Paplašinātā meklēšana
Meklējam nags.
Atrasts vārdos (35):
- nags:1
- atnags:1
- ienags:1
- vanags:1
- vānags:2
- vānags:1
- aiznags:1
- Atinags:1
- casnags:1
- kotnags:1
- ķērnags:1
- launags:1
- Saunags:1
- stinags:1
- šķenags:1
- teļnags:1
- vainags:1
- varnags:1
- vārnags:1
- braunags:1
- šķaunags:1
- utvanags:1
- vistnags:1
- palaunags:1
- peļvanags:1
- utuvanags:1
- vējvanags:1
- Vanagsils:1
- Ērgļvanags:1
- Martianags:1
- pēclaunags:1
- zobvainags:1
- naktslaunags:1
- pamatvainags:1
- zvirbuļvanags:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (127):
- letene (Lāča) ķepa, nags.
- letenis (Lāča) ķepa, nags.
- letens (Lāča) ķepa, nags.
- sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu.
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
- pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
- pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags.
- vizuliņš Ar spīguļiem izšūts meitenes vainags.
- zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
- atskabarga asa šķēluma formas "nags", kas piekļaujas zāģmateriāla vai detaļas garenmalai.
- atskarba Atlūzis nags, atnadzis.
- atskarbe Atlūzis nags, atnadzis.
- deambulatorijs Atsevišķām garīgām darbībām paredzētu telpu vainags ap altārtelpu.
- Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
- Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m.
- Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā.
- Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m.
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags.
- sirobs Baļķis, baļķu vainags.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres.
- snipis cepures nags.
- kozuris Cepures nags.
- širme Cepures nags.
- ērkšķu kronis ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
- dūja Cilvēks, kurš politiskos jautājumos ieņem mērenu, dažkārt pacifistisku nostāju; pretmets - vanags.
- penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- nadziņš Dem. --> nags.
- palaunadziņš Dem. --> palaunags.
- vainadziņš Dem. --> vainags.
- vaiņaķelis Dem. --> vainags.
- vainedziņš Dem. --> vainags.
- vaiņedziņš Dem. --> vainags.
- vanadziņš Dem. --> vanags.
- CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
- ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
- padieneškas Ēdienreize launags.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu.
- padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags.
- palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
- apakškronis Ēkas apakšējais vainags.
- vārda formālais variants fonoloģisks, morfonoloģisks vai morfoloģisks vārda variants, piemēram, "vainags" un "vaiņags"; "tāls" un "tāļš".
- pamatnīca Guļbūves apakšējais vainags.
- spārenīca Guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres.
- mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
- saunadznieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" iedzīvotāji.
- Saunagciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukuma variants.
- Sānag Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukums lībiski.
- oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs.
- vārnaga Ķeraiņu madara ("Galium aparine"); vārnags.
- vārnaģe Ķeraiņu madara; vārnags.
- launagpuse Laikposms, kad tuvojas launags.
- launaga Launags (1).
- dīneiškys launags.
- dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela.
- polionihija Lieks nags uz pirksta.
- piukšs lietus vanags.
- Vonogsils Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukuma variants.
- Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski.
- kotka Melns dzīvnieks, putns; jūras vanags.
- lauri Mūžzaļi subtropu koki, kuru aromātiskās lapas lieto par garšvielu; senajiem grieķiem un romiešiem lauru vainags simbolizēja uzvaru un triumfu.
- ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
- trompetnarcise Narcišu suga (Narcissus pseudonarcissus), tās ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- ozolvaiņags Ozola vainags.
- palaunadze Palaunags.
- palaunaga Palaunags.
- vespers Palaunags.
- naga gultne pamats, uz kura balstās nags.
- pavakareņas pavakariņas, launags.
- dienišķis Pēcpusdienas azaids - launags, pavakariņas.
- vanags Peļu vanags - peļu klijāns ("Buteo buteo").
- vējvanags Peļu vanags.
- kolka Pūču vanags.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
- mēlveida vainags saaudzis vainags ar vainaga apmali tikai vienā pusē.
- zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām.
- vainags Savienojumā "sonetu vainags": piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
- Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m.
- kronis Siju vainags būvniecības laikā.
- stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags.
- glorija Staru vainags ap kādas personas galvu, mākslā apzīmē svētuma oreolu.
- nimbs Staru vainags; mirdzums (riņķa veidā) ap dievību un svēto galvām (piem., tēlotājmākslā); oreols.
- krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz").
- liepa Šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas.
- koplapains Tāds (vainags), kam vainaglapas saaugušas kopā.
- nagains Tāds, kam ir nags (par cepuri).
- nagaiņš Tāds, kam ir nags (par cepuri).
- širmains Tāds, kam ir nags (par cepuri).
- širmaiņš Tāds, kam ir nags (par cepuri).
- viennadzis Tāds, kam ir viens nags.
- tauriņveida vainags tauriņziežu dzimtas zieda vainags no 5 vainaglapām - laiviņas, karoga un burām.
- vainugs Vainags (1).
- vainuks Vainags (1).
- kronis Vainags (kokam).
- rozainītis Vainags, vainadziņš.
- krancis Vainags.
- kronis Vainags.
- vaiņags Vainags.
- vainaks Vainags.
- vaiņaks Vainags.
- vaiņugs Vainags.
- vaiņuks Vainags.
- Karančo vairāku Dienvidamerikas indiāņu cilšu mitoloģijā - vanags, kultūrvaronis, kas iznīcina briesmoņus, iegūst uguni, daudzos mītos darbojas kopā ar lapsu triksteru, kristietības ietekmē kļuvis par augstāko dievību.
- neīstā gadskārta vāji iezīmējusies un nepilnīgi izveidojusies gadskārta kokiem ar vainaga bojājumiem veģetācijas sezonā (kukaiņu nograuztas lapas vai skujas, apgriezts vai apdedzis vainags); pseidogadskārta.
- peikuns vanags.
- klaņķis Vanags.
- kubucis Vanags.
- lidenis Vanags.
- vanaģelis Vanags.
- vanagi Vanags.
- varnags Vanags.
- kūliens Vanagu suga; varžu vanags.
- kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti.
- accipiter gentilis vistu vanags.
- vistiķis Vistu vanags.
- prievene Zīda vainags ar izšuvumiem.
- apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas.
- pušķainis ziedu vainags.
- CrB Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- Corona Borealis Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- zilvaiņags Zils vainags.
- pilnnadzis Zirga nags, kura mīkstā, iekšējā daļa ir izaugusi pārāk liela.
- zvaigznes atmosfēra zvaigznes ārējie slāņi, kas apņem zvaigzni, – fotosfēra, hromosfēra un vainags.
- accipiter nisus zvirbuļu vanags.
nags citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV