Paplašinātā meklēšana

Meklējam nags.

Atrasts vārdos (35):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (128):

letene (Lāča) ķepa, nags
letenis (Lāča) ķepa, nags
letens (Lāča) ķepa, nags
sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu
apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags
pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags
pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags
vizuliņš ar spīguļiem izšūts meitenes vainags
zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags
atskabarga asa šķēluma formas "nags", kas piekļaujas zāģmateriāla vai detaļas garenmalai
atskarba Atlūzis nags, atnadzis
atskarbe Atlūzis nags, atnadzis
deambulatorijs Atsevišķām garīgām darbībām paredzētu telpu vainags ap altārtelpu
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags
sirobs Baļķis, baļķu vainags
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres
snipis cepures nags
kozuris Cepures nags
širme Cepures nags
ērkšķu kronis ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags
dūja cilvēks, kurš politiskos jautājumos ieņem mērenu, dažkārt pacifistisku nostāju; pretmets - vanags
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
nadziņš dem. --> nags
palaunadziņš dem. --> palaunags
vainadziņš dem. --> vainags
vaiņaķelis dem. --> vainags
vainedziņš dem. --> vainags
vaiņedziņš dem. --> vainags
vanadziņš dem. --> vanags
CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu
padieneškas Ēdienreize launags
padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu
apakškronis Ēkas apakšējais vainags
vārda formālais variants fonoloģisks, morfonoloģisks vai morfoloģisks vārda variants, piemēram, "vainags" un "vaiņags"; "tāls" un "tāļš"
pamatnīca Guļbūves apakšējais vainags
spārenīca Guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres
mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu
saunadznieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" iedzīvotāji
Saunagciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukuma variants
Sānag Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukums lībiski
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs
vārnaga Ķeraiņu madara ("Galium aparine"); vārnags
vārnaģe Ķeraiņu madara; vārnags
launagpuse Laikposms, kad tuvojas launags
dīneiškys launags
launaga Launags (1)
dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela
polionihija Lieks nags uz pirksta
piukšs lietus vanags
Vonogsils Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukuma variants
Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski
kotka Melns dzīvnieks, putns; jūras vanags
lauri Mūžzaļi subtropu koki, kuru aromātiskās lapas lieto par garšvielu; senajiem grieķiem un romiešiem lauru vainags simbolizēja uzvaru un triumfu
plēseklis nags
ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša
trompetnarcise Narcišu suga (Narcissus pseudonarcissus), tās ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām
ozolvaiņags Ozola vainags
palaunadze Palaunags
palaunaga Palaunags
vespers Palaunags
naga gultne pamats, uz kura balstās nags
pavakareņas pavakariņas, launags
dienišķis Pēcpusdienas azaids - launags, pavakariņas
vējvanags Peļu vanags
vanags Peļu vanags - peļu klijāns ("Buteo buteo")
kolka Pūču vanags
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas
mēlveida vainags saaudzis vainags ar vainaga apmali tikai vienā pusē
zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām
vainags savienojumā "sonetu vainags": piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums
Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m
kronis Siju vainags būvniecības laikā
stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags
glorija Staru vainags ap kādas personas galvu, mākslā apzīmē svētuma oreolu
nimbs Staru vainags; mirdzums (riņķa veidā) ap dievību un svēto galvām (piem., tēlotājmākslā); oreols
krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz")
liepa šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas
koplapains tāds (vainags), kam vainaglapas saaugušas kopā
nagains tāds, kam ir nags (par cepuri)
nagaiņš tāds, kam ir nags (par cepuri)
širmains tāds, kam ir nags (par cepuri)
širmaiņš tāds, kam ir nags (par cepuri)
viennadzis tāds, kam ir viens nags
tauriņveida vainags tauriņziežu dzimtas zieda vainags no 5 vainaglapām - laiviņas, karoga un burām
krancis Vainags
kronis Vainags
vaiņags Vainags
vainaks Vainags
vaiņaks Vainags
vaiņugs Vainags
vaiņuks Vainags
vainugs Vainags (1)
vainuks Vainags (1)
kronis Vainags (kokam)
rozainītis Vainags, vainadziņš
Karančo vairāku Dienvidamerikas indiāņu cilšu mitoloģijā - vanags, kultūrvaronis, kas iznīcina briesmoņus, iegūst uguni, daudzos mītos darbojas kopā ar lapsu triksteru, kristietības ietekmē kļuvis par augstāko dievību
neīstā gadskārta vāji iezīmējusies un nepilnīgi izveidojusies gadskārta kokiem ar vainaga bojājumiem veģetācijas sezonā (kukaiņu nograuztas lapas vai skujas, apgriezts vai apdedzis vainags); pseidogadskārta
peikuns vanags
klaņķis Vanags
kubucis Vanags
lidenis Vanags
vanaģelis Vanags
vanagi Vanags
varnags Vanags
kūliens Vanagu suga; varžu vanags
kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti
accipiter gentilis vistu vanags
vistiķis Vistu vanags
prievene Zīda vainags ar izšuvumiem
apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas
pušķainis ziedu vainags
CrB Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Corona Borealis Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
zilvaiņags Zils vainags
pilnnadzis Zirga nags, kura mīkstā, iekšējā daļa ir izaugusi pārāk liela
zvaigznes atmosfēra zvaigznes ārējie slāņi, kas apņem zvaigzni, – fotosfēra, hromosfēra un vainags
accipiter nisus zvirbuļu vanags

nags citās vārdnīcās:

MLVV

nags

LLVV

nags

MEV

nags