Paplašinātā meklēšana
Meklējam pazeme.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (16):
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe
- ogļu pazemes pārgāzēšana
- pazemes garāža
- pazemes ledus
- pazemes notece
- pazemes rezervuārs
- pazemes sālsūdeņi
- pazemes sāļūdeņi
- pazemes sēnes
- pazemes tvertne
- pazemes ūdeņi
- pazemes ūdens horizontu komplekss
- pazemes ūdensobjekts
- pazemes ūdeņu horizonts
- pazemes valstība
Atrasts skaidrojumos (222):
- tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji.
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis.
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
- Spandaramets armēņu mitoloģijā - pazemes valstības gars, arī pati pazemes valstība; iespējams, ka viņam bijušas arī auglības, augu valsts dievības funkcijas.
- Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam.
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
- 12. Hērakla varoņdarbs Atveda no pazemes tās sargu Kerberu.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3).
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
- Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā.
- Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli.
- artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali.
- Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns).
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums.
- skorpioncilvēki Briesmoņi Divupes mitoloģijā, kuri sargāja pazemes valstības vārtus.
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs.
- Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness.
- Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks.
- ūdens objekts dabas vidē esoša ūdenstilpe - upe, ezers, ūdenskrātuve, kanālu un dīķu ūdeņi, pazemes ūdeņi, jūras ūdeņi, teritoriālie ūdeņi.
- ģeoloģiskā izpēte darbu kopums, kas jāveic, lai noteiktu cieto derīgo izrakteņu vai pazemes ūdeņu atradnes praktisko nozīmi.
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
- plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis.
- minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos.
- Svētas meitas divdabīgi sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģujā.
- drens Drena - pazemes kanāls (caurule) gruntsūdens novadīšanai.
- drene Drena - pazemes kanāls (caurule) gruntsūdens novdīšanai.
- Hatora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu un pazemes dieviete; bieži govs veidolā ar Saules disku starp ragiem.
- Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks.
- elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
- kabeļtīkls Elektrotīkls vai sakaru tīkls, kurā galvenokārt ir pazemes kabeļlīnijas.
- Aita etrusku mitoloģijā - pazemes valstība valdnieks, attēlots ar kroni, scepteri vai vilka skalpu uz galvas.
- depresija Gaisa retināšana pazemes karjeros, ko izdara ar ventilatoru, lai izvēdinātu karjeru telpu.
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
- Lēte grieķu mitoloģijā - aizmirstības upe pazemes valstībā; tās ūdens liekot mirušo dvēselēm aizmirst pagātni.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena.
- Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā.
- Eirinoms Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons pazemes valstībā, briesmonis, kas aprija nomirušo miesas.
- Harons grieķu mitoloģijā - mirušo pārcēlājs pāri pazemes valstības upēm līdz Aīda vārtiem; attēlot kā skrandains, drūms vecis.
- Aīds grieķu mitoloģijā - pazemes dievs, mirušo ēnu valstības valdnieks, kā arī pati šī valstība; arī Plūtons.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība.
- Flegetonta Grieķu mitoloģijā - uguns upe, viena no piecām pazemes valstības upēm.
- Stiksa grieķu mitoloģijā - viena no upēm mirušo pazemes valstībā, kā arī okeanīda, kas to iemieso; viena no Okeāna un Tētijas vecākajām meitām; pēc citas versijas, viņa ir Nakts un Ereba meita.
- Kokīta grieķu mitoloģijā - viena no upēm pazemes valstībā, kura jāpārvar mirušo dvēselēm, lai nokļūtu Aīdā, tā izcēlās ar ledainu aukstumu.
- Persefone grieķu mitoloģijā - zemes auglības dieviete, pazemes valdniece, Zeva un Dēmetres meita, Aīda sieva.
- drenāža Grunts nosusināšanas metode, novadot pazemes ūdeņus dabiskos pazeminājumos.
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
- hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī pazemes ūdeņus.
- fosilais ledus ģeoloģiskā pagātnē veidojies ledus, kas sastopams gk. pazemes ledus veidā.
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas.
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
- Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs.
- Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju.
- Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina.
- kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā.
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- Patala Hindu mitoloģijā - pazemes valstība, kas sadsalīta septiņos reģionos, kuros mīt dažādas dievības, kuras nostājas pret debesu dieviem.
- Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs.
- kveršlāgs Horizontāla vai ieslīpa pazemes eja derīgo izrakteņu izpētei, transportēšanai, ventilācijai, ūdens notecei.
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
- karsta procesi iežu ķīmiskā dēdēšana, kas norisinās pazemes un virszemes ūdeņiem šķīdinot un izskalojot šķīstošus iežus.
- loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās.
- kaptāža Inženierbūve pazemes ūdeņu, naftas vai gāzes uztveršanai un izolēšanai.
- speleonīms Īpašvārds, kas nosauc alu vai citu dabisku pazemes objektu.
- Astudžats Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļauns dēmons, kas uzglūn mirušo dvēselēm, grib tās noķert un aizvest pazemes valstībā.
- avoksnājs Izkliedēta pazemes ūdeņu, visbiežāk gruntsūdeņu, izplūdes vieta, kur palielināta mitruma apstākļos veidojas kūdra, saldūdens kaļķi vai limonīti; avotaina vieta.
- Jomikuni Japāņu mitoloģijā - pazemes valstība, veļu valsts.
- Kiberota Jaruru (Venecuēla) mitoloģijā - sieviešu kārtas ļaunais gars, pazemes valstības saimniece.
- Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem.
- Pohjola Kareļu un somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, pazemes valstība, mirušo valstība, kas atrodas tur, kur debesis savienojas ar zemi.
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā.
- Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri.
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
- Šbalanke Kiču (Centrālamerika) mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs - Unapu), kas piemuļķoja pazemes dievus un iznāca no pazemes kā saule.
- Vukubkame Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - nāves dievs, viens no pazemes pasaules Šibalbas valdniekiem.
- bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi.
- Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos.
- Di-Dzanvans Ķīniešu mitoloģijā - pazemes valstības pavēlnieks, kurš glāba dvēseles no pazemes šķīstītavas.
- Kua-Fu Ķīniešu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar tumsas valstību, pazemes valdnieka Hou-Tu mazdēls.
- sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
- Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi.
- sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās un pazemes tukšumu veidošanās.
- velis miruša cilvēka dvēsele vai pazemes gars, kas dzīvo aizsaulē.
- veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
- pazemis Mitoloģiska pazemes radībiņa, burvītis.
- Ndu Monkhmeru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kas pazemes pasaulē radījis uguni, cilvēkus un akmens darbarīkus, un kad cilvēki iznāca virszemē viņš tiem devis arī vēršus, cūkas un vistas.
- Haruskaibe Munduruku (Brazīlijas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas palīdzējis izrāpties no pazemes cilvēkiem, kas pirms tam mitinājušies pazemē.
- kartupelis Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- grunts mehānika nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kurā pēta grunts mehāniskās īpašības (spriegumu, deformāciju, grunts masīva stiprību un noturību, tās spiedienu uz norobežojošām konstrukcijām un pazemes būvēm) atkarībā no tās uzbūves un fizikālā stāvokļa.
- atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās.
- hidroloģiskā rajonēšana noteiktas zemes virsas platības (upju baseinu) iedalīšana apgabalos (rajonos) ar viendabīgu virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu.
- fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos).
- rīziņš Notekūdeņu pazemes vads.
- paslepšgrāvis Paslēpta pazemes tranšeja vai drena.
- Pātāla Patala, pazemes valstība hindu mitoloģijā.
- karsta aka pazemes karsta radītā reljefa forma.
- artēziskie ūdeņi pazemes spiedienūdeņi, kas atrodas starp ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem un var izplūst zemes virspusē bez sūknēšanas.
- Razģevalka pazemes tunelis zem dzelzceļa, kas savieno Daugavpils un Ģertrūdes ielu.
- pazemes rezervuārs pazemes tvertne.
- naftas ūdeņi pazemes ūdeņi tieši zem pazemes naftas slāņa, parasti ar lielu mineralizācijas pakāpi.
- virssasalumslāņa ūdens pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma rajonos, kas veidojas vasarā 1–4,5 metru dziļumā; daļa šā ūdens atrodas zem upēm un ezeriem.
- termālie ūdeņi pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20 ⁰C.
- starpsasaluma ūdeņi pazemes ūdeņi, kas atrodas starp mūžīgi sasalušo iežu slāņiem mūžīgā sasaluma zonā.
- infiltrācijas ūdeņi pazemes ūdeņi, kas veidojas, virszemes ūdeņiem, atmosfēras nokrišņiem un sniega kušanas ūdeņiem iesūcoties zemē; vadozie ūdeņi.
- vadozie ūdeņi pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garozā.
- sērūdeņraža ūdeņi pazemes ūdeņi, kuros 1 litrā ir vairāk par 10 miligramiem sēra savienojumu.
- filtrācija pazemes ūdeņu pārvietošanās porainos vai plaisainos iežos.
- Naga Padoha pazemes valstības valdnieks -pūķis Sumatras Bataku pasaules radīšanas mītā.
- Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā.
- Līču minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta nātrija hlorīda tipa ūdens, iegūst urbumā (izurbts 1974. g.) 300 m dziļumā.
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metropolitēns.
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
- Pikuls Prūšu mitoloģijā - pazemes valstības un tumsas dievs.
- turioni Pumpuri un dzinumi, kas attīstās uz dažu augu pazemes stublājiem.
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks.
- iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī.
- rafajieši rietumsemītu mitoloģijā - ar mirušo pazemes valstību saistītas dievišķas būtnes.
- Mutu Rietumsemītu mitoloģijā - dieva Ela dēls un mīlulis, nāves un pazemes, mirušo valstības dievs, haosa iemiesojums, draudīgs un nepiesātināms postītājs.
- Jammu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras, ūdens stihijas, pazemes un haosa spēku personifikācija, arī kārtības un taisnības dievs.
- rapaīti Rietumsemītu un ebreju mitoloģijā - ar mirušo pazemes valstību saistītas dievišķas būtnes.
- Fēronija Romiešu mitoloģijā - lauku, mežu, ārstniecības augu un pazemes valstības dieviete.
- Merkurijs Romiešu mitoloģijā - Majas dēls, tirdzniecības un daiļrunības dievs, dievu vēstnesis un mirušo dvēseļu pavadonis uz pazemes valstību.
- Dispaters Romiešu mitoloģijā - mirušo dievs un pazemes valstības valdnieks, identificēts ar grieķu Aīdu.
- Karna Romiešu mitoloģijā - pazemes valstības dieviete.
- Vējovs Romiešu mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kuru pretstatīja gaišajam debesu dievam Dionīsam vai Jupiteram.
- Orks Romiešu mitoloģijā pazemes un nāves dievs, atbilst sengrieķu Aīdam.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar pazemes ūdeņiem, tiem raksturīgs.
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle.
- Līgatnes minerālūdens Salaspils pazemes ūdeņu horizonta maz mineralizēts kalcija hidrogēnkarbonāta tipa ūdens, lieto kā ārstniecisko dzeramo ūdeni.
- Kizi Samodiešu (Taimiras pussalas rietumi) mitoloģijā - galvenā ļaunā dievība, kas dzīvo pazemes pasaulē, vai tālu ziemeļos - mirušo jūrā.
- upju baseinu apgabals sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas upes vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība.
- starpsasaluma Savienojumā "starpsasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi starp sasalušajiem iežiem mūžīgā sasaluma zonā.
- vadozs Savienojumā "vadozie ūdeņi": pazemes ūdeņi, kas veidojušies un atrodas zemes garoza.
- virssasaluma Savienojumā "virssasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi virs sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
- zemsasaluma Savienojuma "zemsasaluma ūdeņi": pazemes ūdeņi zem sasalušajiem iežiem daudzgadīgā sasaluma zonā.
- pazemes ūdens horizontu komplekss savstarpēji saistītu pazemes ūdens slāņu, horizontu vai struktūru sakopojums.
- vulkāni Sazarota, nereti stipri sarežģīta sistēma, kas sastāv no magmas avotiem (5-70 km dziļumā), pazemes ejām un šo eju atverēm zemes virsū, ap kurām uzkrājas izvirdumu produkti un parasti veidojas zemes virsas pacēlumi - konusi.
- kerīzs Sena hidrotehniska sistēma pazemes ūdeņu savākšanai Vidusāzijā un Aizkaukāzā, akas un ar tām savienotas pazemes galerijas.
- parentāliji Senajā Romā - mirušo piemiņas svētki ar ziedojumiem pazemes dieviem un mirušo dvēselēm (13.-21. februāri).
- Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā.
- cerbers Sengrieķu mitoloģijā - nikns suns, kas sargāja ieeju pazemes valstībā.
- Hadess Sengrieķu mitoloģijā - pazemes dievs; pazemes valsts.
- Erebs Sengrieķu mitoloģijā - vistumšākā pazemes daļa, elle; tumsas dievs.
- Radamants Sengrieķu mitoloģijā - Zeva un Eiropas dēls, Mīnoja brālis; taisnīgākais no visiem ļaudīm, likumdevējs Krētas salā; pēc nāves, tāpat kā Mīnojs, kļuva par mirušo dvēseļu tiesnesi pazemes valstībā Aīdā.
- hades Sengrieķu mitoloģijā pazeme, mirušo valstība.
- triloka senindiešu kosmoloģijas un mitoloģijas trīslocekļu pasaule, kas ietver sevī debesis, zemes un pazemes valstību (elli).
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas.
- Ruda Seno arābu (Jemena) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, arī pazemes valstības un mirušo valdniece.
- Manāta Seno arābu mitoloģijā - likteņa un atriebes dieviete; pazemes valstības un kapa miera sargātāja; apbedījumu aizgādne; Medinas pilsētas aizgādne.
- Molohs Seno feniķiešu, kartāgiešu, amoniešu un moabiešu mitoloģijā - pazemes dievība, kuru pielūdza kā saules, kara un uguns dievu un kurai upurēja cilvēkus.
- Proserpina Seno romiešu mitoloģijā - zemes auglības dieve, pazemes valdniece (sengrieķiem - Persefme).
- Prozerpīna Seno romiešu mitoloģijā - zemes auglības dieviete, pazemes valdniece; tas pats, kas senajiem grieķiem Persefone.
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
- Zemes sievas sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, dažkārt, ja minēti vienskaitļa formā, tuvi Zemes mātei.
- termas silti vai karsti avoti vai pazemes ūdeņi, kuru temperatūra ir augstāka par 20 °C; arī tie pazemes ūdeņi, kuru temperatūra ir augstāka par attiecīgās teritorijas vidējo gaisa temperatūru.
- filtrācijas koeficients skaitlis, kas raksturo pazemes ūdenscaurlaidības spēju, to parasti izsaka metros diennaktī (m/d) vai centimetros sekundē (cm/s); izmanto urbumu un aku debita aprēķinos, nosakot ūdens filtrācijas zudumus hidrotehnisko būvju aprēķinos u. c.
- Garms Skandināvu mitoloģijā - pazemes suns, kas ar savu riešanu vēsta par pasaules un dievu bojāeju.
- Nīflhēla Skandināvu mitoloģijā - pazemes veļu valstība, kurā valda briesmone Hēla, ļaunā dieva Lokija meita.
- māhineni somu mitoloģijā - pazemes gari, kas ir antropomorfiski, ķēmīga izskata, bet viņiem var būt skaistas meitas, viņi pieņem vardes, ķirzakas, sermuļa, kaķa un citu zvēru izskatu, mīt ne tikai pazemes pasaulē, bet arī mežos, kalnos, pauguros, nezālēm aizaugušās vietās.
- sālsūdens Stipri mineralizēts dabiskais limānu, sāļezeru, pazemes ūdens, kura mineralizācija pārsniedz 35 g/l.
- Manukmanuka Sumatras mitoloģijā - zilā kosmiskā vista, kas sāka pasaules radīšanu izdējot trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi, kas radīja trīs Visuma līmeņus: debesis, virszemes pasauli un pazemes valstību.
- Manuk-Manuka Sumatras tautu mitoloģijā - gaišzilā kosmiskā vista, visas pasaules radītāja, augstākā dieva sieva, kas izdēja trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi - demiurgi, kas radīja trīs Visuma līmeņus - debesis, cilvēku pasauli un pazemes valstību.
- kamuflets Šāviņu, bumbu, mīnu pazemes sprādziens, kas neveido sprādziena bedri.
- batāte šī auga pazemes bumbulis.
- kartupelis Šī auga pazemes bumbulis.
- sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
- astpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Hysterangiaceae"), bumbuļveidīgi pazemes augļķermeņi, perīdijs vienslāņa, reizēm izzūdošs, gleba ar dažādas formas dobumiem, kuru sieniņas, sporām nogatavojoties, pārvēršas pusšķidrā masā, Latvijā 2 ģintis, 2 reti sastopamas sugas.
- Ningišzids Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieva dēls, kas sargā ļaunos dēmonus, kuri nosūtīti uz pazemes valstību.
- Ninazu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, dievietes Ereškigalas dēls.
- Lahmu Šumeru un akadiešu mitoloģijā - ūdens, īpaši jūras, dēmoni, kurus dievs Enki radīja pazemes jūrā Abzu.
- Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs.
- Ereškigala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotamija) mitoloģijā - mirušo, pazemes valstības Kuras valdniece, dievietes Inannas vecākā māsa un ļaunākā ienaidniece.
- Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs.
- Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
- Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību.
- Kura šumeru-akadiešu mitoloģijā - viens no veļu valstības, pazemes nosaukumiem, kas spilgti izsaka senās Divupes iedzīvotāju priekšstatu par nāvi kā totālu galu un veļu valstību kā dzīvo valstības pretstatu un noliegumu.
- htonisks Tāds, kas attiecas uz zemes un pazemes iemītniekiem, arī zemes un pazemes dievībām un gariem; tāds, kas mīt zemē vai pazemē.
- nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu; tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību; pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
- Inčukalna struktūra tektonisks kristāliskā pamatklintāja un nogulumiežu segas kupolveida pacēlums, garums - 80 km, platums - 10-12 km, kembrija un ordovika iežos 1968. g. ierīkota Inčukalna pazemes gāzes krātuve.
- pazemes ūdensobjekts telpiski norobežota pazemes ūdens horizonta vai ūdens horizontu kompleksa daļa.
- hidroģeoloģiskā karte tematiska karte, kura attēlota pazemes ūdeņu izplatība, sagulumu apstākļi, dinamika, sastāva īpatnības.
- Ndara Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, kura nes Zemi rokās virs galvas; kad viņa kasās, notiek zemestrīces.
- pazemes tvertne tvertne (rezervuārs), kas pilnīgi iebūvēta zemē; aprīkojums var būt novietots virs zemes; pazemes rezervuārs.
- Lipno ūdenskrātuve ūdenskrātuve Čehijā, Šumavā, Vltavas augštecē 728 m vjl., platība — 48,7 kvadrātkilometri, garums — 44 km, lielākais platums — 16 km, dziļums — 22 m, pazemes HES (1950.-1959. g.; kritumu starpība — 166 m).
- iztece Ūdensrijēja kompleksa noslēgums, vieta, kur pazemes ūdenstece beidzas un avota veidā ūdens iztek atkal virszemē.
- upes barošanās upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem.
- ģeoloģiskā kontrole valsts institūciju darbība, kas nodrošina, lai visas ministrijas u. c. valsts iestādes, pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas ievērotu zemes dzīļu lietošanas kārtību, izpildītu savus pienākumus zemes dzīļu aizsardzībā un vides aizsardzībā, iegūstot derīgos izrakteņus un izmantojot pazemes ūdeņus (gruntsūdeņus).
- Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]".
- zemzeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas; arī pazeme (2).
- gremdaka Vertikāla pazemes būve, parasti dzelzsbetona konstrukcija, ko izveido virs zemes un iegremdē gruntī, pakāpeniski izstrādājot grunti no tās iekšpuses.
- skataka Vertikāla šahta (parasti pazemes komunikāciju) vizuālai kontrolei.
- aka vertikāla šahta, piemēram, pazemes komunikāciju kontrolei (skataka kanalizācijā, drenu aka meliorācijā).
- zemzeme Vieta, telpa, kas atrodas zem Zemes (planētas) virsējā slāņa; pazeme (1).
- ūdens resursu lietošana virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti.
- kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam; pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam.
- virszemes ūdeņi visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti — arī teritoriālie ūdeņi.
- iekšzemes ūdeņi visi stāvošie un tekošie ūdeņi uz zemes virsmas, kā arī visi pazemes ūdeņi uz sauszemes pusi no bāzes līnijas (pamatlīnijas, no kuras mēra teritoriālās jūras ūdeņus).
- nezāļainība Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- dižkalla Zantedešija - kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs, kas veido pazemes sakneņus vai gumus; savvaļā Dienvidāfrikā \~10 sugu.
- apakšzeme Zem zemes esošā veļu valsts; pazeme.
- zemes dzīles zemes slāņi, kas atrodas zem zemes virskārtas un tiek izmantoti derīgo izrakteņu un pazemes ūdeņu ieguvei, pazemes noliktavām, tuneļiem u. c. būvēm, kā arī bīstamo atkritumu apglabāšanai.
- zemes dievi zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, kuriem ziedots, lai panāktu labāku lauku ražību, leknākas ganības, materiālo labklājību, veselību.
- radiohidroģeoloģija Zinātnes nozare, kas pētī dabiskos radioaktīvos pazemes ūdeņus, to veidošanos un izplatību Zemes garozā.
- amfisbēna Zvīņrāpuļu apakškārta ("Amphisbaenia"), specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā.
- amfisbēnveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā.
pazeme citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV