Paplašinātā meklēšana

Meklējam nepatiesu.

Atrasts vārdos (2):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (68):

apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu.
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
ķert uz (arī pie) vārda atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
noraidīt Atzīt par nepieņemamu, nepatiesu (ko), vērsties (pret ko).
apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
tukšķesele Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
tukštabaka Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepatiesu, nepamatotu.
vējgrabis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu.
muldonis Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
pīlīšpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
santiņpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
baltuns Cilvēks, kas runā ko nepatiesu.
bumbiņpūtējs Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona.
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
razvesķi Dot apzināti nepatiesu informāciju, panākt, lai tai notic.
izperināt Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
sagudrot Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
palaist (arī papūst) pīlīti izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
papūst (arī palaist) pīlīti izplatīt kādu nepatiesu ziņu, pateikt ko patiesībai neatbilstošu.
apmētāt ar dubļiem (kādu) izteikt rupjus, nepatiesus apvainojumus; nomelnot, noķengāt.
apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
demitoloģizācija izveidojušos nepatiesu priekšstatu amaskošana un izskaidrošana jeb "nocelšana no pjedestāla".
noliegums Kā neeksistēšanas, arī nepatiesuma izpausme, ar valodas vienību, konstrukciju.
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs.
atmuldināt Maldoties atkļūt (ar nepatiesu informāciju par ceļu).
bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
fleitēt Melot; stāstīt (ko nepatiesu).
pakladzināt Pateikt, izpaust (parasti ko slepenu, arī nepatiesu).
pašapsūdzība Personas ziņojums, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu, apzinoties sava paziņojuma nepatiesumu.
apgāzt Pierādīt (domas, uzskata) maldīgumu, nepatiesumu, aplamību.
izrunāt Plaši izpaust (parasti ko nepamatotu, nepatiesu).
lurkšēt Pļāpāt, runāt (neskaidri, arī ko nepatiesu).
malt pasakas runāt ko nepatiesu, runāt niekus.
bakšķīties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
bakšķoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
bakšoties Runāt ko nepatiesu; mānīties; jokoties.
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
Ko (nu) (tu) dziedi! saka, ja kāds runā ko nepareizu, nepatiesu.
piesakulties Sastāstīt (kādam, parasti ko nepatiesu), lai sakūdītu, sanaidotu.
piekalāt Sastāstīt, parasti ko nepatiesu, lai sakūdītu, sanaidotu.
melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem, priekšmetiem).
izzīst no mēles stāstīt kaut ko izdomātu, nepatiesu.
mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi.
izsūkt no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
izzīst (arī izsūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
(iz)zīst (retāk (iz)-sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
sūkt no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
zīst (arī sūkt) no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
mānīt Stāstot ko nepatiesu, apzināti maldināt.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, kura maldīgumu, nepatiesumu, aplamību ir grūti vai neiespējami pierādīt.
salds tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī nepatiesums, lišķība.
leģendārs Tāds, par ko stāsta izdomātus, nepatiesus stāstus; izdomāts, īstenībā neesošs.
8. bauslis Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
melošana Tīša nepatiesu apgalvojumu izteikšana, kuras nolūks ir krāpt vai maldināt.
noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu; arī neatzīt.
taisīt (arī rādīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
rādīt (arī taisīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu).
aizastāties Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesu, apvainotu.

nepatiesu citās vārdnīcās:

MEV

nepatiesu