāta, amofosa) rūpniecības blakusprodukts, pelēks vai gaiši pelēks smalks pulveris, ko izmanto kā mēslojumu gk. māla augsnēm.
- diaspors Minerāls, balts vai pelēks, boksītu sastāvdaļa.
- bēmīts Minerāls, bezkrāsains, balts, pelēks, retāk brūngans, boksītu sastāvdaļa, rodas, nefelīnam pārveidojoties hidrotermālos procesos.
- argentīts Minerāls, tumšs, svinpelēks, izcelsme epitermāla, sudrabu saturoša rūda.
- Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām
- grafīts Oglekļa visstabilākā modifikācija Zemes garozā - tumši pelēks, spīdīgs minerāls.
- alfanaftiltiourīnviela Organisks žurku apkarošanas līdzeklis, pelēks, kristālisks pulveris bez smaržas.
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
- pelēcināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst pelēks vai pelēcīgs.
- bālganpelēks Pelēcīgs, bālgani pelēks.
- pelēkgaišs Pelēcīgs, gaiši pelēks.
- pelāks pelēks
- rūsganpelēks Pelēks ar rūsganu nokrāsu; rūsgani pelēks.
- tēraudpelēks Pelēks, arī zilganpelēks.
- caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
- spodumens Piroksēnu grupas minerāls, pelēks, litija rūda, dārgakmens.
- anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos.
- bitovnīts Plagioklazu grupas minerāls, balts, pelēks, brūns, gaišzils; veido bitovnitītu.
- velēnu podzolētās augsnes podzolēto augšņu apakštips, raksturīgs brūnpelēks vai tumšpelēks trūda horizonts, zem tā gaišāks, pelēcīgs podzola horizonts, kas dziļāk pāriet rūsganbrūnā iluviālajā horizontā un augsnes cilmiezī
- ēnpelēks Puspelēks.
- mākoņpelēks Puspelēks.
- peļputnveidīgie Putnu kārta, nelieli putni (masa - 40-50 g) ar garu asti, apspalvojums pelēks vai brūns, uz galvas cekuls, bieži kāpelē pa koku stumbriem, ložņā pa zāli, lido nelabprāt, polifāgi, savannās Āfrikā, 6 sugas.
- čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns.
- coizīts Rombiskas singonijas minerāls HCa2Al3Si3O13, epidota grupas ar dzelzi nabagākais loceklis, pelēks, no dzelteni pelēka līdz zaļam.
- rudpelēks Rudi pelēks.
- rauds ruds, iesarkans; zilgani pelēks; bālgans
- papelēks Samērā, arī mazliet pelēks; pelēcīgs, iepelēks.
- sarkansalns Sarkanīgi pelēks, sarkanīgi sirms.
- parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem.
- andeluzīts Sārts, zaļš, pelēks, dzeltens vai brūns minerāls; prizmatiski kristāli, radiāli staraini vai graudaini agregāti; Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087).
- īru vilkusuns sena suņu šķirne, ass apmatojums, pelēks, melns, sarkans vai tīģerkrāsas; lielākais no visiem suņiem
- zilējums Sēņu izraisīts skujkoku koksnes bojājums - zilganpelēks vai zaļganpelēks aplievas iekrāsojums.
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks
- trass Sīki porains dzeltenīgs, pelēks vai brūngans vulkāniskais iezis.
- silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns, zaļgans minerāls.
- granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks.
- plagiogranīts Skābs, intruzīvs magmatisks iezis, kurā laukšpatus pārstāv skābie plagioklazi; gaišpelēks.
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plašs purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs.
- tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
- antimonīts Stibnīts, svina pelēks līdz melns minerāls, antimona rūda.
- sidrabpelēks Sudrabpelēks.
- tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei.
- svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; galenīts, svina rūda
- galenīts Sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; svina rūda.
- halkozīns svina pelēks minerāls, vara sulfīds Cu~2~S, nozīmīga vara rūda
- svinains svinpelēks, arī zems, šķietami smags (par debesīm, mākoņiem u. tml.)
- ķauķis Šīs apakšdzimtas ģints ("Sylvia"), neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei, 18 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
- dzērve Šīs dzimtas suga ("Grus grus"), gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu, Latvijā aizsargājama.
- zivjdēle Šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos.
- pelēcīgs Tāds, kad ir samērā blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos dienu, tās posmu); arī iepelēks.
- sirms Tāds, kam ir gaiši pelēks vai pelēcīgi balts apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem); gaiši pelēks vai pelēcīgi balts (par apmatojumu, apspalvojumu).
- pelēkrūtains Tāds, kam ir pelēkas rūtis; pelēks ar citas krāsas rūtīm (par audumu, tā izstrādājumu).
- pelēksvītrains Tāds, kam ir pelēkas svītras; pelēks ar citas krāsas svītrām.
- pelēkplankumains Tāds, kam ir pelēki plankumi: pelēks ar citas krāsas plankumiem.
- pelēkraibs Tāds, kam ir pelēki raibumi; pelēks ar citas krāsas raibumiem.
- pelnains Tāds, kam ir pelnu krāsa; pelnpelēks.
- svinpelēks Tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svina pelēks.
- svina pelēks tāds, kam ir svinam raksturīgā zilganpelēkā krāsa; zilganpelēks (par krāsu); svinpelēks
- dugains Tāds, kas ir dūmu krāsā; tumšpelēks.
- puspelēcis Tāds, kas ir puspelēks.
- krāsains Tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās; tāds, kas nav balts, pelēks vai melns.
- bālgans Tāds, kas nav pilnīgi balts; iepelēks.
- baltnējs Tāds, kas nav pilnīgi balts; iepelēks.
- TMTD Tetrametiltiuramdisulfīds - dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai.
- šinšilla Trušu šķirne, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs sudrabpelēks apmatojums; šīs šķirnes trusis.
- diabazs Tumši pelēks vai zaļgans, ciets magmatiskais dziļumiezis; izmanto par būvmateriālu.
- melnganpelēks Tumši pelēks, gandrīz melns.
- marengo Tumši pelēks.
- pelēktumšs Tumši pelēks.
- tumšpelēks Tumši pelēks.
- ūbels Tumši pelēks.
- labradors Tumšpelēks laukšpata grupas minerāls ar zilganu un zaļganu spīdumu.
- ūbelains Ūbeles krāsā, zilpelēks.
- ūbelājs Ūbeles krāsā, zilpelēks.
- slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis
- iepelēkums Vispārināta īpašība --> iepelēks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēkums Vispārināta īpašība --> pelēks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēkums Vispārināta īpašība --> pelēks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēkums Vispārināta īpašība --> pelēks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (3).
- vītiņš Vītītis - mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
- zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos
- diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā.
- sniega leopards zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo uncia”), apmatojums brūnpelēks ar melniem riņķveida plankumiem, izplatīts Centrālāzijas kalnu masīvos
- moris Zilganbrūns, pelēks zirgs.
- baložkrāsa Zilgani pelēks, baložpelēks.
- zilruds Zilgani pelēks, zilgani sirms.
- baložpelēks Zilgani pelēks.
- baložains Zilganpelēks; baložpelēks.
- zilganpalss Zilganpelēks.
- krezofuksīns Zilpelēks pulveris, krāsviela histoloģijā; ūdens šķīdumā tas ir sarkans, spirtā - zils.
- ūbuļains Zilpelēks, ūbelains.
- Jemtlandes suns zviedru suņu šķirne, apmatojums pelēks (dažādās niansēs), lielas saslietas ausis, aste gredzenā, skausta augstums - \~60 cm, bieži izmanto aļņu medībās, ārpus Zviedrijas maz pazīstams
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Bombycillidae") neliels, brūnganpelēks dziedātājputns, 5 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts.
pelēks citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV