Paplašinātā meklēšana
Meklējam osme.
Atrasts vārdos (41):
- osme:1
- posme:1
- rosme:1
- Rosme:1
- drosme:1
- sposme:1
- osmerus:1
- ierosme:1
- nerosme:1
- kosmeja:1
- nosmelt:1
- josmenis:1
- nosmecēt:1
- nosmeķēt:1
- nosmelgt:1
- uosmeigs:1
- osmeridae:1
- pārdrosme:1
- rītarosme:1
- nosmečkāt:1
- nosmeitēt:1
- nosmekšēt:1
- nosmeltēt:1
- pašierosme:1
- nosmekstēt:1
- nosmekšķēt:1
- nosmeltnes:1
- rosmenieki:1
- rosmenieši:1
- senposmeņi:1
- svešierosme:1
- kosmetologs:1
- nosmeķēties:1
- nosmelgties:1
- grosmeisters:1
- nosmečkāties:1
- nosmekšēties:1
- kosmetoloģija:1
- nosmekstēties:1
- nosmekšķēties:1
- kosmetoloģisks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (194):
- aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes).
- aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes.
- aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme.
- miers Apmierinātība, rosmes apsīkums.
- duha Apņēmība, drosme; spars.
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- elektrouzliesmotājs Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei.
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- dinamiskā bremzēšana asinhrondzinēju un paralēlās ierosmes dzinēju bremzēšana.
- sasmalstas Atbiras, sagrābas, nosmeltas putas.
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
- dinamiskais stingums attiecība starp ierosmes speķa amplitūdu un svārstību amplitūdu.
- iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
- migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
- harismātisks līderis cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.).
- gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
- amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- aizkraistīt Daļēji nosmelt krējumu no piena.
- iniciatīva Darbības uzsākšana, aktīva virzīšana; arī ierosme.
- māzerefekts Dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne.
- Cosmos bipinnatus divplūksnu kosmeja.
- pilsoniskā drosme drosme vienmēr aizstāvēt savu viedokli, morāla drosme.
- liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
- drošprātība Drosme, droširdība.
- varonība Drosme, drošsirdība.
- dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
- kurāža Drosme, pārgalvība; lielīga drosme.
- cvelve Drosme; dūša.
- aknas Drosme; uzņēmība.
- pipars Drosme; uzņēmība.
- akna Drosme.
- drosa Drosme.
- drošgalvība Drosme.
- drosums Drosme.
- ērka Drosme.
- kuraža Drosme.
- lāčene Drosme.
- bezdūšība Drosmes, uzņēmības trūkums; gļēvulība.
- zungāt Ēdienam pa virsu nosmelt labāko.
- grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- ierosme elektriskās mašīnas darbam nepieciešamās magnētiskās plūsmas radīšana ar strāvu ierosmes tinumos.
- ierosmes pols elektromašīnas magnētvada posms, uz kura novietots ierosmes tinums magnētiskās plūsmas radīšanai.
- šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām.
- arhipallijs Filoģenētiski visvecākā galvas smadzeņu garozas daļa, kas aptver osmes garozu un Amona ragu.
- eksitrons Gāzizlādes lampa, kurā lokizlādi uztur speciāli ierosmes anodi, bet aizdedzei lieto kontaktu pārtraukšanas metodi.
- baiļprātiņš Gļēvulis - tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, izturības.
- gļēvulība Gribas vājums, drosmes, iniciatīvas trūkums.
- negriba Gribas, rosmes trūkums.
- zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass.
- rosmenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosme" iedzīvotāji.
- rosmenieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosme" iedzīvotāji.
- ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- ierosa Ierosme (1).
- pašierosme Ierosme, ko kāds izraisa pats savām darbībām; arī pašiniciatīva.
- jauktā ierosme ierosme, kurā vienlaikus izmanto virknes un paralēlos ierosmes tinumus.
- paralēlā ierosme ierosme, kuras tinumi slēgti paralēli enkuram.
- virknes ierosme ierosme, kuras tinumi slēgti virknē ar enkuru.
- sasturme Ierosme.
- pašiniciatīva Iniciatīva, ko kāds izraisa pats savām darbībām; arī pašierosme.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- izkrēst Izkrejot, nosmelt labāko.
- nočurēt Kausējot taukus un atdalot tos no dradžiem nosmelt pēdējo reizi taukus.
- iesūnot Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
- cosmos Kosmejas.
- divplūksnu kosmeja kosmeju suga ("Cosmos bipinnatus").
- sērdzeltenā kosmeja kosmeju suga ("Cosmos sulphureus").
- kosmetologs Kosmetoloģijas speciālists.
- kraiškas Krējuma paliekas piena podā pēc krējuma nosmelšanas ar karoti.
- kraistījums Krējums; krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
- nokraiška Krējums; krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
- flaters Lidaparāta daļu pašierosmes svārstības.
- paralēlas ierosmes dzinējs līdzstrāvas d., kura ierosmes tinums savienots paralēli ar enkura tinumu.
- jauktas ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs ar paralēlās un virknes ierosmes tinumiem; paralēlas ierosmes tinumu savieno paralēli ar enkura tinumu, virknes ierosmes tinumu – virknē ar abiem iepriekšējiem tinumiem.
- virknes ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs ar virknē slēgtu enkura un ierosmes tinumu.
- neatkarīgas ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs, kura ierosmes tinums barojas no neatkarīga, ar enkura ķēdi nesaistīta enerģijas avota.
- virknes ierosmes ģenerators līdzstrāvas ģenerators, kura ierosmes tinumi slēgti virknē ar enkuru.
- paralēlas ierosmes ģenerators līdzstrāvas ģenerators, kura ierosmes tinums savienots paralēli ar enkuru.
- neatkarīgas ierosmes ģenerators līdzstrāvas ģenerators, kurā magnētisko lauku rada pastāvīgi magnēti vai no neatkarīga avota plūstoša ierosmes strāva.
- pārdrosme Liela drosme; arī pārāk liela drosme.
- sinhronģenerators Maiņstrāvas ģenerators, kurā magnētisko lauku rada uz rotora nostiprināti pastāvīgi magnēti vai ierosmes tinumos plūstošā līdzstrāva.
- pamats Materiāls, ierosmes avots, galvenais elements (kā) izveidei.
- pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
- kaimaks no karsēta piena nosmelts saldais krējums.
- kraiška No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraiški No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraišks No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- nonimt Noņemt (par krējuma nosmelšanu no piena).
- pārkraistīt Noņemt, nosmelt (krējumu no sarūguša piena virsas).
- atsmelt Nosmelt (kādu daļu).
- aizkriet Nosmelt krējumu no piena.
- nonemt Nosmelt krējumu no sarūguša piena virsmas.
- krainīt Nosmelt krējumu no virsas.
- nokraišķēt Nosmelt krējumu, parasti no rūgušpiena virsas.
- nokriet Nosmelt krējumu.
- nozungāt Nosmelt labāko (no ēdiena).
- taumēt Nosmelt putas (no zupas).
- nostrutināt Nosmelt putas no ūdens gaļai vāroties.
- strutināt Nosmelt putas virumam.
- nošķūmēt Nosmelt putas; noputot.
- nošūmēt Nosmelt putas; noputot.
- noputāt Nosmelt putas.
- putāt Nosmelt putas.
- nojemt Nosmelt.
- nokraiškas Nosmeltais krējums, parasti no rūgušpiena virsas.
- smelkne Nosmeltas putas.
- nosmeltnes Nosmeltās putas.
- pazlaute Nosmeltās putas.
- pakraiški Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
- pakreimiņas Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
- pakrējs Pakrējums - plāna krējuma kārtiņa, kas paliek virs rūgušpiena pēc krējuma nosmelšanas.
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
- iedzīt dūšu papēžos (kādam) panākt, ka zūd drosme, pašpaļāvība.
- rosme Parasti savienojumā "rīta rosme": rītarosme.
- miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
- miegulis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
- miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
- miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes.
- apsmelt Pavirši vai nepilnīgi nosmelt (šķidrumu, tā virskārtu); nosmelt šķidrumu, tā virskārtu (daudzos vai visos traukos).
- motu proprio pēc paša ierosmes.
- grūdiens Pēkšņa, arī spēcīga ierosme, pamudinājums, cēlonis (darbībai, pasākumam, procesam).
- pacēlums Psihiska aktivitāte, rosme; emociju intensitātes pieaugums.
- vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; arī apātija.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- šūmkarote Putu nosmeļamā karote.
- amatnieciskums Radošas ierosmes, arī talanta, meistarības trūkums (parasti mākslā, zinātnē).
- iedrošināties Rasties drosmei (ko darīt).
- atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (4); tikt atbrīvotam (no darba, saistībām pēc paša ierosmes).
- rosība Rosīga darbība, rosīgs process; rosme (1).
- rosma Rosme (1).
- rosma Rosme (2).
- rosa Rosme, rosība.
- atplūdi Rosmes, spraiguma, aktivitātes mazināšanās (sabiedriskās dzīves norisēs).
- kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, tai raksturīgs.
- dūša ir papēžos (kādam) saka, ja ir zudusi, zūd drosme, pašpaļāvība, uzņēmība.
- dūša šļūk papēžos saka, ja mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
- dūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk) saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
- dūša saskrien (arī ir, sašļūk) papēžos saka, ja zūd drosme, pašpaļāvība.
- vizāžists Sejas kosmetologs, grima mākslinieks.
- Cosmos sulphureus sērdzeltenā kosmeja.
- arodniecisks Shematisks, bez radošas ierosmes.
- reaktīvais elektrodzinējs sinhronais mikrodzinējs ar konstantu rotācijas frekvenci, bez ierosmes tinuma.
- neitrāls līdzsvars sistēmas stāvokļu kopa, kurā sistēma var atrasties arī tad, ja koordinātām un ātrumiem piešķir nelielas ierosmes.
- sirdība Sparīgums, drosme, dedzība.
- iekša Spējas, varēšana; drosme.
- šmerte Spēks, drosme.
- erka Spēks, enerģija, drosme; iedvesma, pacilāta sajūta, īpaši labs garastāvoklis.
- duka Spēks, enerģija, drosme.
- dzīvība Spraiga darbība, kustība, rosme.
- pamestība Stāvoklis, kad cilvēki no kurienes ir aizgājuši, kad cilvēki ko ir atstājuši; stāvoklis, kad kur reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
- nespēks Stāvoklis, kad trūkst drosmes, gribas, garīgas enerģijas (kā veikšanai, pārvarēšanai).
- gadījumsvārstības Svārstību kustība, ja sistēmas parametri ir gadījumlielumi vai ierosme ir gadījuma funkcijas.
- autonoma svārstību sistēma svārstību sistēma, kurā nav ārējās ierosmes.
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- impulsīvs Tāds (cilvēks), kas strauji rīkojas pēc acumirklīgas ierosmes; straujš.
- neuzņēmīgs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas; gļēvs.
- gļēvs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas; mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- bezdūšīgs Tāds, kam nav drosmes, uzņēmības; bailīgs, gļēvs.
- gurdens Tāds, kam nav spilgtas izpausmes, tāds, kurā nav rosmes, aktivitātes.
- nevarīgs Tāds, kam nav vajadzīgās drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai.
- drošsirdīgs Tāds, kam piemīt drosme; bezbailīgs, drosmīgs (par cilvēku).
- nespēcīgs Tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai, pārvarēšanai; arī nevarīgs (3).
- mazdūšīgs Tāds, kam trūkst drosmes, uzņēmības.
- bezspēcīgs Tāds, kam trūkst gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu (lai pārvarētu grūtības, šķēršļus).
- atsaucīgs Tāds, kas ātri uztver iespaidus, ierosmes un iejūtīgi uz tiem reaģē.
- iniciatīvs Tāds, kas ierosina; tāds, kas aktīvi virza; ierosmes bagāts.
- miegains Tāds, kas ir pasīvs, neizdarīgs; tāds, kam nav ierosmes.
- brīvprātīgs Tāds, kas veic ko pēc paša gribas, ierosmes (bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas).
- impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme, tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē (piemēram, par raksturu, izturēšanos).
- vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs (2).
- vientulīgs Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu.
- drosmīgs Tāds, kurā izpaužas bezbailība, drosme; tāds, kura saturā ir bezbailība, drosme.
- bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas drosme, pārgalvība.
- drošs Tāds, kurā izpaužas drosme; tāds, kurā izpaužas nepiespiestība.
- bezspēcīgs Tāds, kurā izpaužas gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu trūkums.
- iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā); tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
- amatniecisks Tāds, kurā neizpaužas radoša ierosme, arī tāds, kas veidots bez talanta.
- pamests Tāds, no kura cilvēki ir aizgājuši, kuru cilvēki ir atstājuši; tāds, kur vai kura tuvumā reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
- pirmavots Tas, no kā tieši gūst informāciju, ierosmes, kas ir turpmākās darbības pamatā.
- bravūra Tēlota, ārišķīga drosme, izaicinoša dižošanās.
- triecis Ūdens celšanas ietaise, ko darbina periodiski pašierosmes triecieni.
- ierosmes tinums uz elektriskās mašīnas ierosmes poliem uztīts tinums.
- impulsivitāte Uzvedības netīšums, tieksme darboties ātri, reaktīvi, vadoties no pēkšņas ierosmes, impulsa, neapzināti, bez refleksijas.
- iekraistīt Vairākkārtīgi nosmeļot krējumu (no piena) ievietot to citā traukā.
- iekrejot Vairākkārtīgi nosmeļot krējumu (no piena) ievietot to citā traukā.
- apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.).
- drošsirdība Vispārināta īpašība --> drošsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezbailība, drosme.
- ierosmes zudumi zudumi elektromašīnu ierosmes tinumā.
osme citās vārdnīcās:
MEV