Paplašinātā meklēšana
Meklējam pārliecība.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (75):
- profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
- apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
- apostats Atkritējs, savas agrākās pārliecības noliedzējs.
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- rīvēt godam kantes būt par iemeslu pārliecībai, ka ir aizskarts gods.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
- algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
- alternatīvais dienests darba dienests pilsoņiem, kuru pacifiskā vai reliģiskā pārliecība vai citi likumā paredzētie apstākļi neļauj dienēt karaspēkā.
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta; dziļa pārliecība par savu taisnību.
- vides aizsardzības kustības formālas un neformālas sociālas kustības, kuras motivē pārliecība par vides jautājumu aktualitāti un kuras ir vērstas uz dabas aizsardzību un dabiskās vides atjaunošanu.
- cerības Gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās.
- reliģiskā organizācija iedzīvotāju brīvprātīga apvienība, kura izveidota uz reliģiskās pārliecības pamata, lai apmierinātu un nodrošinātu savu locekļu reliģiskās intereses un vajadzības.
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- peldēt pret straumi izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
- vērošana Konstatēšana, pārliecības gūšana, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- psiholoģiskā tiesību teorija māca, ka tiesību avots ir tā cilvēka gara darbības joma, kur norisinās tiesiskas emocijas, kur veidojas tiesiskas atziņas, tiesiskie ieskati, tiesiskā apziņa un pārliecība.
- pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās.
- pašapmānīšanās Maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev; arī pašapmāns.
- ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums.
- delūzija Murgaina ideja; maldīga pārliecība, kas pastāv, lai gan ir fakti, kas to noliedz.
- atskata sistemātiskā kļūda nepamatota pārliecība, ka notikušo notikumu varēja jau iepriekš prognozēt.
- tuberkulomānija Nepamatota pārliecība, ka slimo ar tuberkulozi.
- maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo.
- nedot ne pieci neuzskatīt ko par vērtīgu, nebūt drošai pārliecībai par kaut ko.
- brīvbaznīca No valsts neatkarīga baznīca, vai arī tāda, kurai pieslienas pēc ticības pārliecības, nevis pēc dzimšanas.
- dismorfomānija nopietni psihiski traucējumi, ko izraisa nepamatota pārliecība par savu kroplumu, dismorfofobijas sevišķi izteikta stadija.
- princips noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- ticība pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- uzskatīšana pārliecība par (kā, kāda) pazīmēm, kritērijiem (parasti saistībā ar attieksmi pret to)
- ticība pārliecība par Dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- krāsa Pārliecība, uzskats (parasti politikā); pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā).
- credo pārliecība, uzskats.
- apticināties Pārliecināties (nonākt pie pārliecības).
- ideja Pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; pārliecība.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- abjurācija Publiska atteikšanās no savas ticības vai pārliecības.
- kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
- nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks; saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
- renegātisms Savas līdzšinējās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
- reduplicējošā paramnēze slimnieka pārliecība par divu priekšmetu, personu, notikumu esamību, lai gan īstenībā ir tikai viens.
- opinio juris starptautisko tiesību subjektu pārliecība par tiesību normu pilnvērtību; praktiski tas nozīmē, ka valstis atzīst kaut kādu noteikumu par starptautisko tiesību normu.
- pārliecinātība Stāvoklis, kad kādam ir izveidojusies noteikta pārliecība (1).
- pārliecinātība Stāvoklis, kad kādam ir izveidojusies noteikta pārliecība (2).
- ticīgi tā, ka izpaužas reliģiska pārliecība, vērtības, ticība
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
- nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras, noteiktas pārliecības.
- ortodoksāls Tāds, kas nelokāmi, konsekventi seko kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus; saistīts ar ortodoksiju, tai raksturīgs.
- nenopērkams Tāds, kas par samaksu neatsakās no savas pārliecības, principiem, goda.
- idejisks Tāds, kas saistīts ar ideju; tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; tāds, kurā izpaužas pārliecība.
- nedrošs Tāds, kurā izpaužas biklums, kautrība, stingras, noteiktas pārliecības trūkums.
- uzticīgs Tāds, kurā izpaužas paļāvība, pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi pret sevi (par acīm, sejas izteiksmi u. tml.).
- karsts Tāds, kurš noris ļoti spraigi, temperamentīgi un kurā izpaužas kvēla pārliecība.
- līdzskrējējs Tas, kas pašlabuma, karjeras dēļ (bez noteiktas pārliecības) atbalsta kādu (parasti reakcionāru) politisku virzienu, grupējumu.
- misticisms Ticība kaut kam pārdabiskam, noslēpumainam, dievišķam; pārliecība, ka var sazināties ar pārdabiskiem spēkiem; reliģisku un filozofisku doktrīnu sistēma, kas dibinās uz ticību pārdabiskajam.
- pamati grīļojas zem kājām tiek apdraudēta normāla eksistence; zūd garīgais līdzsvars, pārliecība, paļāvība.
- kompulsija Uzmācīga ideja, nepārvarama tieksme izdarīt kaut ko pretēji savai pārliecībai vai gribai.
- tehnokrātija Uzskats, arī sabiedriska kustība, kuras pamatā ir pārliecība par tehnizācijas, industrializācijas izcilu nozīmi sabiedrības attīstībā; tehnikas speciālistu, inženieru kopums, kas pārvalda sabiedrību.
- psihosociālā izvērtēšana viena no sociālā darba mikrolīmeņa prakses pieejām izvērtēšanas posmā, ko raksturo izvērtēšanas fokusēšana uz klienta psiholoģisko faktoru (piemēram, raksturs, kognitīvās spējas, attieksmes, motivācija, vērtības un pārliecība u. c.) un sociālo faktoru (vides jeb sociālās prasības, atbalsta sistēmas, iespējas un resursi) mijiedarbību un ietekmi uz klienta sociālo funkcionēšanu.
- tiesiskais nihilisms viena no tiesiskās apziņas deformācijas formām, kuras pamatā ir tiesību sociālo vērtību noliegums un pārliecība, ka par likumpārkāpumu cilvēks netiks sodīts.
- paļāvība Vispārināta īpašība --> paļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārliecība, ticība.
- pašpārliecinātība Vispārināta īpašība --> pašpārliecināts, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pašpārliecība.
- pamats zūd zem kājām zūd garīgais līdzsvars, pārliecība, paļāvība.
pārliecība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV